Atkal aktualizēts jautājums par dzīvajām radībām pilsētā. Redakcijā vērsās kāds liepājnieks, kurš satraucies par žurkām, kas mīt Jūrmalas parkā – zem koku saknēm ierīkotās alās iepretī "Dzintara boulingam".
Nebūs kaķu, savairosies grauzēji (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šovasar žurku esot daudz vairāk nekā pērn, un kungs bažījas, ka tās varētu pārnēsāt ļaunas slimības. Vīrietis velk paralēles ar klaiņojošajiem kaķiem, kurus daudzi liepājnieki baro. Arī šie dzīvnieki var būt slimi un apdraudēt iedzīvotājus. Taujājām speciālistiem, cik ļoti žurkas parkā un klaiņojošie kaķi pagalmos apdraud mūs.
Ļaudis, kuri baro dzīvnieciņus, neuzskata to par kaut ko sliktu un nosodāmu. Viņuprāt, tas ir pašsaprotami – palīdzēt dzīvajām radībām.
Dabas draugs Ingmārs Līdaka laikrakstam jau iepriekš norādīja, ka tas nav nekāds brīnums, ja parkā mitinās žurkas – arī Rīgas parkos tās redzētas. Vai tās ir savvaļas žurkas, vai kādas izmukušas mājas žurkas pēcteces, atšķirt varot samērā viegli. Savvaļas žurkas, pēc dabas drauga teiktā, ir pelēkas. Ja parkā mītošās ir melnas vai raibas, tad tās ir mājas žurkas vai to pēcteces.
Uz radību piebarošanu gan I. Līdaka raugās skeptiski. Pirmkārt, žurkas ļoti strauji vairojas – no pāra sezonas laikā var savairoties līdz 30 radībām. Otrkārt, barošana nebūtu ieteicama aiz cieņas pret cilvēkiem. Kādam žurciņa šķiet piemīlīga, bet kāds ar vājāku nervu sistēmu, ieraudzījis ēdienu diedelējošo radību, var krist ģībonī.