Ja varam ticēt jūsmīgo šķirnes entuziastu vārdiem, Maltas sunīši varētu būt vai visu pasaules dekoratīvo suņu ciltstēvi – tieši šie mazulīši jau pirms 10 000 gadu esot bijuši Ēģiptes faraonu mīluļi, un tieši viņu attēli rotājot kapenes.
Šķirne patiešām ir sena. To aprakstījis, piemēram, Atēnu Timons – grieķu filozofs, kurš dzīvojis 5. gadu simtenī pirms mūsu ēras. Viņa sniegtais apraksts gandrīz sakrīt ar mūsdienu Maltas sunīšu aprakstu. Līdzīgi apraksti par suni Canis malitensis rodami Senās Romas bilbliotēkās. Arī grieķis Strabons ap mūsu ēras 20. gadu rakstos pieminējis, ka no Melitas vesti mazi suņuki Canis melitii.
Maltā viņu nebija?
Lieta tā, ka jau minētā Timona rakstījumos rodamas ziņas, ka mazu, baltu, ar garu un zīdainu apmatojumu apveltītu sunīšu dzimtene ir Melita. Tas ir agrākais Maltas salas nosaukums, taču, spriežot pēc arheoloģiskajiem izrakumiem, domājams, ka mazie jaukumiņi tur nav savu purniņu pat pabāzuši. Par Melitu dēvēta arī sala, kas mūsdienās pazīstama kā Meleda, un tur nu šuneļu bijis ka biezs. Taču tikpat labi šie šuneļi varētu būt slavenās Sicīlijas mafijas iedvesmotāji (mīļi, jauki, bet reizumis paskarbi!) – Melita (Melitija) ir arī kāda sena Sicīlijas pilsēta, turklāt ir ziņas, ka tieši no tās kontinentā izplatījušies mazi, balti šuneļi... Maltieši esot bijuši vien tālredzīgāki menedžmenta pārzinātāji un kinoloģijas plaukšanas brīdī saveduši gana daudz dzīvnieku, tādējādi nodrošinot savas salas vārda tiesības uz šķirnes nosaukumu.
Daktera kļūda?
Iespējams, pie visa vainojams britu karalienes Elizabetes II ārsts Džons Kajūss, kurš bijis arī kaismīgs suņu mīļotājs. Viņš savā grāmatā Angļu suņi (rakstīta 1570. gadā) ne vienu vien nepatiesu faktu uzdevis par patiesību. Šis vīrs vienkārši sapinies senajos nosaukumos, sajaucis Meledu ar Maltu, un... angļi jau tolaik diktēja savus noteikumus kinoloģijā, un tā nu Maltas salinieki kļuva par pasaulslavenas suņu šķirnes īpašniekiem.
Jau sengrieķu matronas lepojušās ar maziem, baltiem sunīšiem, kuru apmatojums bijis «maigs kā zīds, bet astes matiņi slīguši lejup kā sēru vītola maigā lapotne...» Pavisam noteikti apmatojuma maigums pamudinājis dažus ļaudis šīs šķirnes suņu nosaukumam piepīt vārdu zīds un pilnā nopietnībā dēvēt viņus par Maltas zīda sunīšiem. Taču oficiālajā šķirnes nosaukumā no zīda nav ne vēsts.
Bruņinieku laikos cēlie karotāji veduši savām sirdsdāmām šādus sunīšus – baltus kā mīla. Šie šuneļi allaž bijuši saimnieku labklājības simbols un piederējuši vien labi situētiem cilvēkiem, arī karaļiem. Slaveni gleznotāji (viņu pulkā arī Ticians un Rubenss) viņus gleznojuši kā greznus savu modeļu aksesuārus (kompanjonus).
Maltas sunīši bijuši pārstāvēti jau pirmajā suņu izstādē, kas notika 1859. gadā Anglijā. Nepagāja necik ilgs laiks, kad mazuļi plūca laurus arī Amerikā. Mūsu dienās ir divu tipu maltieši – FCI atzītais angļu tips un amerikāņu. Amerikāņiem ir smalkāki kauli, īsāks purniņš, un arī augumā viņi ir mazāki nekā angļu tipa pārstāvji.
PSRS un līdz ar to arī Latvijā savulaik bija iegājies maltiešus saukt par bolonkām, jaucot šos greznos un mūspusē retos sunīšus ar boloņiešiem. Līdzīgi jau bija, bet Boloņas suņi bija lielāki un pat pēc koncepcijas atšķirīgi. Tā rezultātā radās īstens ģeneoloģiskais kokteilis, un tikai pamazām šķirnes tika nodalītas.
Diēta – arī suņiem
Maltas sunīšu kopšana ir gaužām sarežģīta padarīšana. Lai suņuks izskatītos patiešām perfekti, jādomā par frizūriņu, vai ik dienu jārūpējas par to, lai kažociņš izskatītos jauki. Maltieši ir vienmēr bijuši un arī paliks moderni un atspoguļos modes tendences. Lai gan patiesībā, gana daudz brīvības ļaujot un rotaļājoties ar maltiešiem, kā arī pieskatot, lai mīļums neieslīgtu depresijā un vienīgo prieku negūtu pie barības bļodiņas, nekādu īpašu ierobežojumu Maltas sunīšu barošanai nav, itin populārās internetlapās atrodamas pat speciālas diētas Maltas sunīšiem. Turklāt diētām ir divi virzieni – angļu un franču.
