Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9045705t1h98a2.jpg)
Katram ir savs priekšstats par erotiku, jo katrs savādāk uztver un izturas pret tiem impulsiem, ko jūtam starojam no citiem cilvēkiem un kas raisa tik tīkamas sajūtas, ka tās gribas baudīt vēl un vēl.
Kopš Ādama un Ievas laikiem viņam piedēvē mednieka, bet viņai — kārdinātājas lomu. Gadsimtiem ejot, vienīgi paņēmieni un līdzekļi ir mainījušies. Laiks, kurā patlaban dzīvojam, ir fascinējošs ar to, ka irst priekšstatu un priekšrakstu rāmji, ļaujot katram cilvēkam jebkurā vecumā justies kā dabas bērnam — paļaujoties, ka tā zināja, ko dara, dodama mums katram savu augumu, deguna garumu, acu, matu krāsu...
Mērauklas trūkums dāvā fantastisku brīvības sajūtu un paver neierobežotas iespējas arī ģērbšanās veidā. To darot, varam sevi mierināt ar apziņu, ka nav cilvēku ar ideālu augumu, bet katram ir priekšstats par to — absolūti proporcionālu figūru.
Vērojot citus cilvēkus, mēs intuitīvi dēvējam par skaistiem tos, kuru augums šķiet proporcionāls. Šo vizuālo ilūziju varam panākt ar apģērbu, ja apzināmies sava auguma plusus, mīnusus un saprotam, ka, pievēršot uzmanību plusiem, mēs to novēršam no mīnusiem. Te arī slēpjas tā sievišķīgā gudrība. Un te ir arī atbilde, kāpēc sieviete izskatās tik labi, kaut viņai daba nebūt nav devusi skaistu augumu…
Runājot par kārdinošiem akcentiem, sievietēm nereti šķiet, ka jāizceļ krūtis, bet vīrieši atzīst, ka, iespējams, zemapziņas mudināti, tie acis vispirms pievērš kājām, tad gurniem. Protams, ja vien sieviete ar dziļu dekoltē uzreiz neievilina skatienu krūšu bedrītē vai, atkailinot plecus, nekārdina ar graciozi noapaļotām auguma līnijām, vai, apliekot pērļu rotu, neizceļ gleznu kaklu, bet ar izteiksmīgiem auskariem — aristokrātisku profilu, un ar perfektu grimu un matu sakārtojumu — skaistus sejas vaibstus.
Ja sieviete apzinās savus plusus un prot tos izcelt, viņa kļūst pārliecināta. Šo pašapziņu var sajust, tā fascinē, jo, tikai juzdamās droša, sieviete atraisās...
Vīrieši atzīst, ka augumam, ko iekāro acis, gribas pieskarties. Atskanot deju mūzikai, ir patīkami aplikt roku dāmai, kas tērpta dabiskā zīda, šifona, maigā, izsmalcinātas trikotāžas vakartērpā...
Ja liktenis būs lēmis un pienāks brīdis tērpam slīdēt no pleciem, viņam pavērsies nākamais šķērslis — veļa. Ar veiksmīgi izvēlēta modeļa krāsu var raisīt vēlmi noglāstīt tvirtu ādu, ar pirkstiem izslīdēt cauri matiem vai pieskarties lūpām... Turpinājums, visticamāk, sekos ar aizvērtām acīm...
Situācija
Viesības jau bija sākušās, kad manu uzmanību piesaistīja dāma melnā, augumam piegulošā, labi pašūtā vakarkleitā. Sākumā pat ne viņa, bet viesi, kuri svešiniecei turpināja sekot ar acu skatiem. Kad sieviete pagāja garām, arī es atskatījos....
O! Domās izsaucos, ieraugot skaisto muguru, ko no kakla izgriezuma līdz pat viduklim iekļāva smalkas mežģīnes. Dāma aizgāja savu ceļu, bet es pārlaidu acis pārējiem viesiem. Bija daudz skaistu sieviešu, bet, viņas uzlūkojot, es nejutu to tīkamo satraukumu, kas mani saviļņoja, sastopot svešinieci... Šķelmīgi pasmaidījis, es jau tobrīd zināju, ka uz šo vakaru neesmu nācis velti... Paņēmis vīna glāzi, es viņai neuzkrītoši sekoju...
Patiess mūsdienu stāsts no kāda saviesīga pasākuma Rīgā, pilsētā, ko savulaik dēvēja par mazo Parīzi.
* * *
Materiāls veidots sadarbībā ar tērpu māksliniekiem Ilvu Lejnieci un Robertu Krauzi, fotogrāfu Valdi Semjonovu, grafiķi Indu Kauliņu un veikala «Donna plus» saimnieci Sintiju Andermani.