Viegla nauda vai cilpa kaklā

«Nevienā Eiropas Savienības valstī neviens tā nedara – Latvija un Igaunija šajā ziņā ļoti izceļas,» skumji atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs Andris Vilks. Mēs pētām, cik ļoti latvieši ir atkarīgi no kredītiem, cik apdomīgi vai neapdomīgi tie tiek ņemti, un mēģinām prognozēt, kā tas varētu beigties.

Bankas un jo īpaši nebanku sektora uzņēmumi, lai arī pamazām tā kā mudina tērēt un naudu aizņemties saprātīgi, paralēli dodas triecienuzbrukumā ar agresīvām reklāmām par viegli pieejamiem un lētiem kredītiem – viens zvans, nekādu izziņu, un nauda jau esot kontā, turklāt aizdevums tiek solīts bez procentiem, ar kredīta brīvdienām un ko tik vēl ne. Protams, to dzirdot, latvietis (ne vienmēr apdomīgais un praktiskais) reklāmas iespaidā tad nu arī ņem rokās telefonu un zvana, bet vēlāk – vēlāk mēģina izdomāt, kā ar to bezprocentu aizdevumu galus kopā savilkt.

Uz parāda, bez uzkrājumiem

Pirmkārt, jāteic, ka nav precīzas informācijas, cik liels kredītsaistību slogs ir uz iedzīvotāju pleciem – gluži vienkārši nav iestādes, kurā būtu apkopoti dati par visiem kredītiem, kredītkartēm, kredītlīnijām, līzingiem, skaidras naudas aizdevumiem, kas izsniegti. Jo, ja ar bankām situācija ir vairāk vai mazāk skaidra un kontrolēta, tad par nebanku sektora uzņēmumiem, kādu Latvijā netrūkst, var spriest tikai aptuveni. Taču saskaņā ar oficiālo un pieejamo informāciju ir zināms, ka jau vairākus gadus pēc kārtas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms kāpj, turklāt kāpj dramatiski.

Tā pērn mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 1,85 miljardiem latu jeb 80 procentiem gadā. Tikmēr mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās palielinājās vien par 819 miljoniem latu, sasniedzot apmēram 2,7 miljardu latu kopsummu. Kopumā mājsaimniecības komercbankās aizņēmušās vairāk nekā 4,3 miljardus latu. Un var tikai spriest, ka papildus tam citās finanšu iestādēs iedzīvotāji saņēmuši aizdevumus simtiem miljonu latu apmērā.

Hansabankas veiktais pētījums par uzkrājumu veidošanu liecina, ka aptuveni divas trešdaļas mājsaimniecību uzkrājumus neveido, savukārt kredītsaistības ir trešdaļai līdz divām trešdaļām respondentu. Tādējādi liela daļa Latvijas mājsaimniecību dzīvo uz parāda, vienlaikus neveidojot pilnīgi nekādus uzkrājumus, kas nākotnē varētu izrādīties diezgan tuvredzīga stratēģija, kad niecīgākā neveiksme – slimība, darba zaudējums – var kļūt katastrofāla mājsaimniecības eksistencei un parādsaistību kārtošanai.

Savukārt saskaņā ar starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings analīzi privāto aizņēmumu līmenis Latvijā sasniedzis 100 procentu atzīmi no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ ir samazināts Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējums un, ņemot vērā arī straujo inflācijas pieaugumu, rada ekonomikas pārkaršanas draudus. Taču aiz visiem šiem datiem, cipariem un svešvārdiem, kas, iespējams, ne vienam vien neizsaka neko vairāk kā bubuli, ar ko ik dienu tiek draudēts ziņās, stāv reāli cilvēki ar vairāk vai mazāk reāliem plāniem, kas nereti, pakļaujoties vispārējai atmosfērai, savām optimistiskajām prognozēm un reklāmām par viegli pieejamajiem kredītiem, iekļūst lielās nepatikšanās.

Visneapdomīgākie ir jaunie profesionāļi

Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs un SEB Latvijas Unibanka galvenais ekonomists Andris Vilks atzīst, ka joprojām dzīvojam apstākļos, kad, no vienas puses, cilvēki ar reklāmām tiek aicināti kļūt apdomīgi un katras kredītsaistības uzņemties apdomīgi, bet, no otras puses, ar agresīvām reklāmām dara visu, lai cilvēku kārdinātu ar skaistās un vieglās dzīves vilinājumiem, ko kredīts palīdzot sasniegt. Šajos apstākļos ir daļa cilvēku, kas pie sava lēmuma aizņemties naudu īpaši nepiedomā, uzmanību vairāk koncentrējot uz lietām, kas ar aizņēmumu tiks sagādātas, nevis uz faktu, ka nauda būs arī jāatdod. «Īpaši drosmīgi rīkojas jaunie speciālisti un profesionāļi. Viņi ir ieguvuši labu izglītību un iekārtojušies labi apmaksātā darbā. Viņi jūtas pieprasīti un dzīvo ar pārliecību, ka straujais algas kāpums turpināsies un turpināsies. Turklāt viņi vēlas dzīvot nevis kā konkrētajā brīdī var un, iespējams, arī vajag, bet tā, kā viņi paši to vēlas. Ir raksturīgi, ka šiem jaunajiem profesionāļiem ir tieksme momentā sagādāt sev visas nepieciešamās ērtības – labu dzīvokli, labu mašīnu, labas izklaides un ceļojumus, kas atbilst viņu iedomātajam statusam. Lielā kāre uz izrādīšanos un optimisms šiem cilvēkiem liek vai ļauj krietni riskēt un uzņemties augstas kredītsaistības, kas, iespējams, pārsniedz arī reālās cilvēka iespējas.

Banku politika un noteikumi paredz, ka cilvēkam tiek izsniegts tikai tāds kredīts, kura ikmēneša maksājums nepārsniedz 30 līdz 40 procentu no ienākumiem – nav pieļaujams, ka pēc kredīta atmaksāšanas cilvēkam vairs nepaliek nauda ne ēšanai, ne normālai dzīvošanai. Gribas ticēt, ka līdz ar kredīta pieteikumu persona sniedz arī īstās ziņas par tās saistībām citās kredītu iestādēs un bankai ir vispusīga informācija, kas tad arī ļauj noteikt pieejamā kredīta robežu. Diemžēl pašreiz gan jāatzīst, ka šī objektīvās un patiesās informācijas gūšana lielā mērā ir atkarīga no klienta godīguma, un var gadīties, ka vienā bankā tiek saņemts kredīts, neraugoties uz to, ka citās bankās un kredītuzņēmumos cilvēks jau aizņēmies tik daudz, ka faktiski pēc ikmēneša maksājumiem jau tāpat nespēj izdzīvot, nemaz nerunājot par gaidāmo situāciju pēc jaunā kredīta saņemšanas,» atzīst Andris Vilks. Tiesa, viņš izsaka cerību, ka klienti paši savās interesēs, lūdzot bankai kredītu, sniedz patiesu informāciju par savām finanšu saistībām un tikai atsevišķi ir tie gadījumi, kad kredīts saņemts, noklusējot kādas saistības.

Lielā mērā šo situāciju ar nākamā gada janvāri atrisinās topošais kredītu reģistrs, kur būs pieejamas ziņas par klienta esošajām finanšu saistībām. «Tajā būs pieejami banku, banku līzinga kompāniju un apdrošināšanas sabiedrību dati par personas finanšu saistībām. Pieļauju, reģistram sākot darbu, atklāsies, ka ir daļa klientu, kas noklusējuši ziņas par aizņēmumiem, taču gribas ticēt, ka tādu nebūs pārāk daudz un nenāksies atklāt, ka faktiski liela daļa iedzīvotāju patiesi dzīvo no kredīta uz kredītu un tā aizvien dziļāk. Katrā ziņā, ja atklāsies, ka, noklusējot ziņas par jau esošām kredītsaistībām, klients banku ir maldinājis, viņam draud gan atbildība par apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu un faktiski krāpšanu, gan arī krietni zemi uzticamības reitingi, kas var izrādīties ārkārtīgi svarīgi brīdī, kad tiek runāts par jauna kredīta un tā nosacījumu formēšanu,» neslēpj A. Vilks. Viņš pieļauj, ka negodīgu kredītņēmēju, kas noklusējuši ziņas par jau esošajām finanšu saistībām vairākos uzņēmumos, varētu būt ne vairāk kā desmit procentu, kas līdz ar kredītreģistra ieviešanu varētu iedzīvoties nevajadzīgās nepatikšanās.

Pelēkais sektors saglabāsies

Tiesa, kredītu reģistrā, visticamāk, nebūs redzami dati no nebanku jomas kredīta uzņēmumiem, tādiem kā Inserviss Group, GE Money un līdzīgiem, kas ar savām salīdzinoši zemajām prasībām pret kredītņēmēju daļai iedzīvotāju ir liels vilinājums. Un, lai arī pastāv (un noteikti ne bez pamata) uzskats, ka šajos uzņēmumos, kur aizdevumi ir dārgāki nekā bankās, skaidras naudas kredītu pamatā izvēlas cilvēki, kas bankā to vienkārši nespēj saņemt, paši uzņēmumi šādu pozīciju noraida kā novecojušu un patiesībai neatbilstošu. «Šie dati jau sen vairs nav patiesi. GE Money nepārtraukti samazina procentu likmes, un tagad, kopš 1. marta, mūsu kredīts pirkumiem ir viens no izdevīgākajiem piedāvājumiem tirgū. Turklāt ir arī jāsaprot, ka cilvēkiem, uzņemoties kredītsaistības, nozīmīgas nav tikai procentu likmes, bet arī klientu serviss, kompānijas reputācija, klientu lojalitātes programma un daudzi citi faktori, tādēļ arī mūsu klienti ir mums uzticīgi un iesaka mūsu pakalpojumus izmantot arī saviem draugiem un paziņām. Kopumā GE Money pakalpojumus līdz šim izmantojuši vairāk nekā pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, bet aktīvo klientu skaits sasniedzis 152 000 robežu, kas ir septiņi procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņi mums uzticas, paļaujas uz mūsu reputāciju, un nav pamata uzskatīt, ka šeit kredītu kādam izsniegtu pārāk viegli,» pārliecināts ir GE Money Pārdošanas un mārketinga departamenta vadītājs Viktors Toropovs. GE Money piedāvā skaidras naudas kredītu, kredītu pirkumiem, naudas kredītu pret automašīnas ķīlu un kredītu automašīnas iegādei, finanšu un operatīvo auto līzingu. Visi kredīti ir pieprasīti, tomēr visvairāk cilvēkiem patīk tieši ātrais skaidrās naudas kredīts.

Taču V. Toropovs uzskata, ka pārspīlēta ir arī informācija par vieglumu, ar kādu kredīti iedzīvotājiem tiek sniegti. «Piekrītu, ka naudas un patēriņa kredītu saņemšanai cilvēkam pietiek atnest vien pasi un aizpildītu kredīta iesnieguma veidlapu un tikai atsevišķos gadījumos nepieciešams iesniegt arī ikmēneša ienākumus apliecinošus dokumentus. Šādā veidā esošie uzņēmuma klienti var saņemt patēriņa kredītu līdz 2500 latu apmēram, bet jaunie klienti kredītu līdz 1500 latiem. Taču, ja klients vēlas saņemt lielāku aizdevumu, viņam papildus obligāti jāiesniedz arī izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), izziņa par pēdējiem sešiem mēnešiem, izziņa no bankas par algas ieskaitījumiem par pēdējo pusgadu vai arī izziņa no darbavietas par pēdējo trīs mēnešu vidējo algu, darba sākšanas datumu, uzņēmuma izejošā dokumenta numuru un izsniedzējpersonas kontakti. Var būt arī gadījumi, kad kredīta saņemšanai personai vienlaikus jāuzrāda vairākas no šīm izziņām. Attiecīgi nav pamatoti apgalvot, ka kredītkompānijas atbalstītu un veicinātu vieglprātīgu aizņemšanos. Vienai personai var izsniegt vairākus GE Money aizdevumus, taču katrā gadījumā tiek izvērtēta konkrētā cilvēka finansiālā stabilitāte un spēja uzņemties papildu saistības. Un pamata kritērijs ir, lai klienta esošie kredīta ikmēneša maksājumi nepārsniedz 30 procentu no viņa ikmēneša ienākumiem,» skaidro Viktors Toropovs.

Ar vienu roku dod, ar otru – cenšas atturēt

2006. gadā vidējā GE Money kredīta summa vienam klientam nepārsniedza 500 latu un vidējais ikmēneša maksājums līdz ar to nepārsniedza 35 latus jeb aptuveni 15 procentu no ikmēneša ienākumiem, kas saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējo neto algu ir ap 220 latu. Aizdevums par kopējo summu 500 latu ar gada procentu likmi 24,11 procentu uz 18 mēnešiem veido 32,84 latu lielu ikmēneša maksājumu. Šāda summa nerada draudus mājsaimniecības izdzīvotspējai pie straujām makroekonomiskām izmaiņām, uzskata GM Money Pārdošanas un mārketinga departamenta vadītājs. Tiesa, arī viņš piekrīt, ka, vērojot situāciju valstī un daudzo aptauju rezultātus, noteikti var secināt – cilvēki joprojām neapzinās uzņemto kredītsaistību nopietnību un risku. «Piekrītu, nereti kredīti tiešām tiek ņemti arī citu parādu segšanai. Taču jau pagājušajā gadā ar projektu Atbildīga aizdošana GE Money sāka nozīmīgu darbu patērētāju finansiālajā izglītošanā, bet 2007. gadā ir plānots darbu finansiālajā izglītošanā turpināt ar divkāršu intensitāti,» kredītiestādes pozīcijas skaidro Viktors Toropovs.

47 000 kredīts ir par smagu

Taču starp drosmīgajiem kredītņēmējiem ir arī tādi, kas vienā brīdī atskārst, ka ar saistībām vienkārši nav spējīgi tikt galā. Vairākumā gadījumu kredītiestādes tomēr ir ieinteresētas klientu saglabāt un kopīgi rast risinājumu parāda atmaksai – te var būt kredīta brīvdienu piešķiršana, kredīta atmaksas termiņu maiņa un citas iespējas. Tomēr gadās, ka šie risinājumi patiesībā risinājumu nesniedz un cilvēks nokļūst parādnieku sarakstā. Pagaidām gan parādnieku skaits ir neliels – to atzīst gan banku, gan nebanku sektora kredītiestādes, taču to skaits ik gadu turpina palielināties un, iespējams, pašreiz salīdzinoši skaistā bilde ir mānīga.

Patlaban dažādus maksājumus bankām, apdrošinātājiem vai līzinga uzņēmumiem kavējuši gandrīz 47 000 aizņēmēju. Tie visi iekļuvuši Parādnieku reģistrā, ko uztur Latvijas Banka. Lielākā parādnieku daļa ir privātpersonas, kas vairākumā gadījumu kavējušas kredītkaršu kredīta atdošanu, patēriņa preču iegādes un hipotekāro aizdevumu maksājumus. Parādnieku reģistrā nonāk tie, kuri maksājumus nav veikuši ilgāk par 60 dienām un to lielums sasniedz vismaz simt latu. Kopumā bankām parādnieki nerada īpašas problēmas – šādu kredītu īpatsvars nesasniedz pat vienu procentu. Taču šie dati var būt arī mānīgi. Var atklāties, ka daļa kredītņēmēju, lai nokārtotu vienas saistības, ņem aizvien jaunus un jaunus kredītus, kamēr tas iespējams, ierokoties aizvien dziļāk problēmā, tomēr pašreiz vēl savas saistības spēj pildīt. Taču, paaugstinoties prasībām kredīta saņemšanai un galu galā izsmeļot arī visas iespējas aizņemties naudu, cilvēks vienā brīdī var un, visticamāk, arī nonāks skaudrās patiesības priekšā – kredītu pāri galvai, īpašumi apķīlāti, bet visi atsaucīgie aizdevēji prasa kredīta atmaksu. Labi, ja cilvēks, pārdodot īpašumus vai kā citādi, spēj savākt nepieciešamo naudu, lai saistības nokārtotu, bet var gadīties arī citādi, un te iekļūšana parādnieku sarakstā kļūst vairāk nekā iespējama. Un tad nu jārēķinās ar faktu, ka vēlāk, vēloties saņemt kādu kredītu, var rasties nopietni sarežģījumi – kā nekā, kura iestāde gan vēlēsies aizdot naudu cilvēkam, kas jau reiz nav spējis pildīt saistības. Un, pat ja kāds kredītu tomēr iedos, tā nosacījumi noteikti būs skarbāki nekā godprātīgajiem, kārtīgajiem un apdomīgajiem maksātājiem.

Visbiežāk problēmas ar kredīta atmaksu rodas gadījumos, kad pārvērtētas iespējas aizņēmumu atdot, kā arī pārāk optimistiska savu esošo un nākotnē gaidāmo ienākumu novērtēšana. Taču bieži gadās, ka problēmas ar kredīta atmaksu sākas, cilvēkam zaudējot darbu vai ilgstoši saslimstot. Šajā gadījumā īpaši spēcīgi triecienam sevi pakļauj cilvēki, kas, ņemot kredītu, spēlējuši uz pilnu banku un riskējuši ar lielām kredītsaistībām, kas, iespējams, ļauj ērti dzīvot šodien, taču nav padomājuši par rezerves variantu un uzkrājumu veidošanu.

Ja kredītiestādei ar klientu neizdodas panākt vienošanos par aizdevuma atmaksu, lieta tiek nodota tiesai, bet turpmākais ir tiesas izpildītāju rokās, atbilstoši likumdošanai, aizdevuma apjomam un aizdevuma līguma saistībām veikt parāda piedziņu par neatmaksāto kredītu.

Kā tērējam kredītus?

26 procenti kredītņēmēju aizņēmumu plāno izmantot mājokļa remontam

17 procentu – mājokļa iekārtošanai

11 procentu – studijām un kursiem

10 procentu – veselības uzlabošanai

36 procenti – citiem mērķiem

Rīdzinieki daudz biežāk nekā reģionu iedzīvotāji kredītu plāno izmantot ceļojumam – 29 procenti respondentu. Salīdzinājumam no Latgales neviens respondents neplāno izmantot kredītu ceļojuma apmaksai. Latgalē un Vidzemē visbiežāk kredīts tiek izmantots mājokļa remontam un iekārtošanai. Zemgalē iedzīvotāji visbiežāk skaidras naudas kredītu ir izmantojuši studiju maksas segšanai.

Kredītmaksājumi? Sīkums!

Jānis, 24 gadi, šķīries, divu bērnu tēvs, šobrīd dzīvo viens.

Jauns profesionālis, ikmēneša alga pēc nodokļu nomaksas 900–1200 latu.

Hipotekārais kredīts par dzīvokli – 280 latu mēnesī. Vēl viens hipotekārais kredīts par dzīvokli, ko iegādājies ar cerību vēlāk to pārdot, –

200 latu. (Dzīvoklis ir izīrēts, no paša kabatas ik mēnesi par šo kredītu jāmaksā 30 latu.)

Dzīvokļa remonta kredīts – 150 latu mēnesī. Automašīnas līzings – 239 lati.

Regulāri izmanto trīs kredītkartes – katra paņemta savā bankā.

Ikmēneša līzinga maksājumi par plazmas televizoru, mājas kinozāli, mūzikas sistēmu automašīnā un mēbelēm – apmēram 200 latu.

Ik mēnesi maksā uzturlīdzekļus saviem bērniem – kopā 140 latu.

Kopā mēnesī aizdevumu atmaksai nepieciešami vairāk nekā 1050 latu.

Jānis atzīst, ka oficiāli ir pieskaitāms pie cilvēkiem, kas it kā dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tomēr viņš uzsver, ka savas kredītsaistības spēj menedžēt, lielā mērā pateicoties tam, ka viņam esot arī pietiekami lieli neoficiālie ienākumi.

Negribīgi, tomēr Jānis atklāj, ka kredītus bankās palīdzēja izkārtot ļoti laba pazīšanās un rekomendācijas, kā arī fakts, ka, lūdzot izsniegt kredītu, viņš tikai aptuveni un nebūt ne pilnīgi sniedza ziņas par savām jau esošajām kredītsaistībām. «It kā jau ir diezgan briesmīgi paskaitīt, cik milzīgas summas ik mēnesi jāatdod kredītā, bet – tāda ir dzīve. Labāk jau tagad dzīvoju, kā vēlos, un izmantoju lietas, ko vēlos, nekā krāju naudu, lai kaut kad vecumdienās beidzot nopirktu sev mājeli vai auto. Naudai nav vērtības, pat ja tā ir noguldīta bankā uz procentiem – neviens taču nezina, kurā rītā tā var izrādīties tikpat (ne)vērtīga kā savulaik vecmammas krātie rubļi. Protams, ir arī salīdzinoši drošāki noguldījumi, taču pagaidām tos vēl nevaru atļauties. Esmu jauns, labi izglītots un pieprasīts, attiecīgi mani ienākumi tikai palielināsies. Esmu pārliecināts, ka ar saviem kredītiem visai veiksmīgi tikšu galā, turklāt daudz ātrāk, nekā aizdevuma līgumos noteikti termiņi,» par nākotnes izredzēm izsakās Jānis.

Ņem striķi un karies

Rita, 49 gadu veca, dzīvo viena.

Ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas – 173 lati.

Pirms gada Inserviss Group paņemta skaidra nauda, ikmēneša maksājums 46 lati.

Līzingā paņemta gāzes plīts, putekļu sūcējs un veļasmašīna – mēnesī apmēram 60 latu.

Kredītkarte, kura ir tukša un ik mēnesi tiek maksāti procenti.

Kopumā aizdevumu un līzingu atmaksai mēnesī tiek tērēti vairāk nekā 115 latu.

Rita atzīst, ka iekļuvusi pilnīgā apburtā lokā, bet izeju no tā neredz: «Ar savu algu vienkārši nespēju izdzīvot. Tāpēc gadījās, ka paņēmu vienu kredītu tīri izdzīvošanai – toreiz bija sakrājušies milzīgi parādi par elektrību un siltumu, ko draudēja atslēgt. Nebija citas iespējas, kā to nolādēto kredītu paņemt. Uz mirkli jutos atvieglota, bet tagad – graužu nagus un meklēju iespēju izdzīvot. Tas ir šausmīgi, ka kredītu tajos pāris gados ar visiem procentiem man sanāks atdot atpakaļ dubultā apmērā. Negribu nonākt cietumā vai uz ielas, tāpēc arī to nomaksāju. Tāda pati situācija ir ar līzingu. Var jau teikt, ka bez tās veļasmašīnas es varētu iztikt, bet nu bija un ir tā vajadzīga, tāpat kā gāzes plīts, kas nedraud uzsprāgt katrā ieslēgšanas reizē. Domas par naudu manī padziļina izmisumu un depresiju – gandrīz vai ņem striķi un karies. Izdzīvošana kļūst aizvien dārgāka un dārgāka. Atrast labāku darbu man neizdodas nu jau daudzus gadus, un esmu arī piekususi sev melot par lielo veiksmi, kas mani kaut kur gaida – kam es savā vecumā esmu vajadzīga!? Šobrīd atkal parādi par dzīvokli sakrājušies tik milzīgi, ka domāju par vēl vienu kredītu...» Ritas vienīgās cerības šobrīd saistās ar dēlu, kurš strādā labā darbā un varētu materiāli palīdzēt. Taču – arī viņam esot jau sava dzīve, sava ģimene un... arī savi kredīti.

,

Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs un SEB Latvijas Unibanka galvenais ekonomists Andris Vilks atzīst, ka joprojām dzīvojam apstākļos, kad, no vienas puses, cilvēki ar reklāmām tiek aicināti kļūt apdomīgi un katras kredītsaistības uzņemties apdomīgi, bet, no otras puses, ar agresīvām reklāmām dara visu, lai cilvēku kārdinātu ar skaistās un vieglās dzīves vilinājumiem, ko kredīts palīdzot sasniegt. Šajos apstākļos ir daļa cilvēku, kas pie sava lēmuma aizņemties naudu īpaši nepiedomā, uzmanību vairāk koncentrējot uz lietām, kas ar aizņēmumu tiks sagādātas, nevis uz faktu, ka nauda būs arī jāatdod. «Īpaši drosmīgi rīkojas jaunie speciālisti un profesionāļi. Viņi ir ieguvuši labu izglītību un iekārtojušies labi apmaksātā darbā. Viņi jūtas pieprasīti un dzīvo ar pārliecību, ka straujais algas kāpums turpināsies un turpināsies. Turklāt viņi vēlas dzīvot nevis kā konkrētajā brīdī var un, iespējams, arī vajag, bet tā, kā viņi paši to vēlas. Ir raksturīgi, ka šiem jaunajiem profesionāļiem ir tieksme momentā sagādāt sev visas nepieciešamās ērtības – labu dzīvokli, labu mašīnu, labas izklaides un ceļojumus, kas atbilst viņu iedomātajam statusam. Lielā kāre uz izrādīšanos un optimisms šiem cilvēkiem liek vai ļauj krietni riskēt un uzņemties augstas kredītsaistības, kas, iespējams, pārsniedz arī reālās cilvēka iespējas.

