Sekss uz vienu nakti

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reinis Oliņš

Mazliet garšvielas ikdienas rutīnas atsvaidzināšanai», «ģimenes dzīves postīšana», «neizbēgama laulības sastāvdaļa», «cūcība, maucība, kretīnisms», «nekas tāds, par ko būtu jāuztraucas», «tas, kā dēļ šķiras no dzīves», «vienīgais veids, kā saglabāt laulību», «kompleksu māktu ļautiņu bēgšana pašiem no sevis», «vienīgais veids, kā neapstāties attīstībā un ienest svaigu informāciju ikdienā», «nevērība un nemīlestība», «nekas vairāk kā nošķaudīties», «svētuma apgānīšana», «dabas balss», «neķītra krāpšana» utt., utt.

Jebšu, apkopojot šos emocionālos izteikumus racionālākā veidā, «vienas nakts romāni, ja esi precējies».

Tēma, par kuru ikvienam ir savs viedoklis, turklāt nereti agresīvi kareivīgs un tāds, kas nespēj pieņemt pretējās nometnes argumentus ar sapratni. Turēsies līdz pēdējam, līdz asinīm, līdz aplūzīs pēdējie zobi, un tikai tad, kad diskusijā iesaistītais būs pilnībā nospiests pie zemes vai iedzīts bezizejas stūrī, viņš atļausies pamēģināt paskatīties uz šo problēmu citām acīm un labākajā gadījumā mazliet pamainīt attieksmi.

Sliktākais scenārijs paredz ieraušanos savas patības ādā, aizdomīgumu uz visu atlikušo mūžu un vairāk vai mazāk slēptas ķengas par globālas sapratnes neiespējamību. Puņķus, asaras, skumjas nicības piesātinātas šķavas un Veneras—Marsa piesaukšanu visnepiemērotākajās situācijās.

Tēma, kuru var iesviest kā kaulu izsalkušu suņu barā un vērot, kam tad izdosies atkost lielāko šķelpatu. Svaigu kaulu, jāpiebilst — tādu, kas ar savu smaržu vien jau izraisa neremdējamu apetīti, lai gan pati problēma droši vien ir tikpat veca, kā civilizētā pasaule kopš brīža, kad laulība tika apstiprināta kā norma, kā viena no sabiedrības attīstības stūrakmeņiem.
Tēma, kuras publiskai aizskaršanai vajadzīga zināma saņemšanās, jo norausies pa degunu jebkurā gadījumā — nostāsies vienā vai otrā pusē, vienmēr atrausies kāds, kurš būs gatavs saslieties kobras pozā un paspļaudīties ar indi.

Atklāti sakot, man pašai nav vienotas receptes šajā jautājumā — katra ģimene izvēlas savu attiecību modeli (lai gan vairumā gadījumu spēcīgākais ģimenes loceklis piespiež, pierunā vai pārliecina vājāko) un eksperimentē uz savu galvu. Jo, manuprāt, nav neviena, kas, iešķūrējot sevi laulības ostā, nevēlētos saglabāt ģimeni līdz mūža galam, līdz «divi sirmgalvji, rociņas saķērušies, cienīgi soļo pa saules pielietajām ārēm». Un tas nav viegls darbiņš, jāsaka, jo garantijas nespēj sniegt neviens modelis, lai cik perfekti noglancēts tas izskatītos tapšanas brīdī.

Tikpat labi var izirt ģimene, kura nodzinusi sevi līdz neirozēm ar nemitīgiem sānsoļiem, kā tie laulātie pāri, kas tiktāl ieslīguši rutīnas monotonajā kaislību kautuvē, ka vienu dienu pieķer sevi pie domas — dzīve ir interesanta tikai citiem, ne mums.

(Raksta fragmenti.)

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu