Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) bijusī vadība neatminas, vai savulaik 7.Saeimas darbības sākumā ir ticis slēgts sadarbības līgums ar Ventspils ekonomisko grupu.
LSDSP bijusī vadība neatceras, vai partija slēgusi līgumu ar Ventspils ekonomisko grupu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un «Latvijas ceļa» (LC) līderi noliedz, ka viņu pārstāvētās partijas būtu slēgušas slepenus līgumus par sadarbību ar Ventspils ekonomisko grupu.
Žurnālista Jāņa Dombura rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, iespējams, par deviņdesmito gadu beigās parakstītu vienošanos starp ekonomiskiem grupējumiem un politiķiem. Dokuments vietām ir ar aizkrāsotu teksta daļu, tādēļ nav iespējams identificēt datumu, summu, otru darījuma pusi, atsevišķus punktus un parakstus. Noprotams, ka vienošanās teksts ir par laika posmu deviņdesmito gadu beigās.
Lasot teksta saturu, var noprast, ka ar «V» tiek identificēti ar Ventspili saistīti uzņēmēji, bet otra puse, iespējams, varētu būt atsevišķa politiskā spēka pārstāvji, pieļāva Domburs.
Tikmēr portāls «atverts.lv» raksta, ka 7.Saeimas laikā vienošanos par Ventspils un LSDSP sadarbību esot slēdzis toreizējais partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs, viņa dēls Gundars Bojārs un Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns, bet no tā dēvētās «V puses» vienošanos Ventspils vārdā neesot slēdzis domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Bijušais partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs, telefoniski noklausījies aģentūras LETA jautājumu, paziņoja, ka vairs neesot politikā un «nekādus komentārus vairs nedod».
LSDSP frakcijas vadītājs 7.Saeimā, pašlaik «tēvzemietis» Baldzēns, aģentūrai LETA sacīja, ka par līguma esamību viņam esot grūti ko teikt. «Tiešām nevaru pašreiz pateikt, vai ir bijis tāds līgums,» sacīja Baldzēns, uzsverot, ka sociāldemokrātiem attiecības ar Tautas partiju (TP) tolaik bijušas ļoti sliktas, tāpēc nekādi līgumi šajā jautājumā, viņaprāt, nebija nepieciešami.
Tā laika sociāldemokrātu deputāts Rihards Labanovskis aģentūrai LETA savukārt izteicās, ka tolaik «Ventspils deva naudu un kaut kādā veidā finansēja vairākas partijas». «Zinājām vai nojautām, ka arī LSDSP kādu laiku naudu saņēma un ka Ventspils ir bijusi mūsu atbalstītāja, taču vēlāk, būdama neapmierināta ar sociāldemokrātu darbību, pārtrauca jebkādu sadarbību,» sacīja bijušais deputāts, piebilstot, ka par partijas finanšu lietām pilnībā atbildējusi tās vadība.
Kāds cits bijušais LSDSP Saeimas deputāts, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, aģentūrai LETA sacīja, ka līgums ir bijis: «Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, līgums bija, taču par to zināja ļoti ierobežots personu loks.»
7.Saeimas laikā premjera Viļa Krištopana (LC) vadītās valdības zemkopības ministrs, tolaik sociāldemokrāts Pēteris Salkazanovs, aģentūrai LETA pieļāva šāda līguma esamību, norādot, ka tas viņam beidzot ļaujot saprast, kādēļ viņš no partijas valdes puses saņēmis asu nosodījumu par atbalstu iecerei celulozes rūpnīcu celt sadarbībā ar skandināvu uzņēmumu «Messolito». «Tagad es beidzot saprotu, kādēļ mani un mežu valsts ministru tik ļoti lamāja LSDSP valdes sēdē. Tagad es tikai uzzinu, ka patiesībā bija plānots celt celulozes rūpnīcu sadarbībā ar baltkrieviem,» sacīja Salkazanovs.
Salkazanovs sacīja, ka laikā, kad viņš darbojies partijā, neesot bijuši nekādi mājieni, ka pastāv kāds līgums par sadarbību ar kādu ekonomisko grupu. «Partijas iekšienē bija vienošanās, ka ar Ventspili partija draudzējas,» atminējās bijušais ministrs.
Kāds cits Krištopana valdības veidošanai tuvu stāvošs politiķis aģentūrai LETA atzina, ka tolaik esot tikuši slēgti vairāki šādi līgumi un tā bijusi norma - «atbilstoši tā laika politiskajai ētikai».
Politiķis skaidroja, ka katrai partijai esot bijuši «savi uzpasētāji no Ventspils puses». Līgumus Ventspils puse esot bijusi ieinteresēta slēgt, lai vēlāk no politiķiem prasītu to izpildi. «Ventspils pārstāvji saprata, ka nav jēga kolhozam, tādēļ par līgumu tapšanu zināja viņu pašu izvēlētas uzticības personas,» sacīja aģentūras LETA informācijas avots. Pēc viņa stāstītā, savulaik esot bijis pierasts prakses līguma nepildītājus šantažēt, tādējādi līgums esot bijis ierocis Ventspils rokās.
Kāds cits ar sociāldemokrātiem saistīts politiķis darbu 7.Saeimā atcerējās, sakot, ka daži no viņa frakcijas kolēģiem «ienāca Saeimā vīzēs, bet pēc diviem gadiem privātmājām būvēja ziemas dārzu».
Saeimas priekšsēdētājs un viens no ZZS līderiem Indulis Emsis žurnālistiem šodien uzsvēra, ka tajā laikā ZZS nebija pārstāvēta Saeimā un valdībā, bet vēlāk ar ZZS šāds līgums neesot slēgts un partija to negrasoties darīt.
Lūgts izvērtēt iespējamo Ventspils mēra un savulaik ZZS premjera amata kandidāta Aivara Lemberga saistību ar šādu līgumu slēgšanu, Emsis sacīja: «Es par Lemberga kungu un līgumu nezinu pilnībā neko.» Politiķis uzsvēra, ka publiskotajā līgumā nav minēts Lemberga vārds.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un viens no LC ilggadējiem līderiem Andris Bērziņš apgalvoja, ka laikā, kad viņš bija LC priekšsēdētājs, partijai neesot bijuši līgumi, kas nebūtu publiski pieejami.
Savukārt Tautas partijas deputāts Mareks Segliņš, vaicāts, vai partija 7.Saeimas laikā ir zinājusi par līguma eksistenci, kas vērsts pret viņiem, norādīja, ka partija ātri sapratusi, ka 7.Saeimas sākumā veidotajā valdībā TP nebūs. «Mums bija skaidrs, ka ir kaut kāda vienošanās mūs valdībā neņemt un ka durvis uz to TP ir aizvērtas,» sacīja Segliņš.