Banku politika un noteikumi paredz, ka cilvēkam tiek izsniegts tikai tāds kredīts, kura ikmēneša maksājums nepārsniedz 30 līdz 40 procentu no ienākumiem – nav pieļaujams, ka pēc kredīta atmaksāšanas cilvēkam vairs nepaliek nauda ne ēšanai, ne normālai dzīvošanai. Gribas ticēt, ka līdz ar kredīta pieteikumu persona sniedz arī īstās ziņas par tās saistībām citās kredītu iestādēs un bankai ir vispusīga informācija, kas tad arī ļauj noteikt pieejamā kredīta robežu. Diemžēl pašreiz gan jāatzīst, ka šī objektīvās un patiesās informācijas gūšana lielā mērā ir atkarīga no klienta godīguma, un var gadīties, ka vienā bankā tiek saņemts kredīts, neraugoties uz to, ka citās bankās un kredītuzņēmumos cilvēks jau aizņēmies tik daudz, ka faktiski pēc ikmēneša maksājumiem jau tāpat nespēj izdzīvot, nemaz nerunājot par gaidāmo situāciju pēc jaunā kredīta saņemšanas,» atzīst Andris Vilks. Tiesa, viņš izsaka cerību, ka klienti paši savās interesēs, lūdzot bankai kredītu, sniedz patiesu informāciju par savām finanšu saistībām un tikai atsevišķi ir tie gadījumi, kad kredīts saņemts, noklusējot kādas saistības.

Lielā mērā šo situāciju ar nākamā gada janvāri atrisinās topošais kredītu reģistrs, kur būs pieejamas ziņas par klienta esošajām finanšu saistībām. «Tajā būs pieejami banku, banku līzinga kompāniju un apdrošināšanas sabiedrību dati par personas finanšu saistībām. Pieļauju, reģistram sākot darbu, atklāsies, ka ir daļa klientu, kas noklusējuši ziņas par aizņēmumiem, taču gribas ticēt, ka tādu nebūs pārāk daudz un nenāksies atklāt, ka faktiski liela daļa iedzīvotāju patiesi dzīvo no kredīta uz kredītu un tā aizvien dziļāk. Katrā ziņā, ja atklāsies, ka, noklusējot ziņas par jau esošām kredītsaistībām, klients banku ir maldinājis, viņam draud gan atbildība par apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu un faktiski krāpšanu, gan arī krietni zemi uzticamības reitingi, kas var izrādīties ārkārtīgi svarīgi brīdī, kad tiek runāts par jauna kredīta un tā nosacījumu formēšanu,» neslēpj A. Vilks. Viņš pieļauj, ka negodīgu kredītņēmēju, kas noklusējuši ziņas par jau esošajām finanšu saistībām vairākos uzņēmumos, varētu būt ne vairāk kā desmit procentu, kas līdz ar kredītreģistra ieviešanu varētu iedzīvoties nevajadzīgās nepatikšanās.

,

Tiesa, kredītu reģistrā, visticamāk, nebūs redzami dati no nebanku jomas kredīta uzņēmumiem, tādiem kā Inserviss Group, GE Money un līdzīgiem, kas ar savām salīdzinoši zemajām prasībām pret kredītņēmēju daļai iedzīvotāju ir liels vilinājums. Un, lai arī pastāv (un noteikti ne bez pamata) uzskats, ka šajos uzņēmumos, kur aizdevumi ir dārgāki nekā bankās, skaidras naudas kredītu pamatā izvēlas cilvēki, kas bankā to vienkārši nespēj saņemt, paši uzņēmumi šādu pozīciju noraida kā novecojušu un patiesībai neatbilstošu. «Šie dati jau sen vairs nav patiesi. GE Money nepārtraukti samazina procentu likmes, un tagad, kopš 1. marta, mūsu kredīts pirkumiem ir viens no izdevīgākajiem piedāvājumiem tirgū. Turklāt ir arī jāsaprot, ka cilvēkiem, uzņemoties kredītsaistības, nozīmīgas nav tikai procentu likmes, bet arī klientu serviss, kompānijas reputācija, klientu lojalitātes programma un daudzi citi faktori, tādēļ arī mūsu klienti ir mums uzticīgi un iesaka mūsu pakalpojumus izmantot arī saviem draugiem un paziņām. Kopumā GE Money pakalpojumus līdz šim izmantojuši vairāk nekā pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, bet aktīvo klientu skaits sasniedzis 152 000 robežu, kas ir septiņi procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņi mums uzticas, paļaujas uz mūsu reputāciju, un nav pamata uzskatīt, ka šeit kredītu kādam izsniegtu pārāk viegli,» pārliecināts ir GE Money Pārdošanas un mārketinga departamenta vadītājs Viktors Toropovs. GE Money piedāvā skaidras naudas kredītu, kredītu pirkumiem, naudas kredītu pret automašīnas ķīlu un kredītu automašīnas iegādei, finanšu un operatīvo auto līzingu. Visi kredīti ir pieprasīti, tomēr visvairāk cilvēkiem patīk tieši ātrais skaidrās naudas kredīts.

