Žurnālista Jāņa Dombura publiskotajā slepenajā dokumentā, kas rada aizdomas par augstākā līmeņa politisko korupciju, vienojoties, iespējams, Ventspils uzņēmējiem un Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partija (LSDSP), Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga saskata gan loģiskus vienošanās principus, gan nekorektu rīcību — vienošanās slepenību.
Tā kā dokuments attiecas uz 7. Saeimas darbības laiku, tā aktualitāte, pēc prezidentes domām, nav darba kārtībā. Vīķe- Freiberga tajā saskata «dažus pilnīgi loģiskus vienošanās principus starp ekonomiskiem un politiskiem spēkiem», un tādas vienošanās notiekot visā pasaulē, lai panāktu atbalstu kādā būtiskā jautājumā. Tomēr šajā dokumentā prezidente saskata arī «nekorektu elementu», proti, apstākli, ka vienošanās notikusi slepeni.
Prezidente pauda uzskatu: ja notiek slepena vienošanās, partija ir pārdevusies. «Tas nozīmē, ka viņi ir ekonomiskā spēka pakalpiņi,» sacīja Vīķe-Freiberga. Viņasprāt, partiju pienākums ir skaidri pozicionēties un atklāt, ko tās atbalsta.
Vīķe-Freiberga uzsvēra faktu, ka visā pasaulē partijas saņem ziedojumus, kā piemēru minot ASV, kur pirms prezidenta vēlēšanām «tiek vākti milzonīgi līdzekļi kampaņām», bet tas tiekot darīts atklāti.
Savukārt valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP) sacīja, ka par šādu vienošanos sabiedrība jau sen nojautusi, un vienošanos nodēvēja par nožēlojamu rīcību. Viņš norādīja, ka tieši tajā laikā sācis savu politisko karjeru un izjutis spēcīgu politisko spiedienu. Premjers uzsvēra divus konkrētus gadījumus: «Ventspils, sociāldemokrātu un «Latvijas ceļa» vienošanos 1998. gadā un Repšes un Lemberga vienošanos 2002. gadā, kad Tautas partija tika atstāta opozīcijā, lai to iznīcinātu». Premjers norādīja, ka šis konfidenciālais dokuments nav vienīgā vienošanās, un aicināja izpaust attiecīgo partiju vadītājus, kādēļ 2002. gadā izdarīts politiskais spiediens.
Kalvītis apgalvoja, ka TP nekad nav slēgusi nevienu slepenu vienošanos par pretdarbību citiem politiskiem spēkiem. Patlaban Latvijas politikā vienošanās starp politiskajiem un ekonomiskajiem spēkiem nepastāv, bet 90. gados tā bijusi norma — šādi ietekmēt Saeimas balsojumus.
Pieļaujot iespēju, ka publiskotais dokuments varētu būt saistīts ar Aivaru Lembergu, žurnālisti lūdza 9. Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi komentēt situāciju, ņemot vērā, ka Lembergs ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts. «Tad ne «zaļie», ne «zemnieki» nebija Saeimā. Tā bija valdība, kas mani pēc desmit gadu kalpošanas palaida brīvībā. Es biju ārpus politikas,» sacīja Emsis. Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka ceturtdien internetā izdrukājis dokumenta kopijas un tur Lemberga vārdu neesot atradis.
Emsis arī noliedza, ka ZZS varētu būt kāda slepena vienošanās, taču viņš uzsvēra, ka ZZS ir vairākas publiskas vienošanās ar dažādām institūcijām, piemēram, ar skolotāju arodbiedrību.
«Latvijas ceļa» (LC) pārstāvis Andris Bērziņš aģentūrai sacīja, ka laikā, kad viņš bijis LC priekšsēdētājs, nekādas slepenas vienošanās neesot noslēgtas.
Konfidenciālais dokuments paredz dažādas saistības starp Latvijas politisko un ekonomisko spēku pārstāvjiem un pusi, kas vienošanās tekstā dēvēta par «V pusi». Domburs pieļauj iespēju, ka ar «V pusi» vienošanās tekstā apzīmētas ar Ventspili saistītas personas un uzņēmumi, to varot secināt no vienošanās satura.
Dokumentā politiskais un ekonomiskais spēks apņemas veikt vairākas aktivitātes un pieņemt lēmumus «V puses» labā, savukārt «V puse» sola radīt iespējas šiem spēkiem publicēt politiska un ekonomiska satura materiālus laikrakstā «Neatkarīgā Rīta Avīze» un citos «V» kontrolētos plašsaziņas līdzekļos. Tāpat šajos plašsaziņas līdzekļos «V puse» apņemas neievietot vienošanās partneriem netīkamas publikācijas.
Vienošanās slēdzēju viena puse, izmantojot politiskos spēkus, apņemas nepiedalīties Tautas partijas vadītā valdībā un neatbalstīt Saeimā, izņemot atsevišķus kopējus balsojumus, ja tie nav pretrunā ar vienošanos. Tāpat dokumentā noteikts, ka «pusei» neskaidrību gadījumā jākonsultējas ar «V pusi». Vienošanās paredz arī vērst darbību uz valdības maiņu. Dokumenta saturs liecina, ka runa ir par 7. Saeimas laiku.
Vienošanās paredz noteiktu rīcību arī privatizācijas jautājumā, piemēram, politiskajam spēkam jāiestājas pret lielo uzņēmumu privatizāciju.
