Pelde suņiem ir ne tikai veldze karstumā, bet arī lielisks veids, kā uzturēt sevi formā, tikai – visu ar mēru.
Vasarā par mājas mīluļiem jārūpējas īpaši (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzīvniekiem jāļauj maksimāli baudīt vasaras labumus, taču jāielāgo, ka karstums un saules stari var sagādāt nopietnus veselības traucējumus ne vien cilvēkam, bet arī mūsu četrkājainajam draugam. Veterinārārstiem nākas saskarties ar problēmām, ko suņi iemantojuši, kopā ar saimnieku dienu pavadot saulē un pie ūdens.
Saules stari nopietnu kaitējumu var radīt dzīvnieku acīm, bet aukstais ūdens ir nepatīkamu un sāpīgu ausu iekaisumu iemesls. Nopietns drauds dzīvnieku veselībai ir arī kūstošais asfalts, stāsta veterinārās klīnikas «Sanarius» veterinārārste Anna Jesereviča.
Saulesbrilles suņukam
Tāpat kā cilvēkam arī dzīvniekam, ilgstoši uzturoties saulē, lielākais ienaidnieks ir ultravioletais (UV) starojums. Lai pasargātu mīluļu acis, ārzemēs suņu īpašnieki var iegādāties speciālas dzīvnieku saulesbrilles ar UV filtru. Ar interneta starpniecību tās nopērkamas arī Latvijā.
«Brilles nav tikai stila lieta, bet vasarā ļoti noderīgas suņu acu aizsardzībai, lai tie nesasirgtu ar pannus slimību. Novērojumi liecina, ka UV staru iedarbībai īpaši pakļauti dzīvnieki ar izbolītām acīm, piemēram, pekinieši, kokerspanieli, terjeri, takši, kā arī vācu aitu šķirnes suņi, kuriem minētā kaite attīstās visbiežāk. Sākumā uz dzīvnieka acs radzenes ārmalas parādās brūni plankumi, kas ieaug asinsvados un ar laiku pārņem visu aci. Tādējādi parādās nieze, aci berzējot, tiek radīts papildu kairinājums, un dzīvnieks iegūst vēl kādu infekciju. Ja slimība attīstās strauji, suns var zaudēt redzi,» brīdina veterinārārste. Arī šovasar pannus slimību dzīvnieku daktere konstatējusi jau vairākiem saviem pacientiem. Vislabāk no saules stariem acis pasargās aizsargbrilles, un tās jāradina nēsāt jau kucēna vecumā, galvā var uzlikt piegulošu naģeni. Ja tādas iespējas nav, jālūko, lai dzīvnieks ilgstoši neatrastos saulē, viņam neasarotu acis un virs būdas būtu nojume. «Acu kairinājumu var mazināt, dzīvniekiem acīs papilinot «Visine» pilienus, ko lieto cilvēki. Vismaz reizi dienā acis vēlams izmazgāt ar kumelīšu uzlējumu,» iesaka A.Jesereviča.
Lai neiesvīst krociņas
Vakarā pēc karstas dienas sunim, tāpat kaķim, jāpārbauda krociņu vietas, kur visvairāk svīst, – ap asti, mutes kaktiņi, aiz ausīm, paduses, pirkstu starpas. Izsvīdumu vietās mēdz pielipt netīrumi, spalvas, akmentiņi, kas rada noberzumus.
«Tās būtu ieteicams izcirpt un reizi dienā notīrīt ar dezinficējošu šķīdumu, kas satur hlorheksidīnu, vai nomazgāt ar zāļu tēju uzlējumu. Ielaistos gadījumos dzīvniekam var nākties lietot antibiotikas,» brīdina veterinārārste.
Sargāt ausis
No karstuma suņi vislabāk veldzi rod peldoties. Pirmais nosacījums, kas jāievēro pēc peldēm, ir ausu profilakse. Veterinārārste skaidro, ka sunim ir garš ausu kanāls un ne vienmēr viņš var no ausīm izpurināt visu ūdeni. Ja tās sapūš vējš – iekaisums garantēts! Pēc ūdens peldes auss kanālā vēlams ieliet to profilaktisko tīrīšanas līdzekli, kas iegādājams zooveikalos. Atverei uz mirkli jāpieliek vates spilventiņš, jāpamasē auss pamatne un jāļauj, lai suns ausis izpurina. Kādu brīdi dzīvnieks noteikti jāsargā no vēja, un nav pieļaujams, ka pēc ūdens procedūrām tas brauc automašīnā, galvu izbāzis pa logu. Šīs un citas līdzīgas likstas visbiežāk raksturīgas suņiem ar nokarenām ausīm.
Pirms peldes – izķemmēt
Pirms peldēšanās suņa kažoku vēlams izķemmēt, lai nepiesārņotu ūdeni. Veterinārārste arī iesaka vasarā neaizrauties dzīvniekus piebarot ar vitamīniem, lai padarītu biezāku un izskatīgāku kažoku. Labāk to darīt pavasarī un rudenī.
«Pelde suņiem ir ļoti ieteicama ūdens procedūra. Tā tiek izkustināti pat vissīkākie muskulīši, ko nevar izdarīt skrienot un aktīvi kustoties. Tāpēc peldēties ir ne vien patīkami un veldzējoši, bet arī dzīvniekam ļoti veselīgi. Ir suņi, kas baidās no ūdens, tāpēc ar varu dzīvnieku tajā grūst nedrīkst. Tas jāpieradina pakāpeniski, ar rotaļu un savu priekšzīmi. Parasti gan suņus vajadzētu peldināt cilvēkiem nepieejamās vietās. Jelgavā to dara Lielupē, Driksā, kur ļaudīm krasts grūti pieejams,» stāsta veterinārārste.
Bīstamais piķis
Rūpes par dzīvnieka ķepām ir tikpat svarīgas kā par ausīm, kažoku, acīm un citām ķermeņa daļām. Parasti dzīvnieki paši apkopj savas ķepas, tās aplaizot un ar mēli notīrot visu lieko. Taču jāielāgo, ka vasarā karstajā saulē kūst asfalts un tas var pielipt ķepām. Ik palaikam jāpaskatās, vai dzīvniekam uz kāju spilventiņiem nav darvas palieku. Tā kā to ir ļoti grūti iztīrīt, vienīgais variants – darvas lielumu ar šķērēm izgriezt līdz pat miesai, jo pretējā gadījumā suns piķi apēdīs, nodarot nopietnu kaitējumu savai veselībai.