Skūpsts, buča, mūžiņa, mute, šmaukstiņš, ču-ču-ču, laiža, suska... Kā nu kuram.
Visātrāk mērķi sasniedz vīrieši, kuri māk skūpstīties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Enciklopēdijās un vārdnīcās buča tiek definēta kā pieskāriens ar lūpām kādam dzīvam vai nedzīvam objektam, ar turpmākiem paskaidrojumiem, ka skūpsts ir viena no sociālās kontaktēšanās izpausmēm, kas derīga visiem vecumiem. Taču, ņemot vērā mūsu tematiku, īpaši nekavēšos pie bučiņām, kuras izmantojam, lai izrādītu jūtas saviem vecākiem, bērniem un citiem cilvēciņiem, kuri apziņā nesaistās ar seksuāliem stimuliem.
Tautas, kuras nepieļauj skūpstīšanos kā sociālā kontakta formu, parasti aizbildinās, ka tas tiek darīts, lai novērstu liekus kārdinājumus un seksuālo iekāri. Ļoti iespējams, ka šī tradīcija cēlusies, lai izvairītos no slimību pārnēsāšanas epidēmiju laikā. Taču kultūrās, kurās skūpstīšanās saistās ar seksualitāti, tā tiek uzskatīta par vienu no dabiskākajām simpātiju izrādīšanas formām un bieži vien kalpo kā priekšspēle tuvākam kontaktam.
Kā izrādās, vairākums vīriešu ir pārliecināti, ka skūpstiem pirms seksa nav nekādas vainas, tomēr viņi ir vairāk ieinteresēti tajā, kas sekos pēc tam, kamēr sievietes nebūt ne katru reizi ir gatavas seksam, ja iesāk spēlēties ar lūpām — bieži vien viņām pietiek ar bučošanos, it īpaši attiecību sākumā. Dažreiz pat visu laiku — sievietēm nereti ir samērā konkrēti priekšstati par to, cik tālu viņas ir gatavas iesaistīties. Piemēram, viņas var ļauties neprātīgiem skūpstiem, bet absolūti pretoties tam, ka partnera roka aizslīd aiz džemperīša.
«Tas, ka es bučojos, vēl neko nenozīmē,» Margita saka, «man vienkārši ļoti patīk to darīt. Taču gultā es likšos tikai ar to, pret kuru izjutīšu mīlestību. Un ne jau vienmēr tā atnāk uzreiz. Kāpēc gan lai es nesatiktos ilgāku laiku ar kādu, nepabučotos, nepavērotu savas sajūtas?»
Daļai vīriešu tas neliksies gana loģisks arguments — ko tad viņa vispār sāk, ja negrib turpināt, vai ne? Bet, manuprāt, šādā sieviešu rīcībā nevajag meklēt loģiku (gandrīz tāpat kā jebkurā citā, jo tas tikai nogalina noslēpumu), bet gan drīzāk jāmēģina darīt visu, lai iecerētajai dāvātie skūpsti būtu pēc iespējas kārdinošāki un pavedinošāki, jo, kā liecina pētījumi, visātrāk savu mērķi sasniedz vīrieši, kuri māk vislabāk skūpstīties — sākot ar vismaigākajiem lūpu pieskārieniem un beidzot ar ilgu un prasmīgu franču skūpstu.