Bojārs: LSDSP slēgusi vienošanos ar Lembergu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija (LSDSP) 1999.gadā slēgusi vienošanos ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Līgumu parakstījis Lembergs, bijušais LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs un LSDSP bijušais Saeimas frakcijas vadītājs, pašreizējās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Tā ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā «100.pants» teica bijušais LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs.

Pirms Lieldienām Bojārs bijis prokuratūrā, kur ticis iztaujāts par noslēgto līgumu. LSDSP bijušais vadītājs nevarēja atcerēties, kādu naudas summu partija saņēma par līguma pildīšanu, taču tie esot bijuši «kādi desmit tūkstoši».

«Neviena partija nevar pastāvēt bez sponsoriem,» sacīja Bojārs. Partijai bija nepieciešams liels sabiedrotais, tādēļ starp sponsoriem tā izvēlējās mazāko no ļaunumiem. Sociāldemokrātiskos ideālus iespējams sasniegt tikai tad, ja ir finansējums. Viņš neuzskata, ka līdz ar šādas vienošanās slēgšanu partija pārdevusies un ir notikusi politiskā korupcija.

Turklāt Lembergs pēc līguma noslēgšanas rīkojies negodprātīgi - viņš mēģinājis Bojāru pierunāt, ka par Valsts prezidenti nevajadzētu ievēlēt Vairu Vīķi-Freibergu. Tomēr saistībā ar šo balsojumu viņš neesot piedāvājis naudu.

Bojārs norādīja, ka notikusi izmeklēšanas noslēpuma izpaušana, jo tikai prokuratūrā vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā bijis līguma oriģināls. Tas, ka žurnālists Jānis Domburs, publicējot līguma tekstu portālā, uzsvēris, ka pārliecinājies par tā patiesumu, liecina par to, ka vienošanās tekstu ieguvis no šīm iestādēm. Līguma teksta nonākšanu presē viņš skaidroja ar «politisku pasūtījumu».

LSDSP bijušais vadītājs uzsvēra, ka līgumā ietverti 90% no partijas programmas, tai skaitā, valsts lielo uzņēmumu privatizācijas kavēšana. Bojārs nepiekrita tam, ka līgums bijis slepens, bet gan nosauca to par konfidenciālu.

Lai gan vienošanās paredzēja pozitīvu LSDSP publicitāti «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» (NRA), tomēr tā neesot bijusi tik laba. Savukārt, lai varētu ko publicēt šajā laikrakstā, esot bijusi jāsaņem personīga atļauja no Lemberga. Avīzē bijusi «dzelžaina kārtība». Līgums bijis spēkā vismaz līdz 2002.gadam, kad Bojārs zaudējis varu partijā.

No Lemberga saņemtā nauda tērēta vairākās reklāmas kampaņās, piemēram, akcijai pret «Latvenergo» privatizāciju, taču Bojārs piebilda, ka LSDSP grāmatvedības dokumentos noteikti ir jābūt atskaitēm par naudas plūsmu un to, kā nauda saņemta un kur tā nonākusi tālāk.

Viņaprāt parakstot šādu līgumu nav notikusi politiskā korupcija, jo skaidra nauda par kādām konkrētām lietām nav maksāta, bet gan noslēgta vienošanās, kuru abām pusēm daļēji izdevies īstenot. Tomēr viņš piekrita, ka toreiz tā bija «antišķēliska» vienošanās, kurai bija jēga līdz brīdim, kamēr Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle noslēdza vienošanos ar Lembergu.

Kā ziņots, starp Lemberga tā dēvētajiem stipendiātiem bijis Baldzēns un viņa partijas biedrs Pēteris Salkazanovs. Sarunā ar prokuratūras darbiniekiem viņš pārliecinājies, ka Lembergs gan palīdzējis partijai, gan arī veicinājis tās šķelšanos, teica Bojārs. Prokuratūrā viņš saņēmis informāciju, ka Baldzēns saņēmis 18 000 latus, bet «Salkazanovs dabūja 50», sacīja Bojārs, neprecizējot vai tā ir bijusi nauda tūkstošos. Pašlaik Baldzēns ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks, savukārt Salkazanovs - «Jelgavas autobusu parka» valdes loceklis.

Bojārs sacīja, ka LSDSP šķelšanās, kad no tās izveidojās atsevišķa Latvijas Sociāldemokrātiskā savienība ar Baldzēnu un Salkazanovu priekšgalā tika organizēta ar Lemberga atbalstu.

Dokuments, kuru aģentūras LETA rīcībā nodevis žurnālists Jānis Domburs, vietām ir ar aizkrāsotu teksta daļu, kā dēļ nav iespējams identificēt datumu, summu, otru darījuma pusi, atsevišķus punktus un parakstus. Noprotams, ka vienošanās teksts ir par laika posmu deviņdesmito gadu beigās. Līguma slēdzēji sevi neatklāj, tikai tiek norādīti kā «V» un vēl kāds aizkrāsots burts. Lasot teksta saturu, var noprast, ka ar «V» tiek identificēti ar Ventspili saistīti uzņēmēji, bet otra puse, iespējams, varētu būt atsevišķa politiskā spēka pārstāvji, pieļāva Domburs. Vairāku lappušu garajā tekstā minēts, ka vienošanos parakstījušās personas pārstāv Latvijas politiskos un ekonomiskos spēkus. No teksta izriet, ka «V» puse apņemas garantēt pozitīvu publicitāti Ventspils kontrolētajos masu medijos. Minētas arī naudas summas atsevišķiem projektiem. Līgumā teikts, ka savukārt otra puse apņemas nepiedalīties Tautas partijas (TP) valdībā un neatbalstīt to Saeimā, izņemot atsevišķus kopējus balsojumus, ja tie nav pretrunā ar vienošanos. Neskaidrību gadījumā ieteikts konsultēties ar «V» pusi. «Puse arī apņemas vērst savu darbību uz TP politikas atmaskošanu, rīkojoties korekti, argumentēti un bez tukša populisma,» teikts tekstā.

No līguma noprotams, ka otrai pusei būs jāsekmē uzņēmējdarbības attīstība Latvijā. Tekstā minēts, ka jāveic darbības, kas vērstas pret lielo uzņēmumu - «Latvijas kuģniecības», Latvijas dzelzceļa, «Latvijas gāzes», «Latvenergo», «Lattelekom» (tagad - «Lattelecom») - privatizāciju, piesaistot stratēģisko investoru. Šajos jautājumos pusei regulāri jāveic konsultācijas un jāsaskaņo viedoklis ar «V» pusi, teikts dokumentā.

Norādīts, ka privatizācijā kā maksāšanas līdzeklis ir plaši jāizmanto privatizācijas sertifikāti.

Pusei arī jāveicina ārvalstu, īpaši «greenfield» tipa, investīciju piesaistīšana, neļaujot ārvalstu investoriem izmantot negodīgus konkurences paņēmienus, iznīcināt vai pārņemt Latvijā sekmīgi darbojošos uzņēmumus, nozares, kā arī nepieļaut monopolu veidošanu.

Ar nodokļiem un muitas nodevu palīdzību politiskajam spēkam būtu jāsekmē kokmateriālu dziļā pārstrāde, celulozes rūpnīcas celtniecība, kokmateriālu produkcijas eksports, teikts dokumentā. Puse arī apņemas Saeimas laikā nepieļaut «Latvenergo» privatizāciju, vienlaikus sekmējot mazo un alternatīvās enerģijas ražošanas spēkstaciju attīstību Latvijā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu