Šodien pulksten 11.45 pēc Latvijas laika Maskavā tiks parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums. Vienošanos parakstīs Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs. Pirms līguma parakstīšanas pulksten 11 notiks abu amatpersonu tikšanās.
Trešdien Kalvītis tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ministru prezidents iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka tikšanās laikā paredzēts pārrunāt gan ekonomiskus, gan politiskus jautājumus.
Saeima 8. februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru pilnvaroja Ministru kabinetu parakstīt 1997. gadā parafēto robežlīgumu. Likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, bet pret balsoja 26 politiķi.
Likumā norādīts, ka tas pieņemts, «apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991. gada 19. augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990. gada 4. maija deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» 9. punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā».
Likumā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme. «Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi,» teikts likumā.
Būtiski, ka likumā ir atsauce uz 4. maija deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par svarīgu Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju, iepriekš uzsvēra politiķi.
5. martā stājās spēkā Saeimas pieņemtais un Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freiberga izsludinātais likums un jau 6. martā valdība pieņēma lēmumu, ar kuru pilnvaroja Kalvīti parakstīt robežlīgumu.
Ministru kabinets Kalvītim minētās pilnvaras deva, pamatojoties uz Saeimas iepriekš doto mandātu un «respektējot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu». Valdība arī atsauca iepriekš līgumam pievienoto vienpusējo deklarāciju, kuras dēļ iepriekš Krievija atteicās līgumu parakstīt.
Premjera skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991. gada konstitucionālo likumu, uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991. gada 28. augustā atsaucās Krievija.
Atbalstu Latvijai noslēgt robežlīgumu ar Krieviju iepriekš bija izteikusi ASV, Zviedrija, Vācija un citi sabiedrotie. Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, viesojoties Latvijā, norādīja, ka noslēgt līgumu ir svarīgi ne tikai Latvijai, bet arī Eiropas Savienībai (ES). ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija paudusi nostāju, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšana ļaus uzlabot abu kaimiņvalstu attiecības. Vīķe-Freiberga arī iepriekš norādījusi, ka justos neērti sabiedroto priekšā, ja robežlīgums ar Krieviju netiktu parakstīts Latvijas dēļ.
Pēc robežlīguma parakstīšanas tas būs jāratificē abu valstu parlamentiem. Pašlaik Latvijas diplomāti strādā, lai pēc līguma ratifikācijas būtu iespējama Vīķes-Freibergas un Krievijas prezidenta Putina tikšanās.
Iepriekš Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš paudis viedokli, ka 99% ir iespējamība, ka lieta par robežlīguma parakstīšanu nonāks ST. Vairākas Saeimas frakcijas paziņojušas, ka plāno apstrīdēt robežlīgumu, norādījis ST vadītājs. Tiklīdz līgums tiks parakstīts, vēl pirms ratifikācijas tiks iesniegta sūdzība konstitucionālajā tiesā. Iepriekš partija «Jaunais laiks» (JL) sacījusi, ka, visticamāk, vērsīsies ST, lai apstrīdētu Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei. JL uzskata, ka robežlīgums ir pretrunā ar Satversmi, kurā teikts, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā. Galvenie argumenti, kas izskanējuši pret robežlīguma parakstīšanu, ir tādi, ka Latvija tādējādi nesaglabās savu tiesisko pēctecību un, parakstot robežlīgumu, zaudēs savas tiesības uz Abreni.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), uzstājoties Saeimas debatēs par mandāta došanu valdībai parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, savukārt norādīja, ka «Abrenes atgūšanas iespējas nav lielākas kā Tobāgo vai Gambijas atgūšana». Ministrs arī uzsvēris, ka Latvijai nav teritoriālo prasību pret citām valstīm. Pabriks iepriekš sacīja, ka pēc robežlīguma parakstīšanas veidosies «pozitīva gaisotne» Latvijas un Krievijas turpmākajai sadarbībai, tomēr norādīja, ka robežlīguma parakstīšana neatrisinās visas sadarbības problēmas ar Krieviju.
