Ko par robežlīgumu raksta Krievijas prese?

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Krievijas preses izdevumi dažādi vērtē otrdien Krievijas un Latvijas premjerministru Mihaila Fradkova un Aigara Kalvīša parakstīto robežlīgumu.

Avīze «Kommersant» raksta, ka, parakstot līgumu, Maskava palaidusi garām iespēju panākt no Latvijas piekāpšanos militāri stratēģiskajā sfērā.

«Mēs ceram, ka līguma ratifikācija Saeimā notiks bez pārsteigumiem un, kā saka, politiskiem piekarinājumiem šim līgumam,» uzrunājot Kalvīti, teica Fradkovs. Kalvītis solīja darīt visu, lai šis jautājums tiktu atrisināts līdz maija beigām, un norādīja, ka tas ir visīsākais laiks, kurā šādu dokumentu var apstiprināt parlaments. «Fradkovs un Kalvītis visādi centās uzsvērt parakstītā dokumenta svarīgo nozīmi,» raksta avīze.

Krievijas premjerministrs paziņoja, ka viņš «noliedz pat hipotētiskas Latvijas teritoriālās pretenzijas Krievijai» un ka robežas noformējums atbilstoši starptautiskajām tiesībām «dos iespēju slēgt vienu no problemātiskajiem jautājumiem mūsu attiecībās». Aigars Kalvītis teica, ka Latvija «nekad nav izvirzījusi nekādas teritoriālas prasības». «Starp citu, te Latvijas premjers mazliet liekuļo,» norāda «Kommersant».

Avīze raksta, ka iemesls, kāpēc līgums netika parakstīts prezidentu līmenī, «visticamāk, ir stabilais Vīķes-Freibergas kundzes kā «rusofobes» tēls, ko uztur daži Krievijas plašsaziņas līdzekļi». Izdevums atgādina prezidentes izteikumu: «Protams, nav iespējams mainīt gados vecu Krievijas iedzīvotāju apziņu, kuri 9. maijā liks voblu uz avīzes, dzers vodku un dziedās častuškas, kā arī atcerēsies, cik varonīgi iekaroja Baltiju».

Daži Krievijas eksperti uzskata, ka Krievijai nevajadzēja steidzināt līguma parakstīšanu. Krievijas Ārlietu ministrijas 2. Eiropas departamenta bijušais vadītājs Mihails Demurins, kas toreiz pārraudzīja Latvijas virzienu un tagad ir Valsts domes deputāts, pārliecināts, ka Maskavai nevajadzēja noslēgt līgumu bez deklarācijas par divpusējo attiecību pamatprincipiem, kā tas iepriekš plānots. Pēc viņa teiktā, lai gan nebija līguma, tas netraucēja aizsargāt robežu ar Latviju, toties varēja mēģināt iegūt no Rīgas kaut kādas militāri stratēģiskās garantijas, piemēram, vienoties par NATO struktūru neizvietošanu Latvijā.

«Manuprāt, parakstot līgumu, vara vienkārši pavēra kādam ekonomiskās iespējas, atņemot sev politiskās sviras,» teica Mihails Demurins un izteica domu, ka ātrāk parakstīt līgumu pieprasījis ietekmīgais naftas un gāzes lobijs «Gazprom» personā. Pēc deputāta vārdiem, šajā jautājumā var tikt skarta Ziemeļeiropas gāzes vada būve un Krievijas kompāniju vēlme izmantot Latvijas gāzes glabātavas.

«Vēl viens iemesls, kas mudināja Maskavu pasteigties ar līguma parakstīšanu, varēja būt attiecības ar Minsku, kas strauji pasliktinās. Pēdējā laikā Krievijā aizvien biežāk runā, ka strīds ar Baltkrieviju izvirza priekšplānā Latvijas maršrutu Krievijas naftas un gāzes tranzītā uz Eiropu,» raksta «Kommersant».

«Ņezavisimaja gazeta» (NG) raksta, ka robežlīgums parakstīts ar Krievijas noteikumiem. Izdevums atgādina, ka 2004. gadā pirms parakstīšanas prezidents Vladimirs Putins Latvijai Abrenes vietā piesolīja «beigta ēzeļa ausis». «Tā histērija Krievijas un Baltijas attiecībās ieguva klasiskās formas,» norāda laikraksts.

Pašreizējai premjerministra Kalvīša vizītei jāsagatavo augsne svarīgākam notikumam — līderu apspriedei, kurā piedalīsies abu valstu prezidenti. «Vaira Vīķe-Freiberga pēkšņi apzinājusies nepieciešamību uzlabot attiecības ar Krieviju. Tas noticis neilgi pirms viņas prezidentūras mandāta termiņa beigām,» raksta NG.

Spriežot pēc skrejlapas, ko svētdien demonstrācijā izplatīja kustība «Naši», Kremlim joprojām ir aktuāla ārējā ienaidnieka tēma. «Līdz ar Rietumiem šā vārda plašākā nozīmē un konkrēti ASV nebūtu slikti, ja rezervē būtu arī mazi ienaidnieki, kas apspiež krievus.»

«Imigrantu plūsma no Baltijas valstīm uz Krieviju nav vērojama. Tā ir droša pazīme, ka problēma nav tik viennozīmīga, kā to pasniedz valsts plašsaziņas līdzekļi,» norāda laikraksts. Avīze raksta, ka Krievijas diplomātijas vadītājiem jāņem vērā ne tikai emocijas, bet arī stratēģiskie apsvērumi. «Bet tie ir tādi, ka labvēlības joslas gar mūsu robežām ir visdrošākais instruments, kā aizsargāt gan Krievijas nacionālās, gan tautiešu intereses,» rezumē NG.

«Vremja novostej» raksta, ka prezidenta Vladimira Putina pareģojums, ka Latvija Abrenes vietā saņems «beigta ēzeļa ausis», ir piepildījies. Tikmēr partijas «Jaunais laiks» un «Visu Latvijai!» paziņojušas savu nodomu apstrīdēt parakstīto robežlīgumu Satversmes tiesā, norāda avīze. «Jaunā laika» frakcijā ir tikai 18 deputāti un pret ratifikāciju Saeimā, visticamāk, balsos TB/LNNK, bilst laikraksts.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš izteicās, ka tiesai pēc iesnieguma saņemšanas būs vajadzīgs aptuveni mēnesis, lai noteiktu, vai tas ir pieņemams izskatīšanai. «Ja prasība tiks atzīta par tādu, lai sagatavotos tās izskatīšanai, paies vēl ne mazāk kā trīs mēneši, bet, visticamāk, vairāk,» uzskata «Vremja novostej».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu