Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trīs nedēļu laikā Rīgas domes juristiem jāsniedz atzinums par pašvaldībai izdevīgāko rīcību Lucavsalas attīstības jautājumā: piedalīties salas apbūves projektā vai pārdot to izsolē.
Izslēdzot izsoles vai citas zemes izmantošanas iespējas, iepriekšējā pašvaldības koalīcija jau pērn augustā vienojās veidot kopuzņēmumu ar 2005. gada sākumā rīkotā Lucavsalas apbūves konkursa uzvarētāju – SIA «Lucavsala». Pilsētas attīstības departamenta iepriekš sagatavotais priekšlikums paredzēja, ka, veidojot kopīgu uzņēmumu, pilsēta projektā ieguldīs savu zemi, bet «Lucavsala» – attīstībai nepieciešamās investīcijas. Viens no iespējamajiem variantiem kopuzņēmuma izveidei varētu būt īpaši izveidotas pašvaldības aģentūras un «Lucavsalas» sadarbība kopuzņēmumā, kur Rīgas pilsētas intereses varētu pārstāvēt jaunizveidotā pašvaldības aģentūra. Atgādinām, ka SIA «Lucavsala», kurā apvienojušās piecas Latvijas nozīmīgākās būvkompānijas, uzvarēja Rīgas domes rīkotajā konkursā par teritorijas attīstību. Ieceri bija plānots īstenot 18 gadu laikā, Lucavsalas attīstībā un apbūvē ieguldot aptuveni 650 miljonus latu.
Pārāk atšķirīgi vērtējumi
Vērienīgos salas attīstības plānus apturēja gan eksmēra Aivara Aksenoka (JL) pēkšņais paziņojums, ka Lucavsalas attīstības plāni neatbilst rīdzinieku interesēm, gan arī atšķirīgais pašvaldības zemes vērtējums. Saskaņā ar «BDO Invest» novērtējumu, salas tirgus vērtība ir 3,85 miljoni latu. SIA «Infinitum» īpašumu novērtēja 3,16 miljonu latu apmērā, bet «Latio» veiktais zemes novērtējums sasniedza gandrīz 40 miljonus latu. Valsts zemes dienesta aprēķini liecina, ka Lucavsalas zemju vērtība varētu svārstīties no 27 līdz 53 miljoniem latu.
Pērn augustā pēc domes koalīcijas vienošanās par kopuzņēmuma veidošanu Rīgas domes Īpašuma departamentam tika uzdots sākt darbu pie nepieciešamo dokumentu sagatavošanas. Departamenta pārstāvis Alvis Rudzišs RB atzīst, ka šā jautājuma risināšanā pašlaik nekāds darbs nenotiek. Salas turpmākās attīstības liktenis konceptuāli neesot izlemts, tāpēc arī departaments īsti nezina, kam dokumentus gatavot – kopuzņēmuma izveidei vai Lucavsalas zemes izsolei.
Jābeidz muļļāties
Pašvaldībai piederošo aptuveni 94 hektāru izsolīšanu Lucavsalā aktualizēja jaunievēlētais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK). Īsi pēc ievēlēšanas amatā viņš žurnālistiem atzina, ka «esam «muļļājušies» jau divus gadus. Tā turpināt nedrīkst, un nepieciešams pieņemt konkrētu lēmumu». Uzsverot, ka pilsētai nepieciešama nauda, Birks pieļāva Lucavsalas pārdošanu starptautiskā izsolē.
Internetā pieejamais Rīgas domes privatizācijas reģistrs liecina, ka Lucavsalas zemēm tīkotāju netrūkst. Pašvaldībā iesniegti 84 privatizācijas pieteikumi, daļa no tiem attiecas arī uz salā esošajām ēkām, benzīntanku, mazdārziņiem u.c. Uz potenciālajā kopuzņēmumā ieguldāmajām zemēm privatizācijas pieteikumus iesnieguši SIA «Urgas mājas», SIA «Lartex», SIA «Divupe», vairākas privātpersonas u.c.
Līdz gada beigām būs skaidrība
Otrdien notikušajā jaunās Rīgas domes koalīcijas padomes sēdē tika nolemts, ka Lucavsalas nākotnes jautājums obligāti jāatrisina šā gada laikā. Pašvaldības Īpašumu un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP) RB informēja, ka juristi trīs nedēļu laikā sniegs atzinumu par divām lietām: vai domei ir kādas saistības ar iepriekš rīkotajiem konkursiem un ja dome šo zemi pārdod, kādā veidā pašvaldībai būtu vispareizāk rīkoties, lai panāktu publiskās infrastruktūras izbūvi.
«Likums par privatizācijas pabeigšanu uzliek pienākumu līdz gada beigām veikt inventarizāciju visos pilsētas īpašumos. Kopš laika, kad tika rīkoti konkursi, juridiskā situācija ir mainījusies. Pat ja kādam ir īpašumtiesības, jebkurā gadījumā jārīko konkurss vai izsole. «Pirmās rokas» tiesības šodien nav spēkā,» teic Ameriks.
Jautāts, vai, lemjot par labu zemes pārdošanai izsolē, pašvaldībai nedraud tiesvedība ar SIA «Lucavsala», Ameriks norāda, ka tiesības iesniegt prasību tiesā ir jebkuram. «Uzskatu, ka pašlaik, ņemot vērā nekustamā īpašuma cenas Rīgā, pašvaldībai izdevīgāk ir zemi pārdot atklātā izsolē par maksimāli izdevīgāko cenu, papildus kā saistības uzliekot ielu, ceļu, tiltu, proti, publiskās infrastruktūras, iekārtošanu, kas pēc tam nonāk pašvaldības īpašumā. Izsolē iegūto naudu varētu ieguldīt esošo pilsētas īpašumu uzlabošanā vai jaunu būvniecībā,» spriež Ameriks. Viņš atgādina, ka pilsētai nauda vajadzīga kaut vai tādu objektu sakārtošanai kā Operas trešās kārtas pabeigšanai, kino «Rīga», «Ziemeļblāzmai», kultūras namam «Imanta», Krievu drāmas teātrim u.c.