Partijai «Latvijas ceļš» (LC) bija noslēgts līgums ar reģionālo partiju «Latvijai un Ventspilij», un tas bijis brīvi pieejams publisks sadarbības līgums, aģentūrai LETA sacīja bijušais LC biedrs Vilis Krištopans, kas 1998. gadā tika iecelts premjera amatā.
«Es nekad partijas vārdā neesmu noslēdzis nevienu līgumu [ar Ventspils uzņēmēju grupu], un personīgi man nekas nav zināms, ka tādi būtu eksistējuši,» teica Krištopans.
Krištopans atcerējās, ka pirms 7. Saeimas vēlēšanām bija nopietna cīņa ar nesen izveidoto Tautas partiju (TP), un viņš uzskatījis, ka nav iespējams pie viena galda strādāt ar TP līderi Andri Šķēli.
Krištopanam nekas neesot zināms, ka viņa valdības laikā kādai partijai būtu bijis kāds sadarbības līgums, viņš tikai zinājis, ka visa pamatā bijusi «cīņa» starp Lembergu un Šķēli.
Bijušais premjers uzsvēra, ka neseko notikumiem Latvijā, un tas viņu neinteresē. Krištopans patlaban strādājot ar vairākiem nopietniem projektiem, tādēļ «tādu vecu pensionāru» kā viņu «vajadzētu likt mierā».
Savukārt cits bijušais LC līderis Andrejs Panteļejevs aģentūrai LETA teica, ka partijai nebija nekāds sadarbības līgums ar Ventspils uzņēmējiem, un viņš ir zinājis tikai to, ka «kaut kāda vienošanās ir Jaunajai partijai (JP)». Panteļejevs uzsvēra, ka par kādiem citiem līgumiem viņam nekas neesot zināms.
Savukārt kāds cits LC politiķis, kurš lūdza neminēt savu vārdu, aģentūrai LETA apgalvoja, ka savulaik līgumu slēgšana ar partijām bijis veids, kā šantažēt politiķus.
Pēc aģentūras LETA avota teiktā, sākotnēji uz Ventspili devusies pat visa LC valde, un šādu braucienu formālais iemesls bijis iepazīšanās ar AS «Ventspils nafta» darbu. Taču vēlāk «ļaudis Ventspilī» sapratuši, ka «kolhozs nav vajadzīgs», un sadarbojušies «vien ar atsevišķiem cilvēkiem».
Aģentūras LETA avots nenosauca konkrētus uzvārdus, jo, viņaprāt, tie jāskaidro tiesībsargājošām iestādēm. Viņš piebilda, ka šādi līgumi tikuši slēgti atbilstoši tā laika politiskajai morālei.
Kā ziņots, uzņēmējs un bijušais AS «Ventbunkers» prezidents Olafs Berķis aģentūrai LETA apliecināja, ka Ventspils uzņēmēji deviņdesmito gadu beigās noslēdza vairākas vienošanās ar tolaik pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem, un šonedēļ publiskotais līgums ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) nebija vienīgais šāda veida dokuments.
Bijušais LSDSP vadītājs Juris Bojārs ir apstiprinājis, ka LSDSP 1999. gadā slēgusi vienošanos ar Lembergu. Līgums bijis spēkā vismaz līdz 2002. gadam, kad Bojārs zaudējis varu partijā. Vienošanās paredzējusi, ka partija saņems 70 000 latu, vēsta laikraksts «Diena».
Arī JP 1998. gadā bija noslēgusi līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils uzņēmējiem, taču šī vienošanās neparedzēja finansiālu atbalstu, aģentūrai LETA teica bijušais JP līderis, tagad Latvijas Pirmās partijas (LPP) vadītājs Ainārs Šlesers. Līgums ar Lembergu ticis slēgts kā ar reģionālas partijas pārstāvi un paredzējis sadarbību demokrātijas stiprināšanā un ekonomikas attīstībā, kā arī to, ka JP Saeimā neatbalstīs TP premjera nākšanu pie varas. «Mūsu līgums neparedzēja nekādu finansiālu atbalstu, un tajā bija tikai trīs punkti. Tā nebija ekonomiska vienošanās un atbilda partijas pārliecībai,» uzsvēra Šlesers.
Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK līderi noliedz, ka partija savulaik būtu noslēgusi līgumu ar Ventspils ekonomisko grupu. Arī Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apgalvo, ka ne LZS, ne tās kopīgi ar Latvijas Zaļo partiju veidotajai Zaļo un zemnieku savienībai nav un nebija nekāda līguma ar Lembergu.
Arī TP nekad nav bijusi nekāda vienošanās ar Lembergu un Ventspils uzņēmējiem. Bijušais TP līderis Andris Šķēle apgalvo, ka arī nekādas personiskas vienošanās ar Lembergu viņam neesot.
