Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējās nedēļās vairāku rajonu pašvaldības paziņojušas par saviem apvienošanās plāniem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs gandarīts par pagastu un pilsētu iniciatīvu, bet pašas pašvaldības šo lēmumu pamato ar miljoniem, kas uzlikti uz apvienošanās āķa, un gatavas lēmumu pārskatīt, tiklīdz valsts kavēsies izmaksāt solīto naudu jaunajiem novadiem.
Šogad no valsts budžeta 10 miljoni latu, bet nākamgad tie varētu būt jau 180 miljoni latu, ko valsts gatava ieguldīt jaunizveidoto novadu infrastruktūras attīstībā. Tas bijis pietiekams pamudinājums, lai pēdējā laikā vairākos rajonos pašvaldības lemtu par lielu novadu izveidi.
Administratīvi teritoriālā reforma valstī ilgst jau vairāk nekā desmit gadu, taču līdz šim tā arī nav bijis redzams tās gals. Savulaik novadu izveidei tika solīti 100 000 latu, kas daudziem šķita par maz, lai izšķirtos par novada izveidi, taču nu tiek piedāvāts krietni lielāks atbalsts, un pašvaldības sasparojušās.
Pagājušajā nedēļā par apvienošanos lēma deviņi Jelgavas rajona pagasti. Viena no jaunā novada pašvaldībām būs arī Vircava. Tās pagasta padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune Neatkarīgajai atzīst, ka šobrīd uz āķa esot uzlikta pietiekami vilinoša ēsma – ne vairs tūkstoši, bet jau miljoni latu. «Apspriežot šīs iespējas, sapratām, ka būtu muļķīgi to neizmantot. Likums nosaka, ka 2009. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jau jaunizveidotajos novados, taču, ja apvienošanās notiks tikai tajā brīdī, tad vairs nebūs garantijas uz tādu atbalstu, kāds tiek solīts šobrīd. Mēs esam atbalstījuši apvienošanos, taču tas nav akmenī iecirsts – ja valsts mūs apšmauks un solīto atbalstu negarantēs, nepaliksim parādā un savu lēmumu par apvienošanos pārskatīsim,» saka Z. Caune.
Jelgavas novadam ar deviņām pašvaldībām, piemēram, tiek solīts, ka tuvāko gadu laikā atbalsts infrastruktūras sakārtošanai varētu būt 20 miljoni latu. «Tas ļautu sakārtot izglītības, kultūras, sociālās iestādes, arī ceļus, lai novads varētu funkcionēt. Tikai tad ir jēga šādam novadam. Protams, nenoliedzami stiprs novads ir spējīgāks arī pats savu attīstību virzīt, piesaistot Eiropas naudu. Ja tas viss īstenosies, tad ieguvējs būs arī katrs šo pagastu iedzīvotājs,» uzskata Z. Caune.
Tikmēr Talsu rajonā, kurā arī 16 pašvaldības gatavas teikt jā Talsu novada izveidei, četras tomēr atsakās iet vienotā novadā. Ģibuļu pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Rozenbergs uzskata, ka šobrīd notiek pašvaldību uzpirkšana. «Tas ir tīri politisks manevrs, taču neuzskatu, ka tas veicinās novadu attīstību. Labi, sākotnēji piešķirs līdzekļus, bet pēc tam – vai kāds man tagad var parādīt kādu no jau izveidotajiem novadiem, kurā pēc apvienošanās ir notikusi strauja attīstība? Nē! Visiem attīstības indekss ir krities. Neesam pret reformu – pats pirms vairākiem gadiem biju iniciators tai, taču tā notiek nepareizā gaitā. Tagad sanāk tā – apvienosieties un dabūsiet naudu, taču spēles noteikumi joprojām nav skaidri. Neviens nav gatavs sēsties pie diskusiju galda un vispirms jau strikti noteikt, kā tad tāds jaunais novads funkcionēs – kādas būs izglītības iestādes, transporta plūsma, sociālā palīdzība: apvienojas un pēc tam tikai sāk domāt,» spriež U. Rozenbergs.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis absolūti nepiekrīt, ka šobrīd notiktu pašvaldību uzpirkšana. «Tā ir mērķtiecīga un plānota naudas piešķiršana novadu funkciju nodrošināšanai. Lai piešķirtu naudu, vispirms jābūt novadam un zināmām vajadzībām, kam to lietderīgi izlietot,» uzskata A. Pīlēģis.
Pirmie priekšlikumi pašvaldību apvienošanai izskanējuši jau 1993. gadā. A. Pīlēģis uzskata, ka viss attīstījies pakāpeniski un plānoti. «Vispirms bija priekšlikumi, tad koncepcija, 1998. gadā tapa Administratīvi teritoriālās reformas likums. Sākotnēji gan likumā nebija skaidri noteikts, kā pabeigt šo reformu, un tā galvenokārt balstījās uz pašvaldību labo gribu, taču tas mainīts, un tagad ir skaidrs, ka 2009. gadā reformai ir jānoslēdzas un Latvijā jābūt izveidotiem novadiem,» saka A. Pīlēģis.
Līdz 1. maijam vēl ministrija gaida pašvaldību priekšlikumus novadu izveidei, līdz šā gada beigām jātop skaidram, cik novadu Latvijā būs, un 2009. gadā jāievēlē jaunās novadu pašvaldības. Galvenie instrumenti tam esot dzelžains valdības atbalsts, kas jau savā deklarācijā noteikusi reformas pabeigšanu par vienu no savām prioritātēm, kā arī finansiālais atbalsts novadiem. Patlaban Latvijā ir izveidoti 35 novadi.