SUŅU DIĒTAS
Angļu
No 2,5 līdz 6 mēnešu vecumam:
• plkst. 8 – ēdamkarote omletes, nedaudz zivju eļļas; plkst. 12 – ēdamkarote sagrieztas vārītas gaļas un nedaudz zīdaiņu barības, kas samērcēta gaļas buljonā; tējkarote sasmalcinātu dārzeņu un tablete vitamīnu; plkst. 16 – tas pats, kas no rīta; plkst. 20 – drusciņa silta piena, kas atšķaidīts ar ūdeni, un sausiņš
• Suņukam augot, jāpalielina gaļas deva (bet ne vairāk par 3 ēdamkarotēm dienā), taču pamazām jāsamazina piena deva, un pēc 6 mēnešu vecuma sasniegšanas piens vairs nav nepieciešams.
• Pēc 6 mēnešu vecuma sasniegšanas, ēdienreižu skaitu samazina līdz 2 dienā.
Franču
• Vecumā no 2 līdz 4 mēnešiem baro 4 reizes dienā; 4 līdz 8 mēnešu vecumā baro 3 reizes dienā; Pēc 8 mēnešiem – baro 2 reizes dienā ar aprēķinu: 1 ēdamkarote ēdamā uz katriem 500 suņa svara gramiem
• Pamatprodukti: vārīta tītara, vistas, truša vai liellopu gaļa; biezpiens, paniņas, kefīrs; svaigi dārzeņi, zaļumi, augļi; vārītas olas dzeltenums.
• Katru dienu dodams mazā pirkstiņa naga lieluma sviesta pikucītis. Vēlams medus, kas iemīcīts baltmaizes mīkstumā. Pavisam noteikti nepieciešami sālīti rīsi. Vārītas putnu aknas kopā ar vārītiem rīsiem. (Tas viss, protams, attiecīgās devās!)
• Pieaugušam maltietim dienā nepieciešams saņemt ap 150 g barības: ap 80 g gaļas vai zivs produktu, 35 g rīsu, 35 g dārzeņu.
***
SAIMNIEKU LEPNUMS
Maltas zīda sunīši ārstē dvēseles
Tukuma rajona Tumē Lienes Vigules mājās ir bariņš mazo un draiskulīgo Maltas zīda sunīšu: trīs mammas un viens tētis. Vienai mammītei – Alusjai – ir piedzimuši četri kucēniņi: trīs puisīši un viena meitenīte. Mazs kucēns Latvijā maksā 500 latus, ārzemēs par tādu zīdainu smukulīti prasa 1500 latus – tik atšķirīgas ir cenas un pirktspēja. Visi šie sunīši iegādāti Krievijā.
Liene saka: «Ja es varētu, noteikti ņemtu no katras šķirnes vēl pa pārītim.» Viņa smaidot piebilst, lai tādu sapni realizētu, vajadzētu pili. Šī gados jaunā sieviete ir nepārprotami bagāta – kopā ar vīru audzina trīs bērnus un savu sirds siltumu dala vēl ar vienu audžubērnu. Jaunākajai, četrgadīgajai meitiņai Melānijai, ir savs iemīļotais Maltas zīda sunītis, kuram mazā draiskule pašrocīgi veidojusi frizūru – kažoks ir pamatīgi apcirpts. Šajās mājās vēl dzīvo divi sanbernāri – Ada un Kuzja, katrs pusotru gadu veci, kas ir vecāko bērnu, dēlu, mīluļi, tiem pa vidu draiskojas dogs Lords, kurš savu balto kažoku izraibinājis ar melniem plankumiem.
Lienes Vigules mīluļiem ir ciltsraksti, Maltas zīda sunīšu kucēni saņēmuši obligātās potes un tagad mierīgi var gaidīt nākamos saimniekus. Lielākoties šīs šķirnes suņus mazgā reizi nedēļā, protams, ar speciāliem šampūniem. Saimniece Liene stāsta, ka ir nopērkami arī tā sauktie sausie šampūni, kurus atliek iepūst kažokā, un pēc tam mierīgi var izsukāt – spalva iegūs nepieciešamo mirdzumu un tīrību.
Liene ļoti bieži ar savējiem piedalās tepat Latvijā rīkotajās izstādēs – pie sienas rindojas diplomi, attiecīgās krāsas lentes, kas apliecina viņu panākumus. Pēdējā izstādē viens sanbernārs ieguvis visas iespējamās atzinības junioru klasē.
«Internetā izlasīju, ka Maltas zīda sunīši ārstē dvēseli,» piebilst Liene Vigule, «un tas ir ļoti pareizi. Sevišķi suņu meitenes zina, kad pie manis pienākt, klēpī ierāpties, pastāvēt blakus, kad man ir slikts garastāvoklis. Nav jāuztraucas, ka viņi istabā sabojās kādu mēbeli, lai gan nagi ir ļoti lieli, arī uz galda šie suņi nelien,» nosaka Liene, rādot Alusjas ķepiņas. «Viņi ar nagiem galvenokārt rok, jo ir žurku ķērēji. Visus savējos laižam ārā sētā brīvi staigāt un skraidelēt, vietas te dzīvniekiem ir pietiekami. Neesmu novērojusi nevienu sliktu ieradumu vai īpašību, ar ko būtu apveltīti Maltas zīda sunīši. Tas jau droši vien atkarīgs no tā, kā viņus pieradina un kā audzina. Uz šiem es varu pat kliegt, viņi vienalga skatīsies actiņās un luncinās astītes, lielie, sanbernāri, jā, tie uzreiz šādu izturēšanos uzņem nopietnāk. Necenšamies uz saviem dzīvniekiem kliegt – ja mums kaut kas nepatīk, to uzreiz arī suņiem aizrādām, piesienam pie ķēdes. Divas vai trīs stundas pastāvējuši pie ķēdes, viņi saprot, kas noticis.