Kā rada bērnus Azerbaidžānā. 2.

Azerbaidžāņu ģimenes ir noturīgas –
 
noslēdzot laulību, doma par šķiršanos tiek izmesta no galvas. Pa retam, protams, gadās arī neveiksmīgas laulības, bet aptuveni 98 procenti laulāto Azerbaidžānā paliek kopā uz mūžu. Viens no ģimenes pamatpienākumiem ir radīt bērnus. Ģimene bez bērniem šajā valstī nav nekas. Ja pāris ir iestūrējis laulības ostā, bērniem noteikti ir jādzimst. Tas ir ieprogrammēts viņu audzināšanā. Par veiksmīgu tiek uzskatīta ģimene, kurā aug trīs un vairāk atvases. Ja piedzimst puika, viņš ir ģimenes gods un lepnums, meita – saudzējama kā zīdtauriņš savā trauslajā kūniņā.

Laikus nodibināt ģimeni Azerbaidžānā tiek uzskatīts kā izvilkt lielo laimestu. Kas to izdarījis ātrāk, tas ir veiksmīgāks. Rūpes par to, lai sieviete savā dzīvē paspēj radīt pēc iespējas vairāk pēcnācēju, ir viens no iemesliem, kāpēc sievietes Azerbaidžānā arī šajos laikos pie vīra iziet agri – 18, 19, vēlākais varbūt 20 vai 22 gadu vecumā. Šajā vecumā māte meitai jau ir paspējusi nodot visas ģimenes dzīvei vajadzīgās zinības un meita ir gatava iziet pie vīra un sākt pildīt sievas un dzimtas turpinātājas funkcijas. Vīrs parasti apņem sievu, kas ir par viņu trīs līdz piecus gadus jaunāka. Liela vecuma starpība Azerbaidžānā nav bieža parādība.

Par savām otrajām pusītēm azerbaidžāņu sievietes un vīrieši galvenokārt izvēlas savas tautības pārstāvjus, bet tas nav kā akmenī cirsts. Arvien biežāk tiek noslēgtas arī jauktas laulības. Vīrs vai sieva, kas pārstāv citu tautību, azerbaidžāņu ģimenē tiek laipni uzņemti un tāpat kā savējie bauda ģimenē valdošo siltumu un viesmīlību. Jaunajai sievai vīra radu saime pievērš īpašu uzmanību un gluži vai no acīm nolasa katru viņas vēlmi. Šķiet, ka visa pasaule griežas tieši ap jauno sievu, un tiek darīts viss iespējamais, lai viņai būtu labi.

Par azerbaidžāņu viesmīlību ir pārliecinājušās arī Latvijas iedzīvotājas, kas apprecējušās ar mūsu valstī ieceļojušiem azerbaidžāņiem. Pēc atgriešanās no ciemošanās pie radiem šajā dienvidu valstī Latvijas sievietes vēl ilgi jūsmo par azerbaidžāņu attiecību siltumu un laipno, mums, ziemeļniekiem, nepierasti viesmīlīgo uzņemšanu.

Ne tikai radīt bērnus, bet atbalstīt visu mūžu

ir azerbaidžāņu ģimenes svēts pienākums. Sieviete un vīrietis, dibinot ģimeni, nopietni domā par to, lai savā dzīvē paspētu ne tikai radīt un izaudzināt bērnus, bet arī palaist viņus lielajā dzīvē un atbalstīt vēl ilgi pēc tam. Tāpēc, precoties 30 gadu vecumā un vēlāk, nav garantiju, ka vecāki savus bērnus spēs pilnvērtīgi atbalstīt tik ilgi, līdz dēls vai meita pats būs pilnībā nostājies uz savām kājām.

Savstarpējas rūpes ģimenē Azerbaidžānā ir ļoti būtiska attiecību sastāvdaļa. Vecāki rūpējas par bērnu ik brīdi – gan mācību laikā, gan izdodot savu atvasi tautās, gan pēc tam palīdzot iekārtot jaunās ģimenes dzīvi. Patiesībā šīs savstarpējās rūpes turpinās vienmēr. Ne velti šajā tautā pastāv teiciens, ka azerbaidžānis visu mūžu strādā un strādā, bet, kad pienācis brīdis dzīvot sev un atpūsties, klāt nāves stunda.

Paldies Latvijas un Azerbaidžānas biedrības «Azeri» priekšsēdētājam Uldushanam Ahmedovam.