Ceturtdien Ģenerālprokuratūrā tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzība uzrādīta Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas «Interbaltija AG» padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam. Līdz ar Ēķi šajā krimināllietā kopumā apsūdzētas jau 14 personas.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Edvīns Piliksers nolēmis Ēķi un Bandēnu saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma (KL) 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par krāpšanu personu grupā, lielā apmērā, un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.
Ēķis apgalvo, ka apsūdzība viņam esot uzrādīta, pamatojoties uz Tautas partijas bijušā līdera Andra Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģa Liepnieka intervijā presei sniegtajām ziņām. Ēķis pauž viedokli, ka šī intervija, kā jebkura cita, ir brīva faktu interpretācija. Viņš uzskata, ka apsūdzība būtu jāceļ arī Liepniekam.
Liepnieks intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» pērn paziņoja, ka digitālās televīzijas ieviesējfirmu «Kempmayer» dibinājis Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Šķēli. Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedza.
Balstoties uz savāktajiem pierādījumiem, prokurors uzskata, ka Ēķis un Bandēns, izmantodami tobrīd aktuālu progresīvu ideju par digitālās televīzijas virszemes apraides izveidošanu Latvijā, bijuši vieni no «Kempmayer Media Limited» («Kempmayer») akcionāru sastāva izveidošanas organizētājiem, kā arī organizējuši to, ka «Kempmayer» kļūst «par fiktīvu digitālās televīzijas izveidotāju Latvijā».
Prokuratūras ieskatā, viņi šādi rīkojušies nolūkā radīt apstākļus nepelnītu labumu gūšanai no šā projekta tādām personām, kas nebūs patiesie digitālās televīzijas izveidotāji vai citā veidā ar šo procesu tiesiski saistītas personas.
Izmeklēšanā esot noskaidrots, ka Ēķis 2001. un 2002.gadā no saviem personīgajiem līdzekļiem apmaksājis «Kempmayer» administrēšanas pakalpojumus Lielbritānijā 14 mēnešu ilgā periodā. Viņš esot maksājis par izmaiņām «Kempmayer» struktūrā, dokumentācijas uzturēšanu, juridiskās adreses, direktora un sekretāra nodrošināšanu, kā arī apmaksājis viena no «Kempmayer» akcionāriem reģistrēšanas izdevumus.
Savukārt Bandēns, kurš tolaik bija arī AS «Interbaltija Invest» valdes loceklis, organizēdams KML akcionāru sastāva izveidošanu, esot pārsniedzis savas valdes locekļa pilnvaras, par ko viņš apsūdzēts arī pēc KL 196.panta 2.daļas - par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru pārsniegšanu, informē prokuratūra.
Kā norāda Ēķis, viņš nekad neesot slēpis savu dalību digitālās televīzijas ieviešanā. «Par savu dalību esmu liecinājis arī Stokholmas Starptautiskās arbitrāžas tiesā. Tiesa nolēma, ka nekādas krāpšanas šajā lietā nav, bet televīzijas ieviesējs «Digitālās Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) pats ir maldījies,» paziņojumā raksta LNT vadītājs. «To, ka esmu spējīgs dibināt televīziju, var pārliecināties jebkurš LNT skatītājs jau vairāk nekā desmit gadus. Palūkojoties uz pārējiem šajā lietā apsūdzētajiem, saprotu, ka neesmu nemaz nokļuvis sliktā kompānijā. Visi apsūdzētie ir cienījami cilvēki, kuru vaina nav pierādīta.»
Līdz ar Ēķi un Bandēnu šajā krimināllietā kopumā apsūdzētas jau 15 personas. Vītoliņa informēja, ka Ēķim un Bandēnam, tāpat kā pārējām 13 apsūdzētajiem, prokurors kā drošības līdzekli piemērojis aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī viņiem jāpaziņo sūtījumu saņemšanas adrese.
Šajā krimināllietā pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēts Šķēles firmas SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» (UVK) finanšu konsultants Harijs Krongorns. DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apmērā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Bijušais DLRTC māteskompānijas «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders ir apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par liela apmēra krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību. Uzņēmējam, SIA «VP Partneri» direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma «Falck apsargs» valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par liela apmēra krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Bijušie digitālās televīzijas ieviesējfirmas «Kempmayer» meitasuzņēmuma SIA «Kempmayer Media Latvia» (KML) valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā.
Prokurors Piliksers šīs krimināllietas izmeklēšanu sola pabeigt šogad.
Par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu tika uzsākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
