Gandrīz pēc divu stundu ilgas gaidīšanas piektdien «Arēnā Rīga» ieradās Zemfira, lai sniegtu koncertu Latvijas [un ne tikai] klausītājiem. Kāds īsti bija kavēšanās iemesls - daudziem faniem Rīgā palika neskaidrs. Izskanēja visdažādākās versijas. Patiesībā tas, šķiet, nemaz nav būtiski, jo tie, kuriem šī uzstāšanās bija svarīga koncertu sagaidīja. Tie, kas bija vienaldzīgāki, pazuda jau pēc stundu ilgas gaidīšanas.
Vienkārša. Patiesa [šo vārdu labākajā nozīmē] Zemfira piektdien izpildīja publikas iemīļotākās dziesmas. Šo koncertu varētu dēvēt par atskaites punktu tam, kas padarīts un tam kā tas padarīts, ņemot vērā klausītāju reakciju.
«дежавю» tūres ceturtais koncerts [nākamais koncerts Zemfirai plānots sestdien vakarā Kijevā, klubā «FreeДом»] pārsteidza ar intīmo gaisotni. Atmosfēra - pieklusinātas gaismas, pārpārēm cilvēciskuma un vienkāršības, kas ilgo gaidīšanu padarīja par kaut ko līdzīgu liriskam ievadam.
Melnas drēbes un šarmantas baltas kurpītes. Stipra balss un asi vārdi. Protams, klišejas. Taču kur gan to nav?
Otrā daļa. Jau atkal aizsmēķēta cigarete [arī šo būtu vērts paturpināt ar nevienam nevajadzīgu prātošanu par to vai iznākt uz skatuves ar aizsmēķētu cigareti gadījumā nav klišejiski].
Desmit un vairāk gadus vecas dziesmas piektdienas vakarā tika izpildītas vēl nedzirdētās versijās. Taču atpazīstamas, klausītājiem tīkamas un tuvas. Prieks, ka arēnā bija pārpārēm līdzdziedātāju un vārdpazinēju.
Patīkami pārsteidza arī pavadošās grupas profesionalitāte un muzikālais redzējums. Vismaz sev to skaidroju ar izpratni starp vokālisti un pavadošo grupu. Arī ar izpratni par izpratni, kas var būt iespējama tikai starp muzikāliem cilvēkiem.