«Zaudētais Jēzus kaps» intriģē, sadusmo un kaitina

Kad Holivudas meistara Džeimsa Kamerona producēto un ebreju cilmes kanādiešu žurnālista Simhas Jakoboviča režisēto filmu pirmo reizi demonstrēja kanālā «Discovery», visā pasaulē ap ekrāniem salipa 4,1 miljons skatītāju – lielākā auditorija, kādu šā kanāla raidījumam izdevies sapulcēt kopš 2005. gada septembra. Turpmākajās nedēļās gandrīz divas stundas ilgo lenti sāka demonstrēt vairāki citi telekanāli un paralēli tirgū nonāca Jakoboviča un paleobiologa Čārlza Pelegrīno grāmata «The Jesus Family Tomb» («Jēzus ģimenes kaps»), kas ASV jau kļuvusi par bestselleru. Nebija ilgi jāgaida, lai abas lietas, kas stāsta par vienu un to pašu, no teologu un arheologu puses izpelnītos ne vien niknu kritiku, bet arī virsrakstā minētos epitetus. Kādēļ tā?

Augšāmcelšanās jākoriģē?

1980. gadā, ar buldozeru attīrot vietu kādas ēkas pamatu likšanai, Austrumtalpiotas kvartālā Jeruzalemē, celtnieki uzgāja alu ar 2000 gadu senām kapenēm. Atsauktajiem arheologiem atklājās 10 apbedījumi. Deviņos no tiem bija akmens šķirsti ar mirušo pīšļiem. Uz sešiem šķirstiem, zinātniski sauktiem par osuārijiem, bija uzraksti senebreju valodā, kas liecināja, ka tajos atdusas «Jēzus, Jāzepa dēls», «Jūda, Jēzus dēls», «Marija», «Mariamne» (Marija Magdalēna), «Jāzeps» (viens no Jēzus brāļiem), «Matejs». Apspēlējot šo faktu, pastiprinot to ar dažādu autoritatīvu arheologu un zinātnieku spriedumiem un attiecīgi interpretējot «Lost Tomb of Jesus», autori izvirza sensacionālu tēzi: atrasts ne vairāk ne mazāk kā Jēzus Kristus no Nācaretes ģimenes kaps! Ar visiem pīšļiem! Vēl trakāk – uzraksti liek secināt, ka Nācarietis bijis precēts ar Mariju Magdalēnu un viņiem bijis dēls Jūda!

Balstot savas teorijas uz arheoloģiskiem, lingvistiskiem un DNS argumentiem, Kamerons un Jakubovičs likumsakarīgi nonāca bīstamās pretrunās ar kristīgās ticības kanoniem. Lai nu paliek Jēzus ģimenes stāvoklis, taču gatavā ķecerība bija vērsties pret aksiomu, saskaņā ar kuru Kristus kaps atrodas Augšāmcelšanās baznīcā, sauktā arī par Tā Kunga kapa baznīcu Jeruzalemē. Ik gadu Lieldienās baznīca kļūst par mērķi svētceļnieku tūkstošiem. Kristiešiem tā ir viena no nozīmīgākajām, ja ne pati nozīmīgākā no visām svētvietām. Ticīgie uzskata, ka Dieva dēla miesas trīs dienas atradušās alā, šīs baznīcas vietā, pirms notikusi augšāmcelšanās. Turpretī Kamerona filma apgalvo: nekādas fiziskas augšāmcelšanās nebija, ja jau pīšļi salikti osuārijā un krustā sistais apbedīts ģimenes kapos, 5 km uz dienvidiem no tagadējās baznīcas. Tāda versija daudziem ticīgajiem šķita, maigi sakot, drosmīga. Galu galā Augšāmcelšanās baznīca ir kopīgs pielūgšanas objekts katoļiem, pareizticīgajiem, armēņu, sīriešu, koptu un etiopiešu kristiešiem. Kā atzīmē Izraēlas prese, jebkuras darbības vai izmaiņas svētvietā – vai tā būtu rezerves izejas iekārtošana, vai tualešu izbūve – pavada sīvas debates. Bet šis ir kas ārkārtējs!

Vārdi sakrīt aizdomīgi

Simha Jakobovičs apzinās filmas izsaukto vētru, taču aizrāda, ka pie rūpīgas materiāla izpētes pavadījis vairākus gadus. Aizdomīgi, ka par Talpiotas kapenēm ilgi klusēts, jo Izraēlas varasiestādes laikam apjauta iespējamās sekas. Tikai 1996. gadā par atradumu ieinteresējušies britu telekanāla BBC kinodokumentālisti un bikli izskanējusi versija par iespējamo jauno Tā Kunga kapa vietu. Savukārt Jakobovičs nopūta no šķirstiem aizmirstības putekļus un ar «Lost Tomb of Jesus» hipotēzi attīstīja tālāk. Kanādietim ir nags uz skandalozām hipotēzēm, taču viņš nav ne muļķis, ne diletants. Jakoboviča kontā ir starptautiskos konkursos laurus plūkušas dokumentālās filmas par bērnu seksuālo izmantošanu, Ebolas vīrusu. Aprīļa beigās, kad ebreji svin pesaha svētkus – dienu, kad ebreju tauta saskaņā ar Veco Derību aizgāja no «verdzības zemes» Ēģiptes, – žurnālists gatavojas pārsteigt Izraēlas publiku ar filmu, kurā vispār apšaubīti šie Bībelē aprakstītie viņa tautas klejojumi.

