Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9058537t1h690d.jpg)
Laikā, kad Latvijā cilvēki izdzīvo «amerikāņu sapni» un ilgojas pēc savas personīgās mājas, pārdod dzīvokļus, ņem kredītus un ceļ mitekļus — vienu par otru plašākus, izsmalcinātākus un modernākus —, topošā interjera dizainere, māksliniece Zanda Jansone spērusi soli pret straumi — viņa pārdevusi savu lielo divstāvu māju Olainē, lai kopā ar abām meitām — Paulu un Kati — ievāktos četristabu dzīvoklī turpat viņu iemīļotajā pilsētiņā.
— Zināju, ka vēlos dzīvokli ķieģeļu mājā ar četrām istabām — mums katrai pa vienai un vēl vienu kopīgo, kur kopā sanākt, — stāsta Zanda. — Kad tikko ienācu dzīvoklī, tas bija briesmīgā stāvoklī. Logi nebija nomainīti, visur pūta vējš, sienas bija šķības, un vanna tecēja. Viens pozitīvais moments tobrīd bija — visur bija koka grīdas, un, tā kā manā vecajā mājā dominēja koks, arī dzīvoklī vēlējos «ienest» maksimāli daudz koka. Otrs pluss — ļoti iepatikās skats pa logu — tāds plašums. Pretī nebija māju, un garām joņoja vilcieni...
Tā kā pirms tam dzīvots mājā, kur platības bija krietni vairāk, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem bija — radīt maksimāli plašākas telpas izjūtu. Tika izņemtas durvis uz virtuvi un paplatināta durvju aila, kas savieno lielo istabu un koridoru. Maksimāls plašuma efekts panākts arī ar apgaismojuma palīdzību — viesistabā nav žalūziju un aizkaru, tāpēc gaisma var netraucēti izcelt koka grīdu dabisko toni. Simboliskas žalūzijas izmantotas arī Zandas guļamistabā un vecākās meitas istabā.
— Man bija ļoti svarīgi, lai viss tiktu veidots no dabiskiem materiāliem — lai uz sienām nebūtu riģipša, nebūtu linoleja. Tikai koks, cements un ķieģelis, — stāsta Zanda. Viesistabā un guļamistabā uz ķieģeļu sienām kopš hruščovkas celtniecības laikiem saglabājušies vecie uzraksti «Jurmala».
— Pēc fen šui, visam telpā jābūt līdzsvarā — jābūt gan kokam un metālam, gan linam un ķieģelim. Kad sāku iekārtot viesistabu, skaidri zināju, ka gribu lielu galdu, pie kura visi varētu apsēsties un kopā ēst, kur es varētu gleznot un svētkus svinēt. Un lieli, apaļi galdi parasti ir atmiņas no vecmāmiņām, tāpēc to meklēt devos uz antikvariātiem, — atceras dzīvokļa saimniece. Zandai patīk senatnīgas mēbeles un lietas. Jaunākās meitas istabā stūrī vietu atradis no laukiem atvests restaurēts skapis, uz kura mājo leļļu armija, virtuvē — senlaicīga bufete ar daudzām atvilktnītēm, un no visām pusēm burtiski pretī tiecas senatnīgas lietiņas — vai tā būtu kara laika patronu kaste, vecmāmiņas pletīzeris, veclaicīgs koka mūzikas instruments, kas sev vietu atradis pie sienas guļamistabā, vai vecs mutes mazgājamais skapītis.
Mājokļa harmoniju palīdz uzturēt lietas, kas Zandai saistās ar atmiņām, mākslinieces darbu vai vienkārši patīk. Viņas Mazo Lietu Dievs piešķir dzīvoklim to īpašo auru un starojumu, kas apvij arī pašu Zandu.
Būtiska loma harmoniskajā Zandas dzīves telpā ir sienu krāsām. Visam dzīvoklim cauri vijas gaišāki un tumšāki brūnie toņi, kas Zandai pašai tuvāki, vienīgi mazās Kates istaba krāsota koši oranžā krāsā, jo viņai mammas mierīgie toņi šķituši pārāk garlaicīgi. Koridorā un virtuvē sienas pārklātas ar brūnās krāsas tumšāko toni, pieskaņojoties tumšajai koka grīdai, bet istabā kombinētas krāsas no brūnās paletes gaišākajiem toņiem, jo arī grīda ir gaiša. Zandai patīk rotaļāties un eksperimentēt ar krāsām, viņa uzskata, ka pārkrāsot dzīvokli, kā minimums, reizi gadā ir pilnīgi normāli. Parasti pamatkrāsas paliek, pārkrāsota tiek viena siena, kas uzreiz maina dzīvokļa izskatu. Šobrīd viņa apsver domu pārkrāsot sienas tirkīza zilas, par ko šausmās ir 14 gadus vecā meita Paula.
Krāsu saspēle uz istabas sienām turpinās Zandas gleznās, kas ir kā neatņemama mākslinieces un viņas dzīves telpas sastāvdaļa. Gleznu galvenie motīvi ir eņģeļi, kas gleznošanas laikā pie viņas vienkārši atnākot paši. Gleznas dzīvoklī ir kā mazi enerģijas ģeneratori, jo gleznojot darbā ieliktā enerģija vēlāk pie pašas gleznotājas atgriežas ar dubultu spēku. Zanda sākusi gleznot pirms trīs gadiem. Viņai iepaticies spēlēties ar krāsām, un tā nu tagad spēlējoties top darbi. Glezno Zanda uz dabiskām lietām — koka klučiem, dēļiem un šķība kartona. — Jo netradicionālāk, jo labāk, — uzskata Zanda. — Man patīk, ka pašam materiālam, uz kā glezno, jau ir savs raksturs.
Ko par cilvēku var pastāstīt viņa miteklis?
— Personīgā dzīves telpa man kopš bērnības vienmēr bijusi ļoti svarīga. Kad beigšu studēt interjera dizainu, noteikti specializēšos privātās telpas iekārtošanā, jo tas, kas cilvēkam apkārt, ir viņa dzīves stils. Viņa attieksme pret dzīvi. Un tik ļoti gribas, lai visi dzīvo skaistāk un labāk, un arī paši tādi kļūst.
Zandas istabas matracis — veikals «Nakts mēbeles»
Zandas istabas plaukts — «Jysk»
Lampas — «Centrex», «Alan Deco»
Viesistabas galds un krēsli — antikvariāts
Kates un Paulas istabas mēbeles, virtuves bufete, viesistabas plaukti — veikals «Čiekurs»