Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturējusi grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā uz diviem mēnešiem, portālu «Apollo» informēja prezidentes preses sekretāres palīdze Daina Lasmane.
Prezidente apturējusi grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pamatojoties uz Satversmes 72. pantā noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām apturēt likuma publicēšanu, paziņoju, ka apturu likumu «Grozījumi Nacionālās drošības likumā» un «Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā» publicēšanu uz diviem mēnešiem,» teikts Vīķes-Freibergas paziņojumā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».
Satversmes 72. pantā teikts, ka Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja šo divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, pēc šā laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Vīķe-Freiberga savu gandrīz astoņu gadu ilgajā prezidentūras laikā iespēju apturēt kāda likuma izsludināšanu izmanto pirmo reizi.
Neņemot vērā prezidentes iebildumus, Saeima 1. martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus vairākos ar valsts drošību saistītos likumos, nosakot plašākas premjera Aigara Kalvīša funkcijas darbā ar drošības dienestiem.
Valsts prezidente lūdza Saeimu pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā caurlūkot atkārtoti. Viņa iebilda, ka likumā nedefinētām komisijas pilnvarotām personām būs pieeja valsts noslēpumam. Likuma redakcija nesniedz skaidrojumu, ko likumdevējs domājis ar šīm pilnvarotājām personām — vai tie būs citās drošības iestādēs strādājoši eksperti vai arī deputātu palīgi un konsultanti. Likums neprecizē, kāda būs norādītajā tiesību normā pieminētā komisijas pilnvarojuma piešķiršanas kārtība un principi, norāda Valsts prezidente.
Pēc Vīķes-Freibergas domām, šāda lēmuma pieņemšana var radīt apdraudējumu valsts drošības iestāžu sekmīgam un profesionālām darbam, jo paaugstina valsts noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas risku, būtiski paplašinot to personu loku, kam būs tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem to aktīvajā fāzē.
Savukārt grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka valsts drošības iestāžu darbības uzraudzību turpmāk veiks ne tikai ar likumu tam īpaši pilnvaroti juristi (Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas pārstāvji), ne tikai politiķi (Nacionālās drošības komisijas deputāti), bet, iespējams, arī politiķiem pietuvinātas personas bez jebkādiem likumā noteiktiem kritērijiem šo pārbaužu veikšanai un to rezultātu izvērtēšanai.
Prezidente uzsver, ka līdz šim valsts drošības iestāžu izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvās darbības likumības pārbaude bijusi tiesu varas, nevis likumdevēja un izpildvaras funkcija. Turpretī Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz tiesības Informācijas analīzes dienestam vai citām valsts iestādēm kopā ar Valsts drošības iestāžu padomes pilnvarotām personām veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un izvērtēt šo pārbaužu rezultātus.
Vīķe-Freiberga iepriekš arī pauda izbrīnu, ka grozījumi šajos likumos izskatīti Satversmes 81. panta kārtībā, kas paredz valdībai tiesības laikā starp Saeimas sesijām, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus ar likuma spēku. Prezidente nesaskata steidzamību nepieciešamībā pieņemt grozījumus ar valsts drošību saistītos likumos. Pēc viņas domām, lēmumus, kas skar valsts drošību, vispirms jāizskata Nacionālajā drošības padomē.
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz, ka Valsts drošības iestāžu (VDI) padomi vada Ministru prezidents un tās sastāvā ietilpst aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministrs. VDI padomes funkcijas tiek papildinātas ar uzdevumu saskaņot Valsts drošības iestāžu budžetu projektus, padomei tiek dotas tiesības ierosināt pārbaudes drošības iestādēs.
Šie grozījumi paredz, ka Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā darbojas Informācijas analīzes dienests (IAD), kam nav noteikts valsts drošības iestādes statuss, bet tas savā darbā strādā ar augstākā līmeņa valsts noslēpuma objektiem, kā arī NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju.
Grozījums likumā «Par valsts noslēpumu» paredz noteikt IAD kompetenci valsts noslēpuma aizsardzības pasākumos, kā arī IAD tiks dotas tiesības pārbaudīt savu telpu un darbinieku atbilstību drošības prasībām. Tāpat grozījums paredz, ka IAD vadītājs tiek iekļauts to valsts amatpersonu lokā, kam ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot sava dienesta pienākumu veikšanai.
Arī grozījumi Nacionālās drošības likumā nosaka, ka Ministru prezidents vada Valsts drošības iestāžu padomi. Grozījumos noteikts, ka IAD ir valdības pārraudzībā esoša iestāde, kas veic nacionālās, NATO un Eiropas Savienības drošības politikas plānošanai un apdraudējumu prognozēšanai vajadzīgās informācijas atlasi, neizmantojot operatīvās darbības metodes, tās apstrādi, analīzi un izplatīšanu nacionālā un starptautiskā līmenī.