Kādus draugus mēs izvēlamies? Tikai pēc sava ģīmja un līdzības vai — gluži pretēji... Un kā tad īsti vajadzētu?
Vai draugs var «traucēt dzīvot»?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
5. PROBLĒMA: draudzībā nav vietas dažādiem dzīves stiliem
Jolanta:
Neveidoju draudzību ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgas intereses. Man ar viņiem nav par ko runāt. Domāju, ka dzīves stils var izšķirt tikai romantisku draudzību, kas ir starp vīrieti un sievieti, bet pārējos gadījumos tas netraucē.
Kristīne:
Īsta draudzība ir tad, ja cilvēki ir atšķirīgi. Protams, kaut kas viņus vieno, taču viņi atļaujas, piemēram, nepiekrist otra viedoklim, diskutēt un strīdēties. Ja ir konflikts un tas tiek konstruktīvi risināts, atšķirības tikai vieno, nevis izšķir. Ir daudz lietu, kas var traucēt gludi draudzēties, bet tu paliec draugs, pat ja otrs cilvēks, tavuprāt, ir balsojis par to partiju, par kuru tu negribēji. Pat tad, ja viņš ir iesaistījies politikā, kas tev riebjas, tu vienalga šo cilvēku respektē, lai gan neatbalsti viņa izvēli.
Skolas gados man bija draudzene, ar kuru bijām kopā 11 gadus – jau no pirmās klases –, taču izšķīrāmies. Vēlāk sapratu, ka nepareizi draudzējāmies – neļāvām attīstīties mūsu personībām un viena otru noēdām. Es gribēju būt tāda kā viņa, savukārt viņa kopēja mani. Mums likās, ka tikai tā var draudzēties. Man ļoti patika lasīt, bet viņai – ne, tāpēc domāju, ka lasīt ir slikti. Tiklīdz radās iespēja nedraudzēties, vairs nesatikāmies. Protams, viņa metās darīt to, ko ilgojās 12 gadus, bet es nebiju ļāvusi vai viņa pati sev nebija ļāvusi manis dēļ. Tieši tāpat bija ar mani.
<!--BAN__500x130-->
Indra:
Ja draugam patīk kas cits nekā tev, tas nav svarīgi, jo galvenais – lai viņš ir priecīgs. Atšķirīgi dzīves stili draugus nevar izšķirt. Ja ļoti gribu, uz kādu pasākumu varu aiziet viena, un bieži vien tā arī daru.
Augstskolas kopmītnēs dzīvoju kopā ar kādu meiteni, ar kuru joprojām satiekos. Viņa bija pilnīgs pretstats man: visu vienmēr izdarīja laikā, konspekti vienmēr kārtībā, no rīta piecēlās laikus un devās uz lekcijām… Viņai viss bija salikts pa vietām, sākot no ledusskapja un drēbju skapja un beidzot ar grāmatplauktu. Kursa biedri nesaprata, kā varam sadzīvot. Kāpēc gan ne! Ja visi cilvēki lidinātos pa gaisu, uz šīs pasaules daudz kā nebūtu. Vajadzīgi arī tādi, kuri visu izdara laikus un nekad neko nenokavē. Daudziem šī meitene šķita sausiņš, bet patiesībā viņa bija ļoti emocionāls cilvēks. Diendienā dzīvojām kopā un, protams, tas nebija viegli…
Citāti:
Kristīne: «Būt par draugu ir grūts darbs.»
Jolanta: «Draudzību neveido sarunas restorānā pie galda.»
Indra: «Draugi pieņem viens otru tādus, kādi viņi ir.»