O 27.10.2020.

Gribu piepūšamo vīrieti!

Un tad viena no mums izmeta: «A seksu ta gribas...»

FOTO: www.potencialis.lv

Nu izklausās jau diezgan ekstrēmi — gribēt piepūšamo vīrieti. Bet galu galā piepūšamās sievietes taču eksistē un tiek lietotas, vai ne?

Pie domas par piepūšamo vīrieti nonācām kādā marta vakarā, kad pēc pāris kopīgi iztukšotām vīna pudelēm bijām kļuvušas īpaši, khm... viedas. Iespējams, mazliet pār mēru satrakojāmies. Bet kāds gan tur brīnums — pavasaris!

Pavasaris ir klāt, un, kā parasti, pēkšņi un negaidīti atkal uzradušās divas galvenās problēmas: nav ko vilkt mugurā, un kur gan ir palikuši visi normālie vīrieši?

Ja kādam nav skaidrs, tad pēc definīcijas normālie vīrieši ir tādi vīrieši, kas mūs grib. Tas nozīmē — pievērš mums uzmanību, mūs pielūdz un dievina, ved uz kino, restorānu un dejām, dāvina ziedus un briljantus un... un neaizmirsīsim arī par lielisku, izcilu, satriecošu seksu normālo vīriešu normālajos mansarda «hi–tech» dzīvokļos!

Hā, nu vispār jau vakara galvenais sarunu temats varētu tikt nosaukts divos vārdos: gribu vīrieti! Hmm, kura gan no mums ierunājās par piepūšamo vīrieti?

Attiecības ir džungļi

Ak, atceros gan. Mēs runājām par to, ka gribas jau nu kā trakām kādu pielūdzēju, bet... Bet negribas vairs iemīlēties līdz neprātam. Tikai viena no mums palika pie sava — viņa gan gribētu iemīlēties, tā līdz sajukumam. Līdz galam, līdz neprātam — tā, lai visa pasaule sagriežas...

Mēs, pārējās, gan protestējām. Vai nu aplauziens ar to lielo iemīlēšanos bijis par lielu, vai nu sevi gribas pasaudzēt, vai vienkārši aizmirsies, kā tas ir... Par vienu lietu gandrīz visas bijām vienisprātis: iemīloties tie tauriņi vēderā un putniņi galvā ir forši! Bet... bet ar mēru, ar mēru...

Viena no mums teica apmēram tā: «Man, lūdzu, vairs nekādas drāmas un ņemšanās! Visas tās trīsas, kad tu kā stulba gaidi zvanu vai meilu, daries un pucējies, ej uz masāžam un vaksācijām, un jēgas no tevis nekādas, galvā tikai viņš... Nē, paldies!»

Kāda cita atzinās, ka viņai bail no tiem baismajiem attiecību džungļiem. «Jo ilgāk dzīvoju, jo mazāk saprotu, kas tiem vīriešiem galvās notiek! Nu nav godīgi, ka visu var iemācīties, bet šitās sasodītās attiecības — nekādi! Katru reizi, kad tu satiecies ar vīrieti, viss sākas pilnīgi no sākuma, un tu jūties kā galīgākā pirmklasniece! Kā var būt, ka man ir divi «maģistri» ekonomikā, bet attiecībās es esmu stulba kā trotuārs?!»

Hmmm, ja es tā padomāju — arī man ir bail no iemīlēšanās tieši tāpēc, ka... Ka zinu tikai to, ka nezinu neko! Katras jaunas attiecības ir kaut kas pilnīgi jauns, tā ir pilnīgi jauna pieredze, kā tagad mēdz teikt. Un trakākais, ka tikpat kā nekas neder no tā, ko tu esi iemācījusies iepriekšējās attiecībās! Jo vīrietis ir cits, tu esi mainījusies, situācija ir pavisam cita...

No vienas puses, šajā neziņā patiesi ir kaut kas vilinošs. Bet no otras... Kā teica viena no mums — nu cik var! «Tu lasi sieviešu žurnālus, stundām runā ar draudzenēm, pati pie sevis prāto un domā, bet nekas nepalīdz saprast, ko tas vīrietis īsti domā un grib un vai vispār kaut ko grib! Reizēm es no tā visa tā nogurstu! Un nevar jau, redz, teikt un darīt visu, ko domā, jāspēlē spēlītes, jo citādi tevi uztvers kā naivu muļķi vai sievieti bez noslēpuma...»

Atklāti sakot, es pati reizēm domāju, ka es vislabāk esmu jutusies tad, kad man nav vīrieša. Galva skaidrs, drošs pamats zem kājām, zinu, kur iešu, ko darīšu, ko gribu, ko negribu...
Un tad viena no mums izmeta: «A seksu ta gribas...»

Seksu ta gribas

Nu jā, seksu gribas. Un pavasaris tiešām dara savu — galu galā, neesam jau no dzelzs. Visiem dzīvnieciņiem gribas, kāpēc gan lai normālām sievietēm negribētos? Gribas!

Un tieši tad un tāpēc tovakar arī nonācām pie domas par piepūšamo vīrieti. Viena no mums atļāvās skaļi pasapņot par to, cik labi būtu, ja būtu izdomāti tādi izgaistošie vīrieši. Nekādu attiecību un saistību, tikai labi pavadīts vakars un ideāls sekss. Viņš uzrodas pie tevis nez no kurienes — tā teikt, kā pēc burvju mājiena. Jums ir jautri, vakars ir jauks, sekss ir lielisks, un pret rītu vīrietis vienkārši... izgaist. Viņa nav, un viss. Nu, tāds sapņu vīrietis.

Kāda no mums iesmējās, ka to taču sauc vienkārši par vienas nakts sakaru, un tas nav nekas jauns! Bet nē — mūsu sapņotāja iebilda. Sapņu vīrietis nav īsts: nē, nu viņa ķermenis un, khm, visas sastāvdaļas ir īstas, bet viņš pats ir drīzāk tāds kā pakalpojums, nevis nez kur savākts vīrietis vienai naktij. Galu galā, vienas nakts sakari tieši tad, kad to vēlies, nav nemaz tik vienkārši un viegli noorganizējams pasākums — vai nu uz tevi neviens aci nemet, vai arī tu esi pārāk izvēlīga... Tieši tāpēc tāds vīrietis–pakalpojums būtu ideālā versija!

«Vārdu sakot — piepūšamais vīrietis!» kāda no mums konstatēja, saceļot smieklu vētru.

Jā, piepūšamais vīrietis — tas izklausās reālāk nekā tāds vienreiz lietojamais un ātri un nesāpīgi izgaistošais sapņu vīrietis. Tad tik tālu gan esam, ko?

Zilzeķes sapnis

Nākamajā dienā e–pastā man atrakstīja viena no draudzenēm: «Nu gan mēs vakar atlaidām! Piepūšamai vīrietis... Izklausās pēc īsta zilzeķes sapņa! Bet, ja tā padomā, vibrators man jau ir, gan jau arī piepūšamajam Lieliskajam vieta naktsskapīša atvilktnē atradīsies...

Vai nav šausmīgi, ka esam kļuvušas tik racionālas? Īstākās stervas!» Patiesībā varu saderēt, ka tad, kad nāks izdevība iemīlēties, zaudējot sajēgu, katra no mums būs gatava uz galvas mesties atvarā. Bet, kamēr tā nav, tikmēr doma par piepūšamo vīrieti nemaz neliekas tik peļama...