Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēki joprojām meklē labāko kafijas pagatavošanas veidu. Bet, lai mājās šis dzēriens būtu gana aromātisks un garšas niansēm bagāts, atliek ielāgot dažus vārīšanas pamatprincipus.
… franču preses kannā
Kannas mēdz būt dažāda izmēra. Attēlā redzamās tilpums ir 400 ml, tajā var pagatavot apmēram 300 ml dzēriena (atkarībā no kafijas veida), proti, vienai personai.
Karsts ūdens no kafijas ekstraktē taukvielas un eļļas, kas dod dzērienam tā unikālo garšu. Šajā traukā vēlama gaišāka rupjāka maluma kafija.
1. Ieber 25 g kafijas (apmēram 5 tējkarotes). Tā ir ieteicamā deva, jo katrs izvēlas sev tīkamo stiprumu, variējot ar kafijas daudzumu.
2. Uzlej 300 ml karsta ūdens, bet ne vāroša. Optimālā temperatūra ir +88...+92 °C grādi. Tādu iegūst, ūdeni uzvārot un kādu minūti nogaidot vai atšķaidot to ar aukstu. Citādi būs izteikti rūgts aromāts. Karstumā sadeg un aiziet bojā kafijas skābenā un saldā garša.
3. Ar karotīti vai kociņu dzērienu apmaisa un atstāj bez vāciņa apmēram 3 – 5 minūtes.
4. Uzliek vāciņu un presi nospiež līdz galam. Kafija gatava lietošanai.
***
… mokas kannā
Šim dzērienam, gluži pretēji, izmanto tumši grauzdētas pupiņas, kuras vēlams samalt pēc iespējas smalkāk – tā, lai līp pie pirkstiem un saspiežot tur paliek.
Šādu dzērienu iecienījusi itāļi, par ko liecina kannas nosaukums oriģinālvalodā (mocha napolitana). Savas intensīvās garšas dēļ labi noder rītos kopā ar pienu.
1. Kannas apakšējā daļā lej aukstu ūdeni līdz norādītajai atzīmei. Tā kā ūdens paredzēts vārīšanai, tam nav jābūt filtrētam.
2. Uzliek sietiņu, kuru pieber ar kafiju līdz augšai nepiespiežot.
3. Uzskrūvē virsējo daļu un liek uz uguns. Kanna labi noder, atpūšoties dabā, jo var likt arī uz prīmusa.
4. Vāroties ūdens spiežas cauri kafijai. Par dzēriena gatavību liecina tvaiks, kas nāk no snīpja. Atliek vien ieliet krūzītē.
Uzziņai
Mūsdienās ir 60 kafijas šķirņu, no kurām komerciāli nozīmīgākās ir arabika (Arābijas kafija) un robusta (Coffea Canephora). Arabikai ir maigāka garša, robustu spēcīgā aromāta dēļ vairāk izmanto tumšās kafijas maisījumiem, tādiem kā espresso un vārīšanai franču kafijas kannā.
Katrs izvēlas, kādu kafiju un ar ko to dzers. Savulaik cukuru sāka pievienot, lai nomāktu kafijas rūgto garšu.
Piedevas kafijai izvēlas arī pēc gadalaika. Piemēram, vasarā piena vietā pievieno ēdamkaroti plombīra saldējuma. Šāds dzēriens jau līdzinās desertam.
Austrumnieki iecienījuši kafiju ar kardamonu. Garšvielu ieber sietiņā un vāra kopā ar kafiju vai pieber samaltu jau gatavam dzērienam.
Kafijai var pielikt šķipsniņu kanēļa vai karoti bieza bumbieru ievārījumu. Bumbieru maigā un saldā garša mazina kafijas rūgtumu.
Espresso kafiju vienmēr pasniedz ar glāzi auksta ūdens.
Aromatizēto kafiju, kurai pievienots attiecīgais sviests vai eļļa, vēlams jaukt ar tradicionālo. Citādi pievienotais aromatizētājs būs par intensīvu – kafija labāk smaržos nekā garšos.
Kafiju vēlams iegādāties pēc iespējas mazākos iepakojumos, lai izlietotu, iekams zaudējusi aromātu. Nav ieteicams pārbērt citā traukā, jo gaiss ir kafijas lielākais ienaidnieks (tāpat kā garšvielām). Vēlams glabāt tumšā vietā, tālāk no aromātiskām vielām, piemēram, garšvielām un tējām.
Konsultēja "Paulig" kafijas institūta vadītājs Andris Petkēvičs.