Finanšu saistības paredzošus dokumentus ar partijām vai to pārstāvjiem parakstīja ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistīti uzņēmēji, savukārt sadarbības līgumus, kuros netika paredzēts finansējums, slēdza Lembergs kā reģionālās partijas «Latvijai un Ventspilij» vadītājs, sestdien raksta laikraksts «Diena».
Dokumentus par partiju finansēšanu parakstījuši Lembergam tuvi uzņēmēji
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izdevums norāda, ka tāpēc pretēji sociāldemokrātu bijušā līdera Jura Bojāra ceturtdien apgalvotajam arī žurnālista Jāņa Dombura publiskoto 1999.gadā sociāldemokrātu slēgto vienošanos ar ventspilniekiem, kurā detalizēti runāts par pušu saistībām un kura paredz 70 000 latu finansējumu ik gadu, nav parakstījis Lembergs.
To parakstījuši trīs ar Lembergu tolaik ļoti cieši saistīti Ventspils uzņēmēji - AS «Ventbunkers» prezidents Olafs Berķis, AS «Ventamonjaks» vadītājs Krists Skuja un bijušais AS «Ventspils nafta» prezidents Jānis Blaževics.
Tiesa, ir maz ticams, ka viņi vienošanos ar sociāldemokrātiem būtu slēguši bez Lemberga ziņas, jo jau tolaik tieši pilsētas mēram tā sauktajā Ventspils grupējumā bija noteicošā loma. Netieši to apliecina arī Bojāra «Dienai» piektdien teiktais, ka «mums vienošanās bija ar Lembergu».
Konkrētākas ziņas Bojārs laikrakstam atteicies sniegt un uzsvēris, ka no prokuratūras saņēmis aizrādījumus.
Viņš arī atteicies atbildēt, vai patiesībai atbilst fakts, ka 2001.gadā, kad notika pašvaldību vēlēšanas, ventspilnieki ar sociāldemokrātiem noslēdza vēl citu vienošanos. Tā sociāldemokrātiem paredzējusi 173 000 latu finansējumu, «Dienai» teicis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kas saistīts ar Ventspils biznesu. Starp partijas saistībām bijusi arī Rīgas ostas attīstības bremzēšana.
Pierādījumus teiktajam Krūmiņš nesniedza. Savulaik tieši viņš bija viens no pirmajiem, kas atklāti paziņoja, ka Lembergam ir noteicošā loma Ventspils biznesā un politikā.
Piektdien neviena cita no bijušajām vai pašreizējām varas partijām vai to pārstāvjiem neatzina, ka arī starp tām un ventspilniekiem būtu bijusi līdzīga vienošanās kā ar sociāldemokrātiem. Divu 7.Saeimā valdošo partiju - «Latvijas ceļa» (LC) un Jaunās partijas (JP) - pārstāvji Vilis Krištopans un Ainārs Šlesers atzina, ka starp tām un Lembergu kā reģionālās partijas vadītāju bijis noslēgts publisks sadarbības līgums.
Ar LC 1998.gada 2.septembrī noslēgto līgumu, kas ir arī «Dienas» rīcībā, veido deviņi neitrāli punkti. Abas partijas apņemas veicināt demokrātiju, tranzītpārvadājumu attīstību, Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
Ne tik tieši kā ar sociāldemokrātiem slēgtajā, tomēr arī šajā dokumentā runāts par privatizāciju un nacionālo uzņēmēju interešu veicināšanu. Līgumā runāts arī par partiju konsultēšanos, lemjot par piedalīšanos valdību un pašvaldību koalīcijās. Tas noslēgts uz gadu, un vienošanos parakstījis LC priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Viņš «Dienai» atzina, ka cita dokumenta par finansējumu nav bijis.
Šlesers laikrakstam arī noliedza, ka līgums ar JP paredzējis finansiālas saistības. «JP bija jauns spēks politikā. Es tolaik asi konfliktēju ar Andri Šķēli (TP). Lembergs kā reģionālas partijas vadītājs piedāvāja sadarbību, un mēs tādu līgumu arī noslēdzām,» skaidroja Šlesers.
Līgumā bijuši tikai trīs punkti. Partijas apņēmušās veicināt demokrātiju, ekonomisko izaugsmi un neatbalstīt Tautas partijas premjera vadītu valdību. No JP vienošanos parakstījuši Šlesers, Ingrīda Ūdre un Silvija Dreimane, no partijas «Latvijai un Ventspilij» - Lembergs un uzņēmēji Berķis, Skuja, Blaževics.