Taču V. Toropovs uzskata, ka pārspīlēta ir arī informācija par vieglumu, ar kādu kredīti iedzīvotājiem tiek sniegti. «Piekrītu, ka naudas un patēriņa kredītu saņemšanai cilvēkam pietiek atnest vien pasi un aizpildītu kredīta iesnieguma veidlapu un tikai atsevišķos gadījumos nepieciešams iesniegt arī ikmēneša ienākumus apliecinošus dokumentus. Šādā veidā esošie uzņēmuma klienti var saņemt patēriņa kredītu līdz 2500 latu apmēram, bet jaunie klienti kredītu līdz 1500 latiem. Taču, ja klients vēlas saņemt lielāku aizdevumu, viņam papildus obligāti jāiesniedz arī izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), izziņa par pēdējiem sešiem mēnešiem, izziņa no bankas par algas ieskaitījumiem par pēdējo pusgadu vai arī izziņa no darbavietas par pēdējo trīs mēnešu vidējo algu, darba sākšanas datumu, uzņēmuma izejošā dokumenta numuru un izsniedzējpersonas kontakti. Var būt arī gadījumi, kad kredīta saņemšanai personai vienlaikus jāuzrāda vairākas no šīm izziņām. Attiecīgi nav pamatoti apgalvot, ka kredītkompānijas atbalstītu un veicinātu vieglprātīgu aizņemšanos. Vienai personai var izsniegt vairākus GE Money aizdevumus, taču katrā gadījumā tiek izvērtēta konkrētā cilvēka finansiālā stabilitāte un spēja uzņemties papildu saistības. Un pamata kritērijs ir, lai klienta esošie kredīta ikmēneša maksājumi nepārsniedz 30 procentu no viņa ikmēneša ienākumiem,» skaidro Viktors Toropovs.

,

2006. gadā vidējā GE Money kredīta summa vienam klientam nepārsniedza 500 latu un vidējais ikmēneša maksājums līdz ar to nepārsniedza 35 latus jeb aptuveni 15 procentu no ikmēneša ienākumiem, kas saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējo neto algu ir ap 220 latu. Aizdevums par kopējo summu 500 latu ar gada procentu likmi 24,11 procentu uz 18 mēnešiem veido 32,84 latu lielu ikmēneša maksājumu. Šāda summa nerada draudus mājsaimniecības izdzīvotspējai pie straujām makroekonomiskām izmaiņām, uzskata GM Money Pārdošanas un mārketinga departamenta vadītājs. Tiesa, arī viņš piekrīt, ka, vērojot situāciju valstī un daudzo aptauju rezultātus, noteikti var secināt – cilvēki joprojām neapzinās uzņemto kredītsaistību nopietnību un risku. «Piekrītu, nereti kredīti tiešām tiek ņemti arī citu parādu segšanai. Taču jau pagājušajā gadā ar projektu Atbildīga aizdošana GE Money sāka nozīmīgu darbu patērētāju finansiālajā izglītošanā, bet 2007. gadā ir plānots darbu finansiālajā izglītošanā turpināt ar divkāršu intensitāti,» kredītiestādes pozīcijas skaidro Viktors Toropovs.

,

Taču starp drosmīgajiem kredītņēmējiem ir arī tādi, kas vienā brīdī atskārst, ka ar saistībām vienkārši nav spējīgi tikt galā. Vairākumā gadījumu kredītiestādes tomēr ir ieinteresētas klientu saglabāt un kopīgi rast risinājumu parāda atmaksai – te var būt kredīta brīvdienu piešķiršana, kredīta atmaksas termiņu maiņa un citas iespējas. Tomēr gadās, ka šie risinājumi patiesībā risinājumu nesniedz un cilvēks nokļūst parādnieku sarakstā. Pagaidām gan parādnieku skaits ir neliels – to atzīst gan banku, gan nebanku sektora kredītiestādes, taču to skaits ik gadu turpina palielināties un, iespējams, pašreiz salīdzinoši skaistā bilde ir mānīga.

Patlaban dažādus maksājumus bankām, apdrošinātājiem vai līzinga uzņēmumiem kavējuši gandrīz 47 000 aizņēmēju. Tie visi iekļuvuši Parādnieku reģistrā, ko uztur Latvijas Banka. Lielākā parādnieku daļa ir privātpersonas, kas vairākumā gadījumu kavējušas kredītkaršu kredīta atdošanu, patēriņa preču iegādes un hipotekāro aizdevumu maksājumus. Parādnieku reģistrā nonāk tie, kuri maksājumus nav veikuši ilgāk par 60 dienām un to lielums sasniedz vismaz simt latu. Kopumā bankām parādnieki nerada īpašas problēmas – šādu kredītu īpatsvars nesasniedz pat vienu procentu. Taču šie dati var būt arī mānīgi. Var atklāties, ka daļa kredītņēmēju, lai nokārtotu vienas saistības, ņem aizvien jaunus un jaunus kredītus, kamēr tas iespējams, ierokoties aizvien dziļāk problēmā, tomēr pašreiz vēl savas saistības spēj pildīt. Taču, paaugstinoties prasībām kredīta saņemšanai un galu galā izsmeļot arī visas iespējas aizņemties naudu, cilvēks vienā brīdī var un, visticamāk, arī nonāks skaudrās patiesības priekšā – kredītu pāri galvai, īpašumi apķīlāti, bet visi atsaucīgie aizdevēji prasa kredīta atmaksu. Labi, ja cilvēks, pārdodot īpašumus vai kā citādi, spēj savākt nepieciešamo naudu, lai saistības nokārtotu, bet var gadīties arī citādi, un te iekļūšana parādnieku sarakstā kļūst vairāk nekā iespējama. Un tad nu jārēķinās ar faktu, ka vēlāk, vēloties saņemt kādu kredītu, var rasties nopietni sarežģījumi – kā nekā, kura iestāde gan vēlēsies aizdot naudu cilvēkam, kas jau reiz nav spējis pildīt saistības. Un, pat ja kāds kredītu tomēr iedos, tā nosacījumi noteikti būs skarbāki nekā godprātīgajiem, kārtīgajiem un apdomīgajiem maksātājiem.

