Parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reinis Oliņš/Apollo

Latvijas valdības vadītājs Aigars Kalvītis un Krievijas premjers Mihails Fradkovs otrdien Maskavā parakstīja 1997. gadā parafēto Latvijas–Krievijas robežlīgumu. Vēsturiskā robežlīguma parakstīšana notika Krievijas valdības ēkā. Līgums tagad būs jāratificē abu valstu parlamentiem.

Fotogalerija: Robežlīguma parakstīšana Maskavā

Kalvītis otrdien neilgi pirms Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas izteica cerību, ka robežlīgums tiks ratificēts Latvijas parlamentā līdz maija beigām. Pēc Kalvīša domām, robežlīguma ratifikācija varētu notikt raiti, ko parāda līdzšinējās politiskajās debatēs gūtais lielais atbalsts.

Robežlīgums paredz, ka savulaik Latvijai piederošais Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Saeima 8.februārī pieņēma likumu, ar kuru pilnvaroja Ministru kabinetu parakstīt 1997.gadā parafēto robežlīgumu. Likums stājās spēkā 5.martā un jau nākamajā dienā valdība pilnvaroja Kalvīti parakstīt robežlīgumu. Valdība atsauca līgumam pievienoto deklarāciju, kuras dēļ Krievija iepriekš atteicās līgumu parakstīt, kā arī atsaucās uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas robežu nemainības principu.

Likumā norādīts, ka tas pieņemts, «apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991. gada 19. augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990. gada 4. maija deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» 9. punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā». Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme. «Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi,» teikts likumā.

Būtiski, ka likumā ir atsauce uz 4. maija deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par svarīgu Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju, iepriekš uzsvēra politiķi.

Turpinot darba vizīti Krievijā, Ministru prezidentam paredzētas tikšanās ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, Krievijas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministru Germanu Grefu un Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieku Arturu Čilingarovu. Kalvītis tiksies ar Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības pārstāvi, koncerna «Gazprom» prezidentu Alekseju Milleru un piedalīsies apaļā galda diskusijā kopā ar Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Jevgēņiju Primakovu.

 

,

- 1224. gadā Rīgas arhibīskapa aizbildniecībā nonāca latgaļu apdzīvotā Abrenes teritorija

- 14.-15. gadsimtā Abrenē notika vairāki iebrukumi

- 1476. gadā ieņemtajās Abrenes teritorijās pleskavieši uzcēla pili

- 1481. gadā Maskavas, Novgorodas un Pleskavas spēki iekaroja visu Abrenes teritoriju

- 1920. gadā Latvijas spēki ieņēma Abreni

- 1920. gada 11. augusts tika noslēgts miera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju

- 1922. gada 15. februārī tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme. (Saskaņā ar Satversmes 3. pantu, «Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale»)

- 1923. gada 7. aprīlī noteica reālu robežu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Abas valstis parakstīja robežas aprakstu.

- 1944. gada 23. augustā tika pieņemts PSRS Augstākās Padomes prezidija dekrēts «Par Pleskavas apgabala izveidošanu KPFSR sastāvā».

- 1944. gada 22. augustā tika pieņemts Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija lēmums «Par Višgorodas, Kačanovas un Tolkovas pagastu pievienošanu KPFSR».

- 1944. gadā Abreni un seši apriņķa pagasti tika pievienoti Krievijai, parkāpjot 1936.gada PSRS konstitūciju, kura paredzēja mainīt robežas starp republikām vienīgi ar PSRS Augstākās Padomes balsojumu. (Staļins pirms Jaltas un Potsdamas konferencēm neriskēja ar šādu balsojumu, baidoties no starptautiskās reakcijas. Lēmums netika publicēts pat tā laika Latvijas presē).

- 1990. gada 4. maijā tika pieņemta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes deklarācija «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».

- 1991. gada 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu».

- 1992. gada 22. janvārī Latvijas Augstākā Padome pieņēma lēmumu «Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu».

- 1996. gada 22. augustā Saeimā pieņēma «Deklarācija par Latvijas okupāciju».

- 1997. gada 7. augustā Latvijas – Krievijas starpvalstu komisijas vadītāji vienojās par abu valstu robežlīguma projekta gala redakciju. Tika parafēts Latvijas — Krievijas robežlīgums. Saskaņā ar to Abrene paliek Krievijas pusē.

- 2005. gada Ministru kabinets slēgtā sēdē vienojās noņemt slepenību Latvijas un Krievijas robežlīgumam, pilnvarojot ārlietu ministru Arti Pabriku (TP) to 10. maijā Maskavā parakstīt. Tika pieņemta valdības vadītāja Aigara Kalvīša valdības deklarācija «Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu».

- 2005.-2007.gads – Latvijas valdība meklē juridiski korektu risinājumu, lai panāktu sagatavotā robežlīguma noslēgšanu. Piedāvātais risinājums balstās uz 1991.gada Konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tas sevī ietver visu Latvijas pēctecības apliecinājumu.

- 2006. gada 22. augustā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmajam Krievijas Federācijas prezidentam Borisam Jeļcinam pasniedza Pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu