Lota no Purvciema

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sākumā viņu nosauca par Allu Borisovnu. Atveda pelēku kamolīti, apaļu un kuplu, – īsta Alločka Pugačova. Tomēr vārdam bija jāsākas ar konkrētu burtu. Uzņēmējs Rolands Pētersons kopā ar sievu Liānu un dēlu Hugo nupat bija noskatījušies animācijas filmiņu Lote no Izgudrotāju ciema, un kaķenīte uzreiz tika pie vārda Lota.

Vai nu kaķis, vai es...

Rolands Pētersons vairāk pazīstams kā Roļiks no TV3 Bērnu rīta, kur viņš rosījās kopā ar sirsnīgo dzīvnieciņu Sērfiju. Pēc četriem gadiem ēterā viņu abu karjera televīzijā beigusies. Taču ar dzīvniekiem Rolandam vēl ir saistības – viņš ir viens no īpašniekiem krodziņam Vecmeita ar kaķi, un mājās mitinās Lota, jauka un draiska kaķenīte.

Bērnībā Rolandam bijis viens kaķis – balta angoriete ar zilām acīm. Kad nodibinājis ģimeni un piedzimis dēls Hugo, ar sievu Liānu ik pa laikam spriedis, ka mājās vajag kādu dzīvu radībiņu. "Par suņiem uzreiz bija skaidrs - dzīvoklī nav ko mocīt. Arī kaķa nebūs, es teicu, vienīgais kompromiss akvārijs," atceras Rolands. Savukārt sieva teikusi – nekādā gadījumā akvārijs! "Kad turpināju sarunas par kaķi, Rolands izteica ultimātu: es vai kaķis, izvēlies," smejot atceras Liāna un rāda uz kaķeni Lotu. Pelēkā skaistule dzintarainām acīm mīksti pārslīd pāri istabai un uzlec uz speciāla kaķu sēdeklīša.

Kad Rolanda māsas kaķu saimē piedzima kaķēni, viņa teica, ka viens ir kā radīts Liānai, Hugo un Rolandam. Lai arī ģimenes galva sākumā spurojās, bet ieraudzīja sīciņo kamoliņu, un visa rakstura stingrība bija vējā. "Tas nekas, ka multenītē Lote bija suņu meitenīte. Mūsējā ir Lota, kaķu meitenīte. Kā es reizēm jokoju – Lotene Šprotene Begemotene," smejas Rolands.

Nedarbu nedēļa

Mājinieki teic, ka Lota esot mierīga un mīļa, taču ar raksturiņu, viņa noteikti nav klēpja kaķis. Taču, kad spēlējas, nadziņus neizlaiž, vicinās ar mīkstām ķepiņām.

Ir bijuši arī nedarbi. "Bija viena nedēļa, kad Lota pamatīgi uzdarbojās. Vienā vakarā, kad tikko bijām laidušies miegā, no visaugstākā plaukta nogāza vāzi. Otrā dienā cieta mana mīļotā naktslampiņa, trešā dienā bija vēl kāds grēks," atceras Rolands. Liāna smejas, ka reiz Lota iztinusi visu tualetes papīra rullīti. "Mana mamma, to ieraudzījusi, smaidot teica: ak vai, cik kaķenīte ilgi un pacietīgi strādājusi..."

Rolands teic, ka, paņemot kaķi, ir jārēķinās, ka tas kaut ko apgāzīs un saplēsīs. Jautājums varētu būt tikai par koeficientu – cik daudz. Taču Lote tiek mācīta: ja gatavojas nedarbiem, saimnieki ņem ūdeni un uzlej no speciāla smidzināmā. Tagad vairs nevajag šļakstīties, atliek paņemt rokā smidzināmo un pateikt: "Lota, ūdens!" – un kaķenīte pamūk.

Hugo klausās vecāku stāstā un drūmi iestarpina: "Bet Lota noplēsa manus zīmējumus no sienas."

Krodziņš un kino

Kaķu tēma Rolandam turpinās arī krodziņā Vecmeita ar kaķi, kas viņam pieder kopā ar draugu. Kāpēc tāds nosaukums? "Kāds mans paziņa, brīvmākslinieks pirms gadiem desmit uzzīmēja dīvainu zīmējumu – sievietes siluetu ar nekonkrētu kaķi. Un nosauca par vecmeitu ar kaķi. Kad nodibinājām krodziņu, man prātā iešāvās jancīgais zīmējuma nosaukums – tā arī kafejnīcu nodēvējām," atceras Rolands.

"Bieži viesi jautā: kur tad vecmeita un kur kaķis?! Krodziņā mums kaķa nav, jo sanitāro normu dēļ nedrīkst, bet Vecrīgā netrūkst dažādu rajona kaķu. Kad ir vasaras dārzs, tur skraida daudzi kaķēni. Ir labvēļi, piemēram, Jūlijas kundze, rajona krustmāte, kas atbalsta visus kaķus. Kaimiņos ir veikaliņš; viņi arī atbalsta, ir pat īpašs fonds – pircēji iepērkoties atstāj naudu speciāli kaķiem."

Rolands prāto, cik mainījusies attieksme pret kaķiem. Agrāk nebija ne speciālo kaķu tualešu ar īpašiem filtriem (tāds nams ir arī Lotai), ne visdažādāko barību. "Manā bērnībā kaķiem pirka tirgū reņģes, bet Lotai ir tik īpaša barība, ka derētu pat kā uzkoda pie alus," joko Rolands.

Īpašajā kaķu gultiņā gan Lota nevēlas gulēt, viņa ar mīksto sēdeklīti spēlējas, uzgāž sev virsū un sēž kā mājiņā. Vēl viņai patīk baloži aiz loga. Skrien pa palodzi, plāta muti, klabina zobus un izdveš dīvainas skaņas. "Tas nav ņaudiens, nav pīkstiens, bet gluži vai dvēseles kliedziens. Mednieka instinkts Lotai ir pamatīgs," dzīvnieciņu apbrīno Rolands. Liāna piebilst, ka kaķenīte ir ģimenes modinātājpulkstenis. "No rīta uzceļas agri un sāk grabināties, spēlēties. Tad es saku: "Lotiņa, vēl ir jāguļ, nāc!" Un viņa momentā ir gultā iekšā un snauž."

Ar Hugo Lota saprotas īpaši. Puika viņu var samīļot kā vien grib, kaķe neprotestēs. Reiz Liāna novērojusi, kā Hugo iesaista kaķenīti kino skatīšanās procesā. Lota guļ uz krēsla, Hugo otrā istabā skatās DVD filmas. "Piepeši puika paķer Loti un aiznes kaut ko filmā viņai parādīt. Tad atnes atpakaļ. Viņa turpina gulēt. Pēc brītiņa Hugo atkal nāk un aiznes Loti. Tā reizes piecas. Bet viņa nepretojas!"

Kādu dienu Hugo nopietni teicis mammai, ka Lota jāved pie sejas daktera. Māte bijusi pārsteigta: kāpēc?! "Lai Lotai uztaisa smaidīgu sejiņu, viņa visu laiku nopietna," teicis Hugo.

***

Lota

- Mājas vīrieši mēdz dēvēt par Loteni Šproteni Begemoteni

- Nepilnu gadu veca

- Piedzimusi britu īsspalvainās kaķenes dzimtā

- Prot tēlot modinātājpulksteni

- Ēd sauso barību, labprāt uzkož speciālās desiņas, ir mielojusies ar kaķu šokolādi

- Ar aizrautību medī arī baložus aiz loga stikla

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu