Veicot grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos, jāpanāk tāda redakcija, kas definē parlamentārās uzraudzības iespējas pār drošības iestādēm, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).
Kalvītis: jādefinē parlamentārās uzraudzības iespējas pār drošības iestādēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja likumā ir neskaidra un interpretējama redakcija, jāveic precizējumi, sacīja valdības vadītājs. Pēc viņa teiktā, jādefinē, kas ir drošības iestādes, kā notiek informācijas aprite un kāds cilvēku loks ar šo informāciju var operēt. Par grozījumiem likumā jāvienojas parlamentā pārstāvētajām partijām, sacīja Kalvītis, atzīstot, ka Tautas partija kā lielākā Saeimā pārstāvētā partija sāks konsultācijas par iespējamiem likuma grozījumiem.
Patlaban izveidojušos situāciju Kalvītis raksturoja kā «nesaprašanos» starp Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, parlamentu un «savā ziņā» valdību. «Visiem jāatrod līdzsvars, un nelīdzēs spītēšanās no kāda puses,» sacīja Kalvītis.
Runājot par parlamenta lēmumu negrozīt ar valsts drošību saistītos likumus, ko Valsts prezidente bija atdevusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Kalvītis atzina, ka tas nebija labākais veids, kā parlaments rīkojās. Kad Vīķe-Freiberga pauda bažas, deputātiem vajadzēja tikties ar prezidenti un viņu uzklausīt. «Te ir vairāk dialoga un sarunu trūkums nekā cits jautājums,» sacīja Kalvītis. Viņš uzsvēra, ka visām atbildīgajām pusēm jāsanāk un jāgroza likums.
Kalvītis pauda viedokli, ka ap šiem likuma grozījumiem tiek radīti mīti. Valdības vadītājs norādīja, ka parlamentārā republikā deputātiem ir iespējas uzraudzīt tiesībsargājošo iestāžu darbu. Nacionālās drošības komisijas deputātiem ir augstākās kategorijas pielaides, un nevar pieņemt, ka viņi visi ir noziedznieki vai izpaudīs valsts noslēpumu, sacīja Kalvītis.
Ministru prezidents uzsvēra, ka nacionālās drošības iestādes nav saistītas ar kriminālo izmeklēšanu. Kalvīša rīcībā neesot informācijas, ka kādam būtu iespēja ietekmēt prokuratūru un tiesībsargājošās iestādes.
Pirmdien politiķi plāno sākt konsultācijas par valsts drošības likumu grozījumiem, kuru publicēšanu pagājušās nedēļas nogalē apturēja Valsts prezidente un par kuru negatīvo ietekmi uz informācijas slepenības nodrošināšanu bažas izteikuši Latvijas partneri NATO.
Prezidente asi kritizēja veidu, kādā tika virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Valdība un Saeima neesot ieklausījusies ne tikai Vīķes-Freibergas iebildumos par likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.