Atkal sānsolis ģimenē!

Nepabeigtais romāns

Sigitas padsmit gadu ilgā un laimīgā laulības dzīve vienā dienā sabruka tieši tā, kā raksta grāmatās — kā kāršu namiņš. Vīrs, ar kuru līdz šim bija vienkārši lieliska saskaņa, izveidojis citas attiecības citā pilsētā, uz kurieni šad un tad viņam bija jādodas ilgākos komandējumos.

Pirmā reakcija bija šoks, taču Sigita patiesības noskaidrošanu nevilka garumā. Vīrs neliedzās, teica — esot bijis žēl tās sievietes, noskatoties, kā viņa viena pati cīnās pa dzīvi. Sācis šo to piepalīdzēt. Sigita nevarēja saprast, ko iesākt. Piedot? Šķirties? Drīzāk — piedot. Tomēr, lai to izdarītu, vispirms vajadzēja nostiprināt savu pašcieņu. Kā to izdarīt, viņa aizvainojumā īsti saprast nevarēja.

Vīrs jutās vainīgs, deva naudu, viņa ņēma un prasīja vēl. Draudzenēm sacīja — tik daudz naudas savu mūžu neesot rokās turējusi. Pirka un pirka dažādas mantas. Gluži kā cilvēks, kurš sācis amoka skrējienu un nespēj apstāties. Vēl pēc laika viņa izdomāja atdarīt ar to pašu: izlasīja sludinājumus un iepazinās ar vīriešiem. Pāris no šiem «romāniem» pat sāka Sigitu nopietni aplidot. Viņa tik un tā apgalvoja, ka mīlot vīru, un viņi turpināja dzīvot kopā. Nu jau abiem bija sānsoļa pieredze.

Situācija atrisinājās «no augšas» — vīrs nomira. Taču Sigitai dzīvi tas neatviegloja, jo ne vīra, ne pašas sānsolis nebija līdz galam izrunāts un iecirta pamatīgu robu viņas pašapziņā, liekot domāt, ka nodot var arī it kā visuzticamākais.

Kurš augstu lido, tas zemu krīt

Laine tagad prāto, ka nezina: vieglāk būt piekrāptai vai krāpt. Viņai, precētai sievietei, bija ilgstošas attiecības ar citu vīrieti. «Tad es vispār neko nedomāju, jo jutos fantastiski. Tikāmies savā konspiratīvajā dzīvoklīti, ko īrējām kopīgi. Tas bija pilnīgi citādi nekā ar vīru. Piemēram, vīrs zināja, ka man garšo banāni, bet nekad neizdarīja to, ko mīļākais. Kad es pēc darba atskrēju uz kārtējo tikšanos, slepenajā dzīvoklītī pie durvīm mani gaidīja... piekārts banāns! Mājās bija sūrā ikdiena, naudas pelnīšana, bērni, lietišķas sarunas ar vīru. Garlaicīgi un neinteresanti.»

Kad Laines draugam bija jābrauc uz ārzemēm mācīties, viņa saprata, ka būs jāatgriežas ģimenē emocionāli, jo fiziski jau nekur aizgājusi nebija. Un nu tikai sākās: «Mani sāka mocīt sirdsapziņa, jo vīra krāpšana tomēr nebija mans ierastais dzīves stils. Bija ļoti žēl arī «kreiso» attiecību, bet līdzi braukt nevarēju — mūsu attiecības nebija oficiāli noformētas, un to līdz prombraukšanai nevarēja pagūt izdarīt. Sirds sāpēja nenormāli. Bija viena milzīga apātija pret visu. Arī attiecības ar vīru vairs nebija tādas kā agrāk. Pat viņa pieskārieni lika netīksmē sarauties, nemaz nerunājot par neskaitāmajām atrunām, kāpēc es negribu seksu.»

Vīrs nevienu reizi neko nepajautāja. Neizturēja kolēģis, kurš ilgāku laiku bija vērojis Laini un sapratis, ka darbā viņa zaudē asumu un, ja tā turpināsies, arī amatu. Reiz pajautāja, kas notiek, un ierosināja aiziet pie psihoterapeita. Taču ar visu psihoterapiju sirdssāpes kļuva trulākas tikai pēc gadiem diviem, bet pa īstam norimās vēl pēc pāris gadiem.

Kad psihoterapeits teica banālo «laiks visu dziedē», Lainei gribējās uzkliegt, ka par tādu frāzi viņa naudu nemaksās. Taču tagad atzīst — ārstam bija taisnība. Tikai kad uznāk «melnie», Laine neslēpj: skaistais sānsolis ļāva izbaudīt, ko nozīmē nokļūt septītajās debesīs, bet ārprātīgi mokoša bija nolaišanās uz zemes. Vai viņa vēl kādreiz kaut ko līdzīgu pieļaus? «Laikam ne,» noteic Laine, «pārliecinājos, ka arī man bija iespējams ko tādu pārdzīvot, un pietiek. Tagad es jūtām dominēt neļauju. Tikai prāts un kontrole!»

Viņš uzvedās kā strauss?

Laine nezina sava vīra pārdomas. Viņš saka: «Sapratu, ka viņai ir cits. Nojautu, kaut nebiju pieķēris. Viņa visu laiku bija kā eiforijā, sarunājās pa telefonu gandrīz čukstus, pusvārdiem. Laikam jau negribēju skaļi atzīt to, ko nojautu. Neesmu pateicis arī tagad. Ir pagājuši laikam gadi 8, mēs esam daudz ko pārdzīvojuši, un es zinu, ka arī pats esmu ļoti mainījies. Ceru, uz labo pusi. Tāpēc esmu gandrīz drošs, ka sieva mani vairs nekrāps. Ir jau tā ne visai ap sirdi, ka tādu lidojumu viņa piedzīvoja ar citu, bet kopā viņa ir ar mani, nevis to otru.»