Jakobovičs sūdzas, ka tie paši eksperti, kas viņam palīdzējuši pētīt stāstu par Talpiotas šķirstiem, tagad kļuvuši izvairīgi un presei klāsta, ka bībelisko tēlu vārdi uz senajiem osuārijiem ir ierasta lieta. Izpētīts, ka Jēzus dzīves laikā ap 20% Jeruzalemes reģiona sieviešu vārdā bija Marija, tāpat citi pieminētie vārdi mūsu ēras sākumā Palestīnā bija ļoti izplatīti, taču nevar ignorēt to, ka nekad vēl tie nav atrasti tik sakritīgā kopumā.

Jeruzalemē arheologiem esot izdevies atrast ap 900 Bībeles laiku kapu, un uz 71 bijis Jēzus vārds, atklājis viens no filmas veidotāju konsultantiem un tagadējiem kritiķiem, izraēliešu arheoloģijas profesors Amoss Kloners. Ne uz viena agrākā atraduma gan nav bijis uzraksta «Jēzus, Jāzepa dēls», tomēr Kloners uzskata, ka tā ir tikai sakritība, ne zinātnisks pierādījums filmas autoru versijai. Pēc arheologa domām, runa ir vienkārši par pārtikušas ebreju ģimenes kapu. «Es neapstiprinu, ka šīs bija Jēzus vai viņa ģimenes kapenes. Filmas autori tikai to izmanto filmas pārdošanai. Televīzijai tas ir izcils stāsts, taču neiespējams,» presei taisnojās arheoloģijas profesors. Tāpat aplami apgalvot, ka alu kapenēs apbedīja tikai vienas ģimenes piederīgos. «Mums ir pierādījumi, ka tādos kapos guldīja arī ģimenei nepiederošos. Akmens šķirstus bieži lietoja vienlaikus dažādu personu kaulu glabāšanai,» uzsver ASV Brigama universitātes, ko uzskata par vienu no pasaules vadošajām pētniecības iestādēm reliģiskos jautājumos, pārstāvis Ričards Holcapfels.

Ticību neiespaidos

Kritikas ugunis tāpat līst pār šķirstos atrasto pīšļu DNS analīžu traktējumu. Analīzes gan veikuši pasaulē slaveni molekulārās ģenētikas eksperti, taču apgalvot, ka rezultāti liek domāt par Jēzus ģimenes mirstīgo atlieku klātbūtni, zinātnieku skatījumā, nav nekāda pamata. Viens no ekspertiem, Leikhērstas universitātes profesors Karnijs Metisons atzinās, ka viņam nav bijis ne jausmas, ka Kamerona komanda viņu salīgusi, lai atrastu DNS saistību starp Jēzu un Mariju Magdalēnu. Metisona analīzes pierādījušas vien to, ka abas personas, no kurām nācis ģenētiskais materiāls, nav radniecīgas. Uz DNS analīzēm šajā gadījumā vispār nevarot pilnībā paļauties, jo pīšļu izcēlēji varēja «sabojāt» kaulu materiālu, tam pieskaroties. «Kapā bija vairāku cilvēku kaulu un kaulu šķirstu daļas. Kad jūs ņemat paraugus DNS testiem, tie var nākt no kāda cita tur atrastā, vai arī no kāda, kurš aizskāris kaulus senatnē vai mūsdienās,» aizrāda Endrūsa universitātes arheologs Rendijs Junkers, praktizējošs kristietis.

Dažādu kristīgo konfesiju amatpersonas intervijās presei visi kā viens uzsver, ka «Lost Tomb of Jesus», kaut pretendē uz zinātniskumu, nevar sašūpot ticību. «Katoļi šo filmu neuztver nopietni. Pārliecība, ka Jēzus Kristus, mūsu Pestītājs, augšāmcēlās un tika uzņemts debesīs, ir mūsu ticības pamatakmens. Ja Jēzus tika apbedīts Talpiotā, mēs to varam apskatīt no teoloģijas viedokļa, taču ideja, ka viņi atrada Jēzus kaulus, ir nepārliecinoša,» avīzei «The Jerusalem Post» saka Augšāmcelšanās baznīcu uzraugošā franciskāņu mūku ordeņa pārstāvis Atanasijs. Pielaidīgāks ir ASV Ziemeļkarolīnas štata Šarlotes universitātes reliģisko studiju vadītājs Džeimss Tabors, kurš atgādinājis, ka daļa ticīgo Jēzus augšāmcelšanos uztver kā garīgu, ne ķermenisku. «Laba vēsture nekad nav labas teoloģijas ienaidniece,» bildis doktors.

Kamerona un Jakoboviča hipotēzes kā nepārliecinošas un nekorektas vērtē absolūtais vairākums atbilstošo jomu zinātnieki neatkarīgi no tā, vai pieder kristiešu, jūdu konfesijām vai ir ateisti. Līdz ar to it kā nav iemesla sacīt, ka sazvērējusies būtu tikai viena vai otra nometne. Bet filmas autori jau nemaz necenšas uzstāt uz savu taisnību par katru cenu. Viņu uzdevums bijis ierosināt pēc iespējas karstākas debates, un tas izdevās. Tāpēc režisors Simha Jakubovičs īsi pirms Lieldienām medijos varēja atļauties padižoties: «Tā, iespējams, ir visvairāk diskutētā dokumentālā filma, kāda vien bijusi. Fakts, ka neviens nav spējis izsist caurumu mūsu radītajā ainā, ir zīme, cik mēs labi esam izpildījuši savu mājasdarbu. Pat ja iespēja, ka tas ir Jēzus kaps, ir tikai 50:50, tas vienalga ir dižākais stāsts uz šīs planētas!"