Mīlas relikvijas

Tas tiešām ir cilvēka dabā — pieķerties lietām, kuras mums atgādina par mīļajiem, tuvajiem, vienīgajiem. Gadās, ka mēnešiem, pat gadiem uzglabājam biļetes no reiz kopīgi apmeklētiem izklaides pasākumiem, taustām un glaudām kabatās aizķērušos akmentiņus, kurus pacēlām, pastaigājoties liedagā, un nekādi neceļas roka, lai izmestu no mīļotajām rokām saņemtu, bet jau izlietotu, tukšu smaržu pudelīti.

Jā, lietas, kuras atrodas kaut kādā saistībā ar mums nozīmīgu būtni, nereti sāk dzīvot savu dzīvi, kļūstot par savdabīgām mīlas relikvijām. Īpaši nozīmīgas tās kļūst tad, ja reāla tuvība ar otru cilvēku kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējama. Šādos gadījumos lieta, priekšmets «elpo» tik ilgi, līdz mīļotā būtne kļūst sasniedzama vai arī jūtas atrod citu intereses objektu.

Taču lieta ir lieta, un, lai cik tā būtu vērtīga, lai cik saldu izjūtu neraisītu, tā tomēr nekad nevar aizstāt pašu cilvēku. Ja kādas lietas vai priekšmeta nozīme cilvēka apziņā pārmēru sāk pārsniegt savu priekšmetisko vai simbolisko nozīmi, jāsāk runāt par atkāpi no normas.

Partnera lomā — fetišs

Fetišisms (franču fetiche — elks, pielūgsmes priekšmets; sinonīmi: simbolisms, parciālisms) — seksuāla perversija, kad seksuālais uzbudinājums tiek sasniegts tikai un vienīgi saistībā ar kādas lietas vai priekšmeta uztveri, t. i., priekšmetu apskatot, aptaustot, pieliekot pie ķermeņa.

Fetišisma iedīgļus var vērot pirmskolas vecuma bērnu uzvedībā, kad viņi, kompensējot vecāku uzmanības, mīlestības trūkumu, kaitējas ar mīkstām mantiņām, vecākiem piederošām drēbēm, pūkainām sedziņām u. tml. Ja vienreizējais psihoemocionālais sāpīgais pārdzīvojums pieņem pastāvīgu raksturu, tas var kļūt par smagu traumu, kuras dēļ pieaugot cilvēks par savu mīlestības un baudas objektu izvēlas lietu, nevis otru cilvēku.

Ko parasti izvēlas fetiša lomai? Tā kā par fetišistiem biežāk kļūst vīrieši, viņi baudas izraisīšanai piemeklē kaut ko no sieviešu veļas — biksītes, zeķes, krūšturus —, bet tiklab tie var būt mutautiņi, kurpes vai zābaki. Lielākajā daļā gadījumu fetišisti izmanto mantas, kuras ir bijušas konkrētu personu lietošanā, taču citreiz baudlietiņas tiek iegādātas svaigas. Par fetišiem var tikt izmantotas arī atsevišķu ķermeņa daļu fotogrāfijas vai to priekšmetiski atveidojumi, kā arī fetišistam simpatizējošas būtnes nogrieztie mati un nagi.

Tiem fetišistiem, kuriem ir pastiprinātas taktilās izjūtas, fetiša lomai der tas, kas ir labi taustāms, teiksim, audumi ar īpaši izteiksmīgu faktūru: samts, zīds, āda, gumija, kas nu kuram vairāk patīk! Kad fetišs ir izvēlēts, tas tiek lietots, lai, ļaujot vaļu neprātīgai iztēlei, organisms saņemtu seksuālo apmierinājumu. Protams, lielākoties fetišisti savu kaisles objektu izmanto masturbācijai vienatnē. Ja no fetišisma pārņemts indivīds tomēr dibina partnerattiecības, viņa otrajai pusei nāksies samierināties ar variāciju «sekss trijatā», jo bez sava fetiša klātbūtnes fetišists seksuālajām attiecībām nebūs gatavs, t. i., ja darbībā netiks iesaistīts fetišs, nebūs ne seksuāla uzbudinājuma, ne orgasma.

Tā kā fetišistiem stiprā puse ir iztēle, ir gadījumi, kad fetišists spēj noslēpt savu seksuālās uzvedības novirzi, jo viņam reāls fetišs nav vajadzīgs, pietiek tikai ar iedvesmu to skatīt iztēles ainiņās. Lai arī fetišisms tiek pieskaitīts seksuālo perversiju grupai, tomēr speciālisti to neuzskata par īpaši bīstamu parādību, jo fetišisti ar savu uzvedību nerada draudus ne savai, ne apkārtējo veselībai vai dzīvībai.

Jāuztraucas gan tad, ja fetišisms sāk robežoties vai pat pāraug seksuālajā kleptomānijā. Parasti tas notiek tad, ja fetišists kļūst par kaislīgu kolekcionāru, kurš, papildinot savu fetišu kolekciju, nemēdz apstāties nekādu šķēršļu priekšā.

P. S. Par fetišistiem nu nekādi nevar uzskatīt visus tos, kuru seksuālo uzbudinājumu veicina seksīgs otrās pusītes ietērps vai kādas citas seksīgas lietiņas, jo jebkurā gadījumā intereses objekts taču ir un paliek — mīļotais cilvēks!