«Femme fatale» jeb liktenīgā sieviete. Tik daudz un bieži šis vārdu salikums dzirdēts. Liktenīgā sieviete nebūt nav tikai literatūrā, mākslā un kino apspēlēts tēls. Bieži vien šāds apzīmējums pavīd arī reālu cilvēku dzīvesstāstos. Kas viņa ir, un kādas īpašības viņu raksturo?
Šķiet, ka «liktenīgās sievietes» definīciju ir tikpat neiespējami uzrakstīt kā uzzīmēt viņas portretu. Katram, kurš dzīvē tādu sastapis, liktenīgās sievietes raksturojums būs cits. Vienu tā apbūrusi ar savu skaistumu, otru ar savu šarmu. Cits vienkārši neizskaidrojamu iemeslu dēļ bez šīs sievietes nevar dzīvot, naktīs nevar aizmigt un ir gatavs uz visneprātīgāko rīcību liktenīgās sievietes dēļ.
Teorētiski liktenīgā sieviete ir tā, kura izmaina vīrieša likteni. Tikpat labi katrs dzīvē sastaptais cilvēks kaut kādā mērā atstāj savas pēdas likteņa līnijā. Bet ne jau katrai sievietei ir tas gods izpelnīties liktenīgās sievietes titulu.
Neizskaidrojams fenomens
Vilnis par savu liktenīgo sievieti uzskata otro sievu. Lai gan tagad viņam jau vairākus gadus ir laimīga kopdzīve ar citu sievieti, vēstulē RB viņš atzīstas, ka vienmēr un droši vien līdz mūža galam atcerēsies tieši savu otro sievu Lieni. «Pirmo reizi apprecējos agrā jaunībā. Toreiz likās, ka mīlestības dēļ, bet pāris gadu pēc kāzām abi ātri vien sapratām, ka nekas vairāk par kopīgām interesēm un cilvēcisku pieķeršanos mūs nav saistījis. Izšķīrāmies bez strīdiem un joprojām esam labi draugi.
Pēc šķiršanās labu laiku dzīvoju viens pats un, iegrimis darbos, nopietnas attiecības nemeklēju. Vienu brīdi pat domāju, ka neesmu radīts kopdzīvei un ilgstošām attiecībām, jo tās sievietes, kuras ik pa laikam iepazinu, mani nespēja ieinteresēt tik ļoti, lai vēlētos veidot ko nopietnu. Taču reiz sava drauga dzimšanas dienas svinībās iepazinos ar kādu meiteni. Vizuāli ļoti vienkāršu, neuzkrītošu. Citas viņu noteikti sauktu par «pelēko peli».
Un tomēr tieši viņai izdevās mani un manu dzīvi pārvērst līdz nepazīšanai. Mainījās viss – mans raksturs, attieksme pret lietām, vērtību sistēma, dzīvesveids. Pats dīvainākais ir tas, ka es joprojām nesaprotu, kā viņai tas izdevās, jo īpašas un pamanāmas pūles viņa tam neveltīja.
Vienkārši viņa mani tā iedvesmoja, ka es pārvērtos par pavisam citu cilvēku. Negribu atklāt iemeslus, kāpēc mūsu brīnišķā kopdzīve sabruka. Tas bija un dziļi sirdī joprojām ir sāpīgi. Tomēr dīvainā kārtā esmu spējis izveidot jaunas attiecības, kuras ļoti saudzēju un kopju. Ar tagadējo draudzeni esam pārrunājuši abu iepriekšējo dzīves pieredzi, un viņa zina, cik daudz man nozīmēja otrā sieva.
Es ļoti novērtēju to, ka mana draudzene necenšas viņai līdzināties vai ieņemt manā sirdī tikpat lielu vietu. To derētu atcerēties visām sievietēm: lai cik viņas visas būtu lieliskas, vienmēr būs kāda, kas sirdī un atmiņās aizķersies vairāk. Galvenais – nevajag sacensties, mēģināt pārspēt vai kā citādi pārlieku līdzināties kādai citai, lai tikai noturētu vīrieti. Liktenīgās sievietes fenomens, manuprāt, nav izskaidrojams. Tam nav konkrētu vizuālo aprišu, konkrētu rakstura īpašību vai kā tamlīdzīga. Vienkārši ir cilvēki, kas ar kaut kādu niansi, personības šarmu vai ko citu paliek atmiņā uz mūžu.»
Viņas dēļ vien dzīvoju
Gatis par liktenīgo sievieti sauc tādu, kura spēj allaž nosvērtajā, pragmatiskajā un reizēm arī slinkajā vīrietī radīt sajūtu, ka tieši viņa ir tā sieviete, kuras dēļ vīrietis dzīvo un bez kuras viņš nevarētu iztikt. Kuras dēļ viņš ir gatavs mainīties. Pašlaik gan Gatis šādu skaidrojumu izvirzījis tikai teorētiski, jo atzīst, ka līdz šim «liktenīgo sievieti» nav sastapis. Bet kuru katru brīdi viņš esot gatavs šo mirkli piedzīvot.
Viedoklis par liktenīgās sievietes fenomenu ir arī daiļā dzimuma pārstāvēm. «Uzskatu, ka par liktenīgu kādu cilvēku sauc, ja attiecības no abām pusēm nav īsti beigušās. Ja tās kaut kādu iemeslu dēļ ir pajukušas un vienai vai otrai pusei vēl ir kaut kādas jūtas. Arī man joprojām ir prātā pāris simpātiju, kuras es atceros tikai tāpēc, ka nekas nopietns mums tā arī nesanāca. Tā arī ik pa laikam iedomājos, kā būtu, ja būtu,» atzīst precēta sieviete Ilze.
Liktenīgā, tātad ĪSTA sieviete
Psiholoģe Jeļena Jegorova liktenīgo sievieti raksturo kā veiksmīgu un par sevi pārliecinātu būtni, siržu lauzēju un vīriešu «pavēlnieci». Turklāt šāda rīcība un uzvedība nebūt nav samākslota vai uzspēlēta. «Liktenīgajai sievietei» tas izdodas tik viegli un dabiski, ka viņa to pat nemana. Viņa lauž vīriešu sirdis vienu pēc otras.
Kāpēc liktenīgā? Tāpēc, ka pat nejaušu satikšanos ar šo sievieti vīrietis atcerēsies vēl ļoti, ļoti ilgi. Precīzāk šādu sievieti pat varētu raksturot kā ĪSTU sievieti. Kur slēpjas viņas noslēpums? Par tādu piedzimst vai kļūst apzināti? Un vai vispār iespējams kļūt par liktenīgo sievieti? Uz šiem jautājumiem atbildes nav pat speciālistiem. Kāds klasiķis ir teicis, ka liktenīgā sieviete – tā ir profesija. Bet profesiju, kā zināms, var apgūt un iemācīties.
Svarīgi atcerēties, ka liktenīgā sieviete nebūt nav sinonīms apzīmējumam – skaista sieviete. Viens no liktenīgās sievietes noslēpumiem ir tas, ka viņas pavisam skaidri apzinās: ne jau resnums, līkas kājas vai liels deguns dara sievieti neglītu. To ļauno darbu paveic nepārliecinātība par sevi. Neveiksminieci reti kurš sauks par liktenīgo šā vārda pozitīvajā nozīmē. Bet sievieti ar veselīgu pašapziņu un sievišķīgu šarmu gan.