Palīgā, blaugznas! (1)

Taču nav jāskumst un jāgaida, līdz blaugznas pāries pašas no sevis, jo problēmu var atrisināt nedēļas laikā. «Blaugznas ir iespējams kontrolēt un nepieļaut, lai tās bojā dzīvi,» saka ģimenes ārste un matu veselības speciāliste Inga Zemīte.

«Blaugznas ir normāls galvas ādas stāvoklis, kas saistīts ar epidermas raga kārtiņas nolobīšanos,» stāsta ārste. «Jaunās šūnas no epidermas pamatslānīša stumj novecojušās šūnas uz augšu, un tās vienkārši atdalās un nokrīt. Bet galvas matainajā daļā ļoti aktīvi darbojas tauku dziedzeri, mati neļauj šūniņām viegli tikt notrauktām no ādas, tāpēc tās var uzkrāties, un, ja tauku atdalīšanās ir izteiktāka vai ilgstošāka, piemēram, kādu laiciņu nemazgājot galvu, nokritušās šūniņas var saķept plēksnītēs, izveidojot redzamas blaugznas, kas var zināmā mērā arī traucēt. Ja blaugznas cilvēkam parādās 5.–6. dienā pēc matu mazgāšanas, to var uzskatīt par normālu stāvokli. Vienīgais ieteikums ir biežāk mazgāt matus, jo tā mēs blaugznas tīri mehāniski aizskalojam. Tam der praktiski jebkurš šampūns. Ja turklāt ir arī ādas diskomforta pazīmes, piemēram, nieze vai sarkani plankumi, var izmantot kādu no pretblaugznu šampūniem, jo tiem pievienotas vielas, kas mazina ādas kairinājumu.»

Pirmais un galvenais pasākums cīņā pret blaugznām ir pareiza šampūna izvēle. Ikdienas lietošanai ieteicams šampūns «Linola», kas domāts sausai ādai, efektīvs ir arī «Hair Stabil» šampūns. Smagākos gadījumos var lietot darvas šampūnus «Thera gel», «Gelictar», «Tgel», kas jau dziļāk mazina ādas iekaisumu un tendenci veidot blaugznas. Ja ir ļoti izteiktas birstošas zvīņas, var lietot pretsēnīšu šampūnus ar aktīvām pretiekaisuma īpašībām — «Nizoral», «Altis», «Fungoral».

Ja ar šampūniem problēmu novērst neizdodas, laba izeja ir matu eļļu lietošana. Noderēs, piemēram, «Dzintara» ražotā matu eļļa ar Austrālijas tējas koka ekstraktu vai «Dentipur» eļļa. Eļļa mīkstina, atmiekšķē plēksnītes, kas ir izveidojušās uz ādas, atšķaida nepareizos taukus, tie vairs nav tik kairinoši, āda tiek labāk attīrīta. Vislabāk eļļas palīdz, ja ir sausas blaugznas.

Ziemas periodā vai tad, kad klimatiskie apstākļi radikāli mainās, papildus iekšķīgi var lietot gurķenes, naktssveces vai linsēklu eļļu, kas satur nepiesātinātās taukskābes, jo tās palīdz arī normalizēt ādas tauku sastāvu.

Būtiski ir arī ikdienas lietošanai izvēlēties piemērotu šampūnu.Ļoti bieži cilvēks saka: es nopirku šampūnu, sāku lietot, kādu laiku bija labi, bet nu šis šampūns vairs nepalīdz. Parasti te nav vainojams šampūns, bet tas, ka mainījušies apkārtējās vides apstākļi. Ja cilvēks ziemā, aukstā laikā, sāk lietot vienu šampūnu un turpina to pašu arī vasarā, kad ir pilnīgi mainījies klimats un vides mitrums, tad nav brīnums, ka āda uz to reaģē citādi un šampūns nav vairs tik piemērots. Vasarā jāizvēlas šampūns ar ultravioleto staru filtru, bet ziemas periodā piemēroti taukaināki šampūni. Pērkot veikalos piedāvātos pretblaugznu šampūnus, vēlams sākt ar nelielu iepakojumu, jo vispirms jāpārbauda, vai tie konkrētajam lietotājam tiešām mazina blaugznu veidošanos. Ja palīdz, tad tos noteikti var lietot. «Jāsaprot, ka blaugznas ir diezgan hronisks ādas stāvoklis,» saka I. Zemīte. «Mēs tās varam notīrīt un nepieļaut, lai blaugznas attīstās, bet ir jāzina, ka noteiktos apstākļos problēma var atkal parādīties. Tāpēc katram jāveic individuāli pieejamie pasākumi, lai sev šo diskomfortu aiztaupītu. Nav arī nekāda nelaime, ja visu laiku lieto vienu un to pašu šampūnu, ja tas palīdz. Ja gribas kādu pārmaiņu, šampūnam var pielikt balzamus vai maskas, lai palutinātu matus.»