Visbiežāk problēmas ar kredīta atmaksu rodas gadījumos, kad pārvērtētas iespējas aizņēmumu atdot, kā arī pārāk optimistiska savu esošo un nākotnē gaidāmo ienākumu novērtēšana. Taču bieži gadās, ka problēmas ar kredīta atmaksu sākas, cilvēkam zaudējot darbu vai ilgstoši saslimstot. Šajā gadījumā īpaši spēcīgi triecienam sevi pakļauj cilvēki, kas, ņemot kredītu, spēlējuši uz pilnu banku un riskējuši ar lielām kredītsaistībām, kas, iespējams, ļauj ērti dzīvot šodien, taču nav padomājuši par rezerves variantu un uzkrājumu veidošanu.

Ja kredītiestādei ar klientu neizdodas panākt vienošanos par aizdevuma atmaksu, lieta tiek nodota tiesai, bet turpmākais ir tiesas izpildītāju rokās, atbilstoši likumdošanai, aizdevuma apjomam un aizdevuma līguma saistībām veikt parāda piedziņu par neatmaksāto kredītu.

Kā tērējam kredītus?

26 procenti kredītņēmēju aizņēmumu plāno izmantot mājokļa remontam

17 procentu – mājokļa iekārtošanai

11 procentu – studijām un kursiem

10 procentu – veselības uzlabošanai

36 procenti – citiem mērķiem

Rīdzinieki daudz biežāk nekā reģionu iedzīvotāji kredītu plāno izmantot ceļojumam – 29 procenti respondentu. Salīdzinājumam no Latgales neviens respondents neplāno izmantot kredītu ceļojuma apmaksai. Latgalē un Vidzemē visbiežāk kredīts tiek izmantots mājokļa remontam un iekārtošanai. Zemgalē iedzīvotāji visbiežāk skaidras naudas kredītu ir izmantojuši studiju maksas segšanai.

Dati no GE Money un Latvijas Pasta veiktās aptaujas

,

Dagnija STAĶE, labklājības ministre:

«Kredīti ir ļoti laba lieta, ko vērts izmantot. Man arī pašai ir kredītsaistības, kas noformētas manā bankā un nebūt neliek man justies slikti. Ja cilvēks savus plānus rūpīgi apdomā, tos izrunā ar savas bankas speciālistu un tos ievēro, viss ir kārtībā. Un nav nekā slikta, ka arī jaunā paaudze tik lielā mērā paļaujas uz kredītiem – tie patiesi sniedz labas iespējas sakārtot savu dzīvi. Par runām, ka daļai iedzīvotāju kredītu ir vairāk, nekā viņi reāli spēj nomaksāt, neko nemāku teikt – manu paziņu lokā šādu cilvēku nav, un patiesībā pieļauju, ka gan cilvēki, gan arī pašas bankas kļūst piesardzīgāki un apdomīgāki.»

Andris Ameriks, Rīgas domes deputāts:

«Kopumā kredīti ir laba un vajadzīga lieta, tiesa, cilvēkam jābūt uzmanīgam, lai nenonāktu to varā – saprātīgi ar apdomu paņemts kredīts atvieglo dzīvi un ļauj īstenot labas lietas. Pieļauju, pašreiz apmēram puse Latvijas iedzīvotāju un ap 70–80 procentiem rīdzinieku dzīvo uz kredītiem, ja te ieskaitām arī līzinga saistības. Tas liecina par cilvēku gatavību uzņemties zināmu risku un par noteiktu stabilitāti attiecībā pret saviem ienākumiem. Atliek vien cerēt, ka savus ienākumus cilvēki patiesi arī izvērtē, nevis vienkārši bāž galvu cilpā, kas kļūst tikai šaurāka un draudošāka.»

Ieva Akurātere, dziedātāja:

«Ir normāli, ja cilvēkam kādam pasākumam pietrūkst personīgo līdzekļu un nepieciešams aizņēmums, un uzskatu, ka kredīts bankā ir daudz labāks risinājums nekā aizņēmums no drauga – patīk mums tas vai ne, bet naudas lietas draugu attiecības ietekmē ne jau uz to labāko pusi. Ja cilvēks iemācās atmest naudas kultu, ja iemācās no naudas nebaidīties un to necelt augstākā vērtē, nekā tā patiesībā ir, ja atceras, ka tas ir tikai viens labs instruments, kā norēķināties, tad zūd arī tas vājprātīgais stress, ko latviešiem mēdz uzdzīt parāda apziņa, un šobrīd kredīti ir pilnīgi normāla lieta. Arī pašai ir kredītsaistības, kas noformētas ļoti labā, solīdā un uzticamā bankā ar teicamu klientu apkalpošanas servisu, tāpēc es ar savu aizņēmumu sadzīvoju gluži labi. Tiesa, nepieļauju domu, ka aizņēmumu varētu prasīt kādā nebankas uzņēmumā – tas nav priekš manis.»