NLO atlido neoficiāli

FOTO: No arhīva

Vai nezināmie lidojošie objekti (NLO) atrodas šaipus vai taipus realitātes robežai, grūti pateikt – lai gan neviena valsts nav oficiāli atzinusi NLO eksistenci, ik pa laikam lasām par slepenās informācijas noplūdi, kas liecina gan par avarējušu citplanētiešu lidaparātu izpēti, gan gūstā saņemtām kosmosa būtnēm, kas tiek pakļautas dažādiem eksperimentiem.

Liecības Latvijā

Arī Latvijā NLO līdz politiskajam atkusnim 80. gadu beigās bija aizliegta tēma, taču vēlāk tā tika atspoguļota pat oficiālajos masu medijos. 1991. gadā Latvijas televīzija pārraidīja sižetu, kurā Salacgrīvas skolēni stāstīja par pļaviņā nolaidušos NLO. No tā izkāpuši pelēkzaļi cilvēciņi, bet pats lidaparāts līdzinājies platmalei un bijis mazliet lielāks par futbola vārtiem.

Lai gan NLO visumā Latvijā novēroti bieži, dažas vietas esot īpašas. Piemēram, Ojāra Mita grāmatā «Mistiskā pasaule» lasām: «Vestienas pagasta «Podnieku» māju zeme ietilpst Madonas fenomenu zonā. To pirmie atklāja krievu kara lidotāji. Pēc tam šeit sāka braukt dažādas ekspedīcijas, galvenokārt no Rīgas. Ekspedīciju nometnes bija pie upītes, un pie mums viņi nāca pēc piena un citiem produktiem. Tika novēroti NLO un citas anomālijas, kuras fotografēja ar speciāliem filtriem. Arī mums dāvināja uzņēmumus, kuros bija redzamas lodveida un citādas smalkās enerģijas izpausmes. Kā teica ufologi, virs «Podnieku» rajona esot NLO ierīkota navigācijas bāka, ko varot konstatēt ar speciālu aparātu.

Arī pats mājas saimnieks Dainis ir redzējis NLO.» Tālāk notikumu liecinieks Edmunds Ozoliņš stāsta: «Tajā dienā atbrauca pētnieki no Rīgas un uzcēla teltis pie upītes. Muhartovs, bijušais avīzes «M–trīsstūris» redaktors, ienāca mūsmājās un brīdināja, ka šovakar būs redzams šķīvītis. Tas bija 1991. gada augustā. Vakarā debesis bija skaidras, bet ap 23.00 sāka nākt tumši mākoņi. Tajā brīdī parādījās nezināms objekts, kas lēni virzījās lielā augstumā. Pats NLO bija spoži zilganā krāsā ar sarkanīgi rozīgām malām, atgādinādams grāmatu. Starp mākoņiem objektu redzējām apmēram vienu minūti. Ekspedīcijas dalībnieki objektu nofilmēja, bet, kā vēlāk atklājās, filmā nekas neesot bijis redzams.«

Atnācēji Amerikā un Āfrikā

Taču ne tikai šodienas novērojumi liecina par viesiem no kosmosa. Saikne ar zvaigžņoto izplatījumu ieraugāma daudzu pasaules tautu mutvārdu un rakstiskās liecībās.

Sena indiāņu leģenda vēsta par noslēpumainu būtni, kas reiz parādījusies kajaposu cilts ciematā. Iedzīvotāji to nosaukuši par Bepu Kororoti. Atnācējs bijis tērpts «bo», kas sedzis viņu no galvas līdz kājām, bet rokā turējis «šķēpu – pērkona ieroci». Lai gan daudzi ciemata iedzīvotāji sākumā pārbijušies, daži šim kosmosa viesim mēģinājuši uzbrukt, taču viņš pavērsis savu «šķēpu» pret koku, kas momentā pārvērties pelnos, bet tam blakus stāvošais akmens sabirzis smiltīs. Izrādījies, ka Beps Kororoti ir «labais dievs», kas ciematiņa iedzīvotājiem iemācījis skaitīt, ārstēt brūces, veiklāk medīt. Viņš esot mainījis visu cilts dzīvi. Taču – nekad nav lietojis uzturā kajaposu pārtiku… Ko gan viņš ēdis, tā arī nav zināms.

Pēc kāda laika kosmosa viesis apprecējis vietējo meiteni, viņiem dzimuši bērni, kas bijuši ļoti gudri. Taču ikvienam ciemiņam ir laiks doties mājās – arī Beps Kororoti vienu dienu devies uz augstu kalnu, lai… ne vairāk, ne mazāk kā pa taisno dotos debesīs. Visa cilts gājusi viņu pavadīt un redzējusi, kā pār kosmosa viesi «nolaidās mākonis, atskanēja pērkons, iemirdzējās zibens». Putekļi un dūmi aptvēra visus klātesošos, līdz Beps Kororoti «ugunīgā mākonī» izgaisa debesu velvē… Savu skolotāju kajaposi nekad nav aizmirsuši un viņam veltījuši rituālu, kurā dejo, tērpušies no palmu lapām darinātā «bo».

Par savas cilts vai tās gudrības atnākšanu no kosmosa vēsta daudzu indiāņu cilšu leģendas, taču arī no Amerikas visai tālajā Āfrikā šādu nostāstu netrūkst. Piemēram, kāds mīts vēsta, ka senos laikos «dieva bērni dzīvoja kopā ar savu tēvu debesīs mierā, bagātībā un laimē». Taču reiz dievs nolēmis pārbaudīt savus bērnus un aizsūtījis tos uz Zemi, vienīgi aizliedzot ēst sāli. «Dieva bērni» šo norādi, protams, nav ievērojuši un našķējušies ar šo viņiem nezināmo vielu. Kad nerātņi vēlējušies nokļūt atpakaļ pie tēva, pavediens, pa kuru viņi nokāpuši un kas saistījis viņus ar debesīm, pārtrūcis. Tikai viens no «dieva dēliem» aizliegumu esot ievērojis, viņš arī atgriezies debesīs.

Esot arī Tibetas teksti «Kandšur» un «Tandšur», kuros pieminētas lidojošas mašīnas, kas līdzinās debesu pērlēm, bet citas – caurspīdīgām lodēm.

Senākā liecība par NLO parādīšanos glabājoties Vatikāna muzeja eģiptoloģijas nodaļas vadītāja profesora A. Tuli kolekcijā. Papiruss, kas datēts ar XV gadsimtu pirms mūsu ēras, kad valdīja faraons Tutmoss III, vēsta – debesīs pulcējušies daudzi uguns apļi, kas mirdzējuši spožāk par sauli.

Turpinājums sekos...

Uz augšu