Ja periodā, kad ir blaugznas, matus krāso vai liek ilgviļņus, tas neietekmē krāsojuma vai ilgviļņu kvalitāti. Bet, ja galvas ādā ir vaļēji pušumi, izteikts apsārtums vai mikroplaisiņas, tad var rasties pastiprināts ādas kairinājums. Tāpēc labāk tomēr būtu vispirms atveseļot ādu.

Kad vainīga slimība

Viena no slimībām, kas veicina pastiprinātu blaugznu veidošanos, ir seboreja, kas būtībā ir tauku tecēšana. Ādas tauki normāli pasargā ādu no dažādiem mikroorganismiem, jo satur baktericīdas vielas; pasargā to no izžūšanas un nodrošina normālo ādas pH līmeni. Ja kaut kādu apstākļu dēļ tauku sastāvs kvalitatīvi izmainās, tad šie nepareizie trauki, nonākot uz ādas, to kairina, un veidojas sausi, sarkani plankumi. Ja ir taukainā seborejas forma, tad tauku izdalās par daudz un no raga kārtas atdalījušās šūnas saķep kopā lielās baltās blaugznās.

Blaugznu veidošanos var izraisīt dažādas sēnīšu infekcijas. Tās visbiežāk ir hroniskas. Sēnītes ilgstoši atrodas uz ādas, un, lai atbrīvotos no infekcijas, paātrinās bazālā slāņa šūnu dalīšanās. Jo ātrāk šūniņas dalās, jo vairāk rodas plēksnīšu un rezultātā vairāk veidojas blaugznas.

Vēl ir vesela virkne slimību, kam raksturīga ādas pastiprināta zvīņošanās, piemēram, psoriāze, sarkanā vilkēde. Ja blaugznas ir ar izteiktu iekaisuma komponentu un diskomfortu uz ādas, tad ir jādodas pie dermatologa, lai izvērtētu, vai tā nav kāda no šīm ādas slimībām.

Blaugznu veidošanos veicina

• Sauss, elektrizēts gaiss telpās, kur cilvēks ilgstoši uzturas. Šādos apstākļos arī āda izžūst vairāk un blaugznas veidojas vieglāk.
• Klimats — ja ārā ir vasara un normāls, mitrs gaiss, tad viss ir kārtībā, bet ziemā, aukstumā, galvas ādas asinsvadiņi sašaurinās un lokāli pasliktinās apgāde ar barības vielām, rezultātā, ja ir tendence uz blaugznu veidošanos, tā arī izpaužas.
• Uzturs — ja cilvēks ir asu, pikantu ēdienu cienītājs, viņam ir daudz vairāk blaugznu.
• Svīšana — pastiprināta svīšana var būt saistīta ar veģetatīvās nervu sistēmas stāvokli, palielinātu fizisku slodzi. Kad cilvēks pastiprināti svīst, āda ir mitra, tā atmiekšķējas un vieglāk rodas blaugznas.
• Smēķēšana — katra cigarete pasliktina perifēro asinsriti, arī tauku dziedzerīši tiek apasiņoti sliktāk.
• Nepiemērotu, savas ādas īpatnībām neatbilstošu šampūnu un citu matu kosmētikas līdzekļu lietošana. Jebkurš stress pats par sevi arī var veicināt blaugznas.
• Arī ūdenī, ko lieto matu mazgāšanai, var būt dažādas aktīvas vielas, kas spēj kairināt ādu. Blaugznas mēdz rasties arī tāpēc, ka nav iespējas pēc mazgāšanas izskalot matus tekošā ūdenī.
• Stress jebkurā formā var veicināt blaugznu rašanos, ja cilvēkam uz tām ir nosliece.
• Reizēm — hormonālas pārmaiņas organismā. Vīriešiem blaugznas ir biežāk, jo tieši vīrišķie hormoni veicina pārmērīgu ādas taukošanos. Taču arī sievietēm blaugznas var pastiprināti veidoties, kad asinsritē tikko parādās estrogēni, kā arī grūtniecības laikā, pēcdzemdību periodā un vēlāk — menopauzē.