Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9069333t1hcf83.jpg)
Nams24 vairākkārt jau rakstīja par nekustamā īpašuma krīzi gan ASV, gan atsevišķās Eiropas valstīs. ASV finanšu sistēma pirms vairākiem gadiem radīja atvieglojumu sistēmu, lai iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem varētu īstenot «amerikāņa sapni» – dzīvi savā mājā. «Mājokļa īpašnieku nācija ir neuzvarama,» savā laikā izteicies Franklins D. Rūzvelts, ASV prezidents. Vēl vairāk, prezidents Bušs jūniju ir pasludinājis par Nacionālo Mājokļu Īpašnieku Mēnesi - viens no Dž.Buša iekšpolitikas stūrakmeņiem bija mājokļu iegādes īpašumā veicināšana. Savukārt, Barney Frank, demokrātu partijas pārstāvis no Masačūsetas atzīst, ka pēdējo gadu laikā ASV pārāk plaši popularizēja mājokļa īpašumtiesību ideju uz īres tirgus rēķina. «Es priecātos, ja arvien vairāk cilvēku piederētu mājokļi. Bet es arī vēlos ēst, cik sirds kāro un nepieņemties svarā.»
Masveidā tika izsniegti augsta riska hipotekārie kredīti, t.i., kredītņēmējiem ar zemiem ienākumiem, kuri tradicionālajiem kredītu veidiem nekvalificējās. Šādu kredītu kopējais apjoms 2006.gadā vien sasniedza 640 miljardus ASV dolāru. Šajā situācijā viss bija labi, kamēr ASV nekustamo īpašumu tirgū valdīja «bums» un kredītlikmes bija zemas. Bieži tika izmantotas arī tā saucamās «kredīta brīvdienas» jeb atliktais maksājums. Taču pēdējos gados augsta riska kredītu procentlikmes ievērojami auga. Vēloties samazināt inflāciju, ASV Federālo Rezervju sistēma cēla bāzes procentu likmes. Rezultātā daudzas mājsaimniecības bankrotēja, jo aptuveni 37% no saviem ienākumiem pēc nodokļu samaksas tām nācās tērēt veicot hipotekārā kredīta, apdrošināšanas un īpašuma nodokļu maksājumus, norāda Mark Zandi, «Moody’s Economy.com» galvenais ekonomists. Tagad aptuveni 2,2 miljoni amerikāņu var zaudēt savus uz kredīta iegādātos mājokļus, procentlikmju kāpuma dēļ nespējot nomaksāt ikmēneša maksājumus. Turklāt ASV kļūst arvien sarežģītāk saņemt kredītu arī cilvēkiem ar augstiem ienākumiem.
Pašlaik ASV nekustamā īpašuma tirgus attīstība tiek vērtēta kā vāja - mājokļu tirgus aktivitāte ir ievērojami pazeminājusies, mazāk ir pircēju, līdz ar to arī kredīta ņēmēju. Vairākas kredīta iestādes jaunus hipotekāros kredītus vairs neizsniedz. Vienlaicīgi pieaugušas prasības, tajā skaitā nepieciešamie dokumenti, kuri jāuzrāda iesniedzot kredīta pieteikumu. Doug Duncan, Vašingtonas «Mortgage Bankers Association» (Kredīta Banķieru Asociācija) galvenais ekonomists, atzīst, ka «vismaz tuvāko sešu līdz deviņu mēnešu laikā aizdevēji arvien prasīgāk izskatīs kredīta pieteikumus.» Potenciālās problēmas varētu būt zems kredītpunktu reitings, liels kredītkaršu pārtēriņš, aizdomīgi liels atalgojums attiecīgajā amata kategorijā, īpašas prasības noteiktas arī kredītņēmējiem pēc laulības šķiršanas.
Vairāk nekā jebkad agrāk bankas ņem vērā augstu kredītpunktu reitingu. Ar kredīta punktiem tiek mērīta virkne faktoru - sākot no tā, cik ātri kredīta ņēmēji nomaksā savus rēķinus līdz tam, cik liels ir kredītkaršu pārtēriņš. Kredītpunktu reitings svārstās no 300 līdz 850 punktiem. Pirmreizējam kredīta ņēmējam, kurš var saņemt kredītu ar izdevīgākajām procentu likmēm, reitings ir sākot no 700 punktiem un vairāk. Vidēja reitinga kredītņēmēja punktu skaits atrodas amplitūdā starp 620 un 680 punktiem, bet augsta riska kredīta ņēmēja reitings ir zem 620 punktiem. Ja vēl pirms pusgada ar kredīta reitingu 660 kredīta ņēmējs varēja saņemt kredītu ar izdevīgiem noteikumiem, tad tagad tam jau nepieciešami 700 punkti. Turklāt par augsta riska jeb negatīvu kredīta ņēmēju nebūt netiek uzskatīti tikai iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni. Šajā kategorijā ietilpst arī cilvēki ar vidējiem vai pat augstiem ienākumiem, kuri kādreiz nav nomaksājuši laikā pāris rēķinus vai nokavējuši regulāro kredīta atmaksas termiņu, t.i., tie, kuri pavirši kārto savus maksājumus.
Krīze smagi skārusi ASV nekustamo īpašumu un finanšu sfēras uzņēmumus, atbalsojoties arī pasaules akciju tirgos. Par pirmo nopietno upuri kļuva viens no lielākajiem augsta riska kredītu izsniedzējiem ASV - «New Century Financial», kurš rezultātā bija spiests apturēt savu darbību. Pagājušā otrdienā bankrota pieteikumu iesniedzis augsta riska hipotekārais kreditētājs «New Century», kurš slīgst zem miljardiem ASV dolāru lielas negatīvo kredītu nastas. Finansiālas problēmas izjūt ne tikai augstākā riska kreditētāji, kuri izsnieguši aizdevumus ļaudīm ar sliktu kredītvēsturi, bet pēdējā laikā zināmi sarežģījumi radušies arī tām amerikāņu finanšu kompānijām, kas izsniedz kredītus ar zemāku riska līmeni jeb tā dēvētos «Alt-As» kategorijas aizdevumus. Nopietnu kritumu piedzīvoja arī daudzu citu finanšu institūciju akciju cenas pasaules tirgos. Mājokļu tirgus dēļ kritās tādu ievērojamu finanšu tirgus dalībnieku akcijas kā «HSBC Holdings», «Credit Suisse Group», «Goldman Sachs Group», «Deutsche Bank» un «JPMorgan Chase & Co». «Fitch Ratings» brīdinājusi, ka augsta riska hipotekāro kredītu tirgus krīze var izplatīties arī uz automašīnu kredītu un kredītkaršu tirgu. Turklāt, vērojams krass bezdarba pieaugums šajā nozarē nodarbināto vidū – no pērnā oktobra līdz šī gada janvārim darbu esot zaudējuši 15 000 kredītspeciālistu un baņķieru, liecina «The New York Times» publicētie statistikas dati.
Arī Lielbritānijā privātpersonu bankrotu skaits pagājušajā gadā sasniedzis rekordaugstu līmeni – vairāk, nekā 100 tūkstošus. Arvien vairāk britu dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, nespējot atmaksāt parādus - Lielbritānijā pieaug kredītu izmaksas un dzīve kļūst aizvien dārgāka. Saskaņā ar britu konsultāciju firmas «Thomas Charles» pētījuma datiem, Lielbritānijā vairāk nekā astoņi miljoni pieaugušo iedzīvotāju laikā nav atmaksājuši savas parādsaistības vismaz 10 tūkstošu britu sterliņu mārciņu (gandrīz 11 tūkstošu latu) apmērā.
Pēdējā laikā arī Latvijā arvien biežāk dažādos avotos izskan ieteikumi rūpīgāk izvērtēt savas reālās iespējas, ņemot kredītu un uzņemoties ilgtermiņa saistības. Jau gada sākumā FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps uzsvēra, ka «Latvijā nav un nebūs sociālas programmas, kuras ietvaros debitoriem palīdzēs dzēst parādus, ja viņi kļūs maksātnespējīgi, saslims vai nomirs. Banku klientiem ir jāsaprot, ka viņiem var arī nākties šķirties no īpašuma». Starp citu, lētos mājokļus ASV aktīvi uzpērkot krīzes neskartie vācieši.
Tikmēr mums ir pamats domāt, ka Latvija pasaules krīzes ķēdes reakcijas rezultātā nopietnus satricinājumus nepiedzīvos. Tiek veikta virkne pasākumu, lai uzkarsušās ekonomikas «piezemēšanās notiktu mīksti». Šobrīd bankas Latvijā diezgan aktīvi turpina kreditēt privātpersonas ar stabiliem ienākumiem, kuras mājokli iegādājas savām vajadzībām.