Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9055717t1he1b3.jpg)
Iepazīstoties ar «Neatkarīgās» savākto informāciju par lauku meiteņu vervēšanu prostitūcijai, par tikšanos ar seksa biznesa kūrētājiem, kas detalizēti apraksta klientu apkalpošanu un viņa samaksātās naudas atdošanu biznesa vadītājam, kriminoloģijas eksperti nešaubīgi atzīst, ka notiekošais ir iesaistīšana prostitūcijā un sutenerisms, kas Latvijā ir aizliegts un sodāms. Tikmēr policija paziņo, ka noziedzīga nodarījuma pazīmes nav saskatāmas un izmeklēšana iespējama vien gadījumā, ja policija saņems rakstveida iesniegumu.
Tas vien, ka Latvijā kopš 2000. gada nav veikts neviens visaptverošs un nopietns pētījums par prostitūciju, tās izplatības tendencēm un ierobežošanas iespējām, liecina, ka tiek piekopta strausa politika, uzskata Neatkarīgās aptaujātie kriminoloģijas eksperti. Viņi ir pārliecināti, ka tikai ar aktīvu rīcību prostitūciju un ar to saistīto sutenerismu, kas Latvijā un Rīgā pastāv, iespējams ierobežot un kontrolēt. Turklāt svarīgi, lai arī policija neizmeklētu tikai tās lietas, kur droši var prognozēt nosodošu tiesas lēmumu un kādu ielikt cietumā, bet arī nedrošās lietas, uzskata eksperti.
Rīgas domē ievēlētais kriminologs Andrejs Vilks sarunā ar «Neatkarīgo» atzīst, ka nav precīzas informācijas par prostitūcijas izplatību, faktiski valstī nav arī pieņemts lēmums par kopējo nostāju šajā jautājumā, attiecīgi izpaliek arī reāla rīcība.
«Ārkārtīgi masveidīgais sludinājumu skaits internetā, arī presē liecina, ka prostitūcija un ar to saistītie noziegumi – arī sutenerisms – Rīgā pastāv un ir problēma. Uzskatu, ka pirmām kārtām valstiskā līmenī ir jāvienojas par kopējo pozīciju – vai nu prostitūcija jāaizliedz, kā tas ir Zviedrijā, un attiecīgi bargi jācīnās pret aizlieguma pārkāpējiem, vai arī tā jālegalizē un jākontrolē citām metodēm, apmēram tā, kā tas ir Amsterdamā,» saka A. Vilks. Bet līdz brīdim, kad nav pieņemts lēmums par valsts kopējo politiku, kriminologs uzskata, ka policijai nesalīdzināmi aktīvāk vajadzētu cīnīties ar tām personām, kas sievietes vervē darbam prostitūcijā un nodarbojas ar sutenerismu. «Neatkarīgās eksperiments un tikšanās ar meiteņu vervētāju prostitūcijai ir ļoti apsveicams. Tas parāda, kāda ir patiesā situācija un kā suteneri maskējas zem masierfirmu izkārtnēm. Taču sutenerisms ir aizliegts, un policijai pienāktos aktīvāk reaģēt uz Neatkarīgās savākto informāciju, arī uz sludinājumiem. Kaut piekrītu, ka arī policijai ārkārtīgi daudzi pienākumi uzlikti kā prioritāri un visam spēka īsti nepietiek,» policijas neieinteresētībai attaisnojumus meklē A. Vilks.
Kriminologs Andrejs Judins savos izteikumos ir skarbāks. «Pamanot aizdomīgu sludinājumu, Neatkarīgā uz to reaģēja, savāca informāciju par noziegumu. Saskaņā ar Krimināllikumu sutenerisms ir noziegums – un faktiski uz paplātes pasniedz visus materiālus vainīgo saukšanai pie atbildības, bet policija paziņo, ka viņu tas neinteresē – par šādu policijas attieksmi, kas diemžēl nav pirmais līdzīgais gadījums, esmu sašutis. Tas kārtējo reizi apliecina, ka Latvijā policija ir tendēta uzsākt tikai tās izmeklēšanas un procesus, par kuriem pilnīgi droši zina – būs nosodošs tiesas lēmums, vainīgo ieliks cietumā un statistikas tabulās pie atklātajiem noziegumiem varēs pielikt vēl vienu ķeksīti. Gadījumos, kad lieta ir jāizmeklē un nav droši zināms, ka tiesa pieņems lēmumu par sodu, viņi no materiāliem cenšas atkratīties. Pats personīgi esmu pārliecinājies, kā policists, apgalvojot, ka notiekošajā neesot noziedzīga nodarījuma sastāva un tamlīdzīgas standartfrāzes, cilvēkus vienkārši atrunā no iesniegumu rakstīšanas. Taču šī kārtība ir jāizskauž – vai tiešām izmeklēšanu spējīgi veikt tikai mediji, nevis policija, kam par to maksā algu?» neizpratnē ir A. Judins.
Tikmēr policija pastāv uz savu. «Neatkarīgās publicētajos materiālos nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, kas mums liktu uzsākt izmeklēšanu,» informē Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa. Viņa gan norāda – ja Neatkarīgā tomēr vēloties, lai policija veic izmeklēšanu, laikrakstam policijā jāvēršas ar attiecīgu iesniegumu – tas saskaņā ar likumu ir jāpieņem un jāpārbauda.
,
Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi paredz:
Ir aizliegta jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju
Prostitūtām aizliegts apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus, kā arī pieņemtu seksuālo pakalpojumu pasūtījumus
Krimināllikums paredz:
163. pants. Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpums
Par prostitūciju ierobežojošo noteikumu pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
164. pants. Piespiešana nodarboties ar prostitūciju
Par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par personas iesaistīšanu prostitūcijā, ļaunprātīgi izmantojot tās uzticēšanos vai ar viltu, vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
165. pants. Sutenerisms
Par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī tās izdarītas attiecībā uz nepilngadīgām personām, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu.