Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9077072t1ha273.jpg)
Pavasaris ir laiks, kas spalvainu mīļdzīvnieku saimniekiem kļūst par īstu pārbaudījumu periodu. Mūsu kustonīši, atvadoties no ziemas spelgoņiem, met spalvu. Jo kažoks garspalvaināks, biezāks, pūkaināks, jo plīvojošo spalvu kumšķu visos telpu vai pagalma stūros pulkāk. Taču arī īsspalvaino dzīvnieku saimniekiem kažoka maiņas periods nav pārlaižams bez galvassāpēm. Tāpat spalviņas plivinās pa gaisu un nogulst it visur vai arī duras visur...
Viena lieta būtu šo spalvaino periodu vienkārši pārciest. Otra – palīdzēt saviem dzīvniekiem kažokmaiņu ātrāk pieveikt, jo pašiem kustonīšiem tas nebūt nav tik viegls process. Atmirstošie matiņi kņudina ādu, un, ja vēl pavilna labi bieza izaugusi, tad nieze ir teju vai neizturama.
Ja jūsmājās mīt šķirnes dzīvnieki: kaķi vai suņi, savā klubā jau būsiet saņēmuši pamācības, kā, ar ko, cik bieži sava mīluļa kažoks jāķemmē. Bet, ja šobrīd izbrīnā acis bolāt, sak, vai tad, piemēram, sunim jāpalīdz kažoks nomainīt, ziniet: JĀPALĪDZ!!!
Un te nederēs jūsu matu sukas. Jādodas vien uz zooveikalu vai veterināro klīniku un divas (!) speciālās sukas jāiegādājas. Tās tiek piedāvātas atkarībā no dzīvnieka kažoka tipa: asspalvainiem, īsspalvainiem, garspalvainiem.
Jāiegādājas viena suka pavilnas ķemmēšanai! Tā daudziem garspalvainajiem dzīvniekiem it kā nav redzama, taču sukājot nāk ārā uz nebēdu un ir tieši visspecifiskākais posms kažoka maiņas brīdī, kurā saimniekam savam dzīvniekam jāpalīdz. Ticiet, viņš jums par līdzēšanu ātrāk atbrīvoties no pavilnas būs tikai pateicīgs. Turklāt tieši pavilnas "sasArti Kamparuopta dzīvnieka kažokā rada liekšķerainos spalvu kumšķus. Būsiet taču redzējuši, ka gludspalvainiem, jo īpaši ārā dzīvojošiem suņiem visi sāni tādās kā dredu bizītēs savēlušies. Otra iegādājamā suka tad nu būtu tieši jau šo savēlušos kumšķu izsukāšanai (paši nāk ārā, ka prieks, un šķēres nav jāsauc talkā) un kažoka izķemmēšanai.
Šis divu suku komplekts tad nu jūsmājās, kur mīt suns vai kaķis, ir minimums. Var jau arī pašikot un iegādāties speciālo dzīvnieku putekļsūcēju, kas vienlaikus ķemmē un uzsūc izkritušo apmatojumu. Zooveikalu suku klāstā atradīsiet arī ķemmes un ķemmītes dažādiem dzīves gadījumiem, atliek vien pašiem tikt skaidrībā, cik laika veltīsiet dzīvnieka kažoka pucēšanai un vai maciņš pieļauj tādu izšķērdību.
Spalvas mešanas laikā, jo īpaši garspalvaini dzīvnieki, ir sukājami reizi dienā, minimums –
reizi divās dienās. Neslinkojiet! Tādējādi ne tikai dzīvnieks jums būs pateicīgs par palīdzību, bet arī pašiem dzīve atvieglosies, izkritušajām spalvām pa telpām vai pagalmu lielos kvantumos neplivinoties.
Ja suns ir īsspalvains, tad, lai atbrīvotos no pavilnas, var ķemmēt pret spalvu, toties garspalvainu dzīvnieku apmatojums tādējādi var savelties vēl lielākos pinekļos. Garspalvainos sukājam tikai pa spalvai! Tiesa gan, ķemmējot pret spalvu, pastāv varbūtība, ka uz āru ar suku palīdzību uzarsiet tādas kā blaugznas. Ne vienmēr šie baltie puteklīši arī nozīmēs blaugznas, visbiežāk tā ir sausa āda, tās atmirušās šūnas, ko ķemmējot noberžam. Tāpēc, lai dzīvnieka ārējais skaistums, jo īpaši, ja dabas māte viņam ogļmelnu kažoku dāvājusi, netiktu sabojāts, vispirms pārliecinieties, vai, pret spalvu ķemmējot, kažoks nepiebirs ar "baltajiem miltiem".
Asspalvaino suņu šķirņu īpašniekiem ar sukām mazāka darīšana, tiem ar "dzirklītēm", tur, kur drīkst un ar pirkstiem atmirušais apmatojums izravējams. Ja neesat pārliecināts, kā īsti vai pareizi jūsu mīļdzīvnieks labāk kopjams – konsultējieties ar veterinārārstu!
Šķēres talkā neņemiet tikai tāpēc, ka slinkums katru dienu dzīvnieku ķemmēt. Ir tikai atsevišķu šķirņu pārstāvji, kas tik tiešām paredzēti frizēšanai ar kažoka apcirpšanu vai noskūšanu. Visiem pārējiem, lietojot šķērēšanas metodi, cilvēks nodara pāri tikai un vienīgi sava slinkuma pēc. Nu padomājiet, ja jums ik pavasari, kad ziemas seģenes līdz ar pirmajiem saules stariem no galvām tiek noņemtas, uz nullīti matus nodzītu... Un arī vasaras svelme nav atruna ķerties pie šķērēm! Dzīvnieka organismā termopašregulācijas procesi notiek saskaņā ar dabas mātes paredzētā kažoka biezumu.
Arī slapjo metodi lietot kažoka maiņas brīdī ir nepareizi! Iedoma, ka, saslapinot dzīvnieka spalvu, tā vieglāk un ātrāk nāks ārā, attiecināma tikai uz virsējo apmatojumu. Pavilna, kas ir galvenā dzīvnieka sildītāja ziemas salos, paliks neskarta, visbiežāk pat nesamirkusi, vien samitrinājusies, tādējādi žūstot izprovocējot dzīvniekam pastiprinātu niezi.
***
Ielāgo!
* Pirmo reizi suns spalvu met apmēram 6 mēnešu vecumā un pēc tam to dara 2 reizes gadā. Katram dzīvniekam ir individuāls kažokmaiņas kalendārs, tomēr pamatā spalva tiek mesta vasaras nogalē, lai līdz saliem pagūtu vietā uzaudzēt silto ziemas kažoku, un – pavasarī, kad no siltajiem vilnas izstrādājumiem jāatbrīvojas. Kuces spalvu met biežāk nekā suņi. Tas saistīts ar fizioloģiskiem procesiem organismā. Tā 2 – 3 mēnešus pēc meklēšanās kuce, uzsākot intensīvu spalvas mešanu, praktiski nomaina visu apspalvojumu.
* Arī kaķi 2 reizes gadā met spalvu un ir papildus ķemmējami. To nedarot, saimnieks riskē kaķi nosmacēt paša spalvās. Mazgājot (laizot) savu kažoku, kaķis ierij pārāk daudz atmirušo spalvu. Apmatojuma nemešanas laikā minkas paši atvemj spalvu kušķu sastrēgumus, taču, kad notiek kažoka maiņa, kumšķu aizsprostojumi var izveidoties lielāki un kļūt... letāli.
* Itin visiem spalvu metošajiem dzīvniekiem, lai atvieglotu un paātrinātu kažoka maiņas procesu, ieteicams kursa veidā šajā periodā kā pārtikas piedevu dod Omegas 3 jeb zivju eļļas preparātus. Ja neatzīstat šādu tērēšanos dzīvnieka labā, tad vismaz pie ēdamā 2–3 nedēļas pielejiet pa karotei augu (tikai augu!) eļļas dienā. Tad jaunais kažoks spīdēs un laistīsies.