Jau tagad dīzeļdegvielas piesārņojums Daugavai ir nodarījis būtisku kaitējumu. Speciālisti norāda, ka beigtās zivis ir tikai sākums postam, kas sevi liks manīt vēl vairākus gadus. Vairāki eksperti sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka valdības optimisms saistībā ar piesārņojumu ir nepamatots. Zinātnieki norāda, ka piecu dienu laikā Daugavā piesārņojuma dēļ ir būtiski izjaukta dabiskā barības ķēde un beigtās zivis esot tikai sākums.
Piesārņojums Daugavā saglabāsies gadiem (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Dīzeļdegviela ir viens no naftas produktu veidiem, kas ir sarežģīts dažādu vielu maisījums. Nokļūstot ūdens vidē, tā ātri izplūst pa virsmu, veidojot plēvi. Šis apstāklis nosaka vienu no galvenajiem vides piesārņojuma ar naftas produktiem kaitīgajiem faktoriem, jo tiek traucēta gaisa apmaiņa starp atmosfēru un ūdeni," Neatkarīgajai skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta direktors profesors Ivars Kalviņš. Sekas piesārņojumam būšot ilgstošas un nelabvēlīgas. "Tie būs vairāki gadi, līdz Daugava atgūsies no piesārņojuma sekām, ķīmiskais iespaids nezudīs vismaz desmit gadu," norāda I. Kalviņš. Piesārņojums, kas nokļuvis krastā un ir nožuvis, saskaroties ar ūdeni, atkal un atkal atgriezīšoties upē. Eksperts norāda, ka, pirmkārt, šī dīzeļdegvielas plēve pat minimālā koncentrācijā ietekmē sīko būtņu planktonu elpošanu un augšanu, otrkārt, piesārņojums ir toksisks virknei Daugavā mītošo mikroorganismu un vēžveidīgajiem, arī daļai zivju.
Līdz ar to Daugavas dzīlēs sāksies pūšana, kas piesaistīs visas skābekļa rezerves gultnē. Eksperts secina, ka šis piesārņojums Pļaviņu hidroelektrostacijas slūžās sakulsies un kļūs par suspensiju, kas netraucēti turpinās plūst un nonāks Rīgas jūras līci.
"Daugavā redzamās beigtās zivis liecina, ka ir būtiski skarta tur mītošo dzīvo būtņu barības ķēde un ir sācies bioloģiskais regress," norāda bioloģiskās laboratorijas Sentek bioloģe Ludmila Bebre.
Pēc ekspertes skaidrojuma, ūdenstilpes virspusē mītošās sīkbūtnes saskaras ar piesārņojumu, iet bojā un nonāk ūdens dziļākajos slāņos, kur sākas pūšana. Mazās zivteles nespējot pārvarēt dīzeļdegvielas plēves kārtiņu – tās noslāpstot un pūstot. Savukārt lielākām zivīm – asariem, līdakām un samiem –, kas varot pārvarēt dīzeļdegvielas plēves veidoto vāku un saņemt nepieciešamo skābekli, žaunās varot iekļūt dīzeļdegviela un sākties toksikoze. "Tādas pusapdullinātas zivis peldēs pa Daugavas virspusi, un tuvumā mītošie putni metīsies baroties ar šīm saindētajām zivīm," skaidro L. Bebre. Putni labākajā gadījumā varot saķept ar dīzeļdegvielu, un cilvēkiem vēl būtu iespēja glābt to dzīvību, bet, ja lidoņi būs apēduši saindētu zivi vai dzēruši ūdeni, tad iznākums būšot letāls.
Dīzeļdegvielas piesārņojums ietekmē arī cilvēkus. Šobrīd no Piedrujas līdz Aizkrauklei Daugavas ūdens nav lietojams pārtikā un nav ieteicams šajā posmā nodarboties ar zvejniecību, jo tas var izraisīt nopietnu saindēšanos, Neatkarīgo informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā. Savukārt Valsts veselības aģentūrā norādīja, ka vasaras peldes Daugavas ūdenī organismam var draudēt ar dažādām alerģijām.
***
Uzziņai
Svētdien, 1. aprīlī
- Pie Latvijas robežas dīzeļdegvielas piesārņojums pārklāj apmēram 40% upes.
- Operatīvo dienestu darbinieki Daugavā pie Pļaviņu hidroelektrostacijas no sanesumiem attīra bonu aizsprostus.
- Piedrujā vairs nav novēroti jauni piesārņojuma plankumi.
- Lielākā daļa Jūras spēku pārstāvju atstāj Daugavas piekrasti – paliek tikai pāris cilvēki un divi kuteri.
Šodien, 2. aprīlī
- Laboratoriskie mērījumi ļaus secināt, cik liels piesārņojuma līmenis ir dažādos Daugavas posmos.
- Turpinās darbi pie krasta zonas attīrīšanas no piesārņojuma.
- Daļa piesārņojuma, iespējams, jau būs izplūdusi no Pļaviņu hidroelektrostacijas slūžām un būs sasniegusi Ogri.
Avots: LETA