Gāzes un siltuma tarifu kāpumam būs ievērojama netiešā ietekme uz inflāciju, aģentūrai LETA prognozēja aptaujātie finanšu eksperti.
Gāzes un siltuma tarifu kāpumam būšot ievērojama netiešā ietekme uz inflāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome šodien apstiprināja AS «Latvijas gāze» dabasgāzes piegādes tarifu projektu, kas paredz vidējo tarifu kāpumu par 33%. Jaunie dabasgāzes piegādes tarifi stāsies spēkā šā gada 1.maijā.
«SEB Latvijas Unibankas» Tirgus un analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks sacīja, ka gāzes un siltuma tarifu kāpums veicinās būtisku inflācijas pieaugumu gan šogad, gan nākamgad.
Tiešā ietekme no gāzes tarifu kāpuma būs visai neliela - aptuveni 0,2-0,3 procentpunkti, taču tās netiešā ietekme būs vērojama citās darbības sfērās. Visvairāk tas ietekmēs siltuma tarifus, kas varētu būtiski pieaugt, pienesot inflācijai vēl apmēram 0,8-1 procentpunktu.
Līdz ar to gāzes tarifu pacelšana inflāciju paaugstinās par 1-1,5 procentpunktu, uzskata eksperts.
Arī «Nordea Markets» finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš norādīja, ka tarifu kāpums veicinās inflācijas pieaugumu Latvijā. Visos sektoros, kuros gāzes cena ir būtiska izdevumu sastāvdaļa, būs jādomā par cenu celšanu, lai kompensētu pieaugošās gāzes izmaksas.
«Parex Asset Management» Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzsvēra, ka labā ziņa ir tāda, ka gāzes cenu kāpums nebūs tik liels, kā LG teica pagājušajā gadā, pateicoties tam, ka piepildījās atsevišķu analītiķu prognozes un naftas un mazuta cenas kopš pērnā gada rudens ir turpinājušas samazināties. Tajā pašā laikā arī 33% pieaugums ir ļoti daudz Latvijas inflācijas kontekstā.
Tarifu pieauguma ķēde ir ļoti labi zināma - vispirms gāze, tad siltums, elektrība un atsevišķi citi komunālie pakalpojumi. Šajā gadījumā pats gāzes tarifu pieaugums pacels patēriņa cenu indeksu par aptuveni 0,3-0,4 procentpunktiem, sekojošā siltuma sadārdzināšanās dos 0,8% pieaugumu, tātad kopējā tiešā ietekme uz inflāciju šogad pārsniegs 1%.
Ņemot vērā plānotos, potenciālos un jau notikušos tarifu pieaugumus, šogad regulējamo cenu ietekme uz inflāciju varētu būt pat lielāka nekā pērn, un pārsniegs 2,5 procentpunktus. Vēl jāņem vērā arī netiešie efekti - gala produktu sadārdzināšanās ražošanas izmaksu kāpuma ietekmē. Šādos apstākļos nav pamata gaidīt būtisku inflācijas spiediena kritumu. Lai kādus pasākumus veiktu valdība, diez vai gada inflācija šogad būs zem 6%, prognozē eksperts.
Kā norādīja «Hansabankas» Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas ekonomiste Lija Strašuna, tādēļ, ka gāzes piegādes cena ir piesaistīta mazuta cenai pasaules tirgū, mazuta cenas samazināšanās ļāva LG pieprasīt arī mazāku tarifu palielinājumu, nekā tas bija plānots agrāk.
Tādējādi gāzes tarifu kāpums gada vidējo inflāciju varētu palielināt par aptuveni 0,1-0,2 procentpunktiem, kas ir vienreizējs tiešais efekts. Taču dabas gāzes cenu paaugstinājumam noteikti sekos elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu kāpums. Proti, siltumenerģijas tarifu paaugstinājums ar apkures sezona sākumu rudenī varētu gada vidējo inflāciju kāpināt par vēl aptuveni 0,3 procentpunktiem.
Jaunie apkures un elektrības tarifi vissmagāk skars lielus uzņēmumus, kuriem ražošanā izmanto daudz enerģijas, tomēr šo netiešo efektu ir ļoti grūti aprēķināt.
Nākamgad varētu būt pēdējais ievērojamais dabas gāzes piegādes cenas un arī tarifu kāpums, jo tad Latvijas gāzes cenas varētu jau sasniegt Eiropas līmeni. Savukārt, lai mazinātu energoresursu cenu kāpumu ietekmi uz inflāciju, valstī ir jāveicina energoefektivitāte, kas jau ir iezīmēts valdības apstiprinātājā inflācijas bremzēšanas plānā.
«Hansabanka» inflāciju šim gadam joprojām prognozē 6,2%-6,6% intervālā.