Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9067741t1h3135.jpg)
Ar ko apstrādāt pirts lāvu, lai tā nepaliktu tumša? Vai tur vispār ir ieteicams lietot kādas ķīmiskas vielas? Vai pirts dēlīšus drīkst apstrādāt ar lineļļu?
Senākos laikos meistari uzskatīja, ka lāvas telpu nevajag krāsot, ne arī kā citādi ķīmiski apstrādāt. Pirts ir kā svētnīca, kur cilvēks atbrīvojas no uzkrātajiem sārņiem un atjaunojas gan miesīgi, gan garīgi. Dabisks koks, īpaši liepa vai apse, uzņem un aizvada prom negatīvo enerģiju. «… Lai nezustu karsētavā iestrādāto kokmateriālu dabiskā smarža, tie nav jābeicē, jākrāso vai jālako,» saka Hugo Bruno Šterns grāmatā «Iesim pirtiņā» (Rīga, «Praktiskā grāmata»).
Tomēr guļbaļķu ēku meistari, kas būvē arī pirtis, pārliecinājušies, ka karsētavas telpā lāvas un sienu apdares dēļi laika gaitā melnē. Šo melnējumu nevar notīrīt ne ar kādiem mazgāšanas līdzekļiem, tāpēc viņi iesaka lāvas vai saunas telpas dēļus tomēr apstrādāt ar dabiskām vielām – nerafinētu linu vai rapšu eļļu. Eļļu sienu apdares un lāvas dēļos iestrādā divas reizes. Vispirms to uzkarsē apmēram
70 °C temperatūrā (nedrīkst pieļaut vārīšanos) un ar otu vai tamponu uzklāj virsmai. Kad pirmā kārta iesūkusies, uzkarsētu eļļu iestrādā otrreiz. Linu vai rapšu eļļa dēļos labi iesūcas un nesmērējas. Pēc šādas apstrādes dēļi vairs nemelnē, tos var nomazgāt (šim nolūkam labi noder līdzeklis Fairy), un telpā allaž ir svaiguma sajūta. Praktiķi vēl atgādina, ka linu vai rapšu eļļai nekādi piejaukumi tonēšanai nav pieļaujami.
Daži meistari izmanto īpašu saunas laku vai eļļu, ko var iegādāties būvmateriālu vai speciālos pirts piederumu veikalos. Tomēr novērots, ka daža laka karstumā kļūst nedaudz lipīga.