/nginx/o/2018/07/15/9079793t1h6c6b.jpg)
Nereti pašsaprotamas lietas mums piemirstas un par tām atceramies, kad jau problēmas klāt. Tāpēc šoreiz RB atgādinājums mājdzīvnieku saimniekiem par tām elementārajām lietiņām, kas darāmas, lai turpmākos siltā gadalaika mēnešus bez īpašām rūpēm visi – divkāji un četrkāji – kopā varam vadīt.
Nē – parazītiem!
Klāt ir ne tikai blusu laiks. Vēl dažādi rāpojoši, lidojoši mošķīši apdraud mūsu mājas mīluļus. Tāpēc atceries: dzīvnieks ir jāapstrādā ne tikai ar pretblusu preparātiem, bet arī ar pretērču līdzekļiem!
Iespējams, būsiet dzirdējuši, ka pasaulē suņiem jau radīta pretērču vakcīna, lai mūsu labākie draugi nesaslimtu ar šo «piesūcekņu» pārnēsātajām slimībām. Kā apgalvo Latvijas veterinārārsti, šīs vakcīnas galvenokārt paredzētas Amerikā vai Austrālijā dzīvojošiem rējējiem, jo turienes ērcēm piemīt spēja ar savu indi paralizēt augumā milzonīgu rējēju un, laikus nesaņemot palīdzību, dzīvnieks mirst. Latvijas platuma grādos mītošās ērces, par laimi, uz tādiem melniem darbiem nav spējīgas, tomēr nu jau pierādījies, ka nereti arī mūsu suņi saslimst ar Laima slimību (pirmie simptomi: augsta temperatūra, pietūkušas ķepas, slikta pašsajūta...). Laikus nosakot pareizu diagnozi, dzīvnieks visbiežāk ir izārstējams. Taču, kā zināms no cilvēku pasaules, profilakse ir vislabākais līdzeklis, lai izvairītos no saslimšanām. Tāpēc: apstrādājam savus mīluļus ar pret– ērču līdzekļiem!
Tiesa, suņinieku vidū raisās diskusijas: kurš no līdzekļiem iedarbīgāks; pat apstrādātam dzīvniekam tiek atrastas ērces utt. Vienotas receptes visiem gadījumiem nepastāv, tomēr, ievērojot preparātu lietošanas instrukciju, piemēram, nelaist peldēties 24 stundas pēc dzīvnieka kažoka apstrādes vai – ūdenstilpju prieku baudīšanas cienītājus ar pretērču līdzekļiem apstrādāt biežāk nekā reizi mēnesī, pelēko asinssūcēju uzbrukumu ja ne pilnībā iespējams novērst, tad krietni, krietni samazināt gan.
Un neslinkojiet arī ar profilaksi pret jau minētajām blusām! Šie kukainīši, kas mīl padancot arī pa cilvēka ķermeni, neizdzīti no dzīvnieka kažoka, var izraisīt ne tikai alerģijas, bet nopietnas saslimšanas, līdz pat asins saindēšanai...
Un par tārpu zālēm neaizmirstam! Savulaik dakteri sludināja: divas reizes gadā dzīvnieki attārpojami, tagad jaunākā prakse liek to darīt četras reizes gadā! Vasaras sākums un beigas ir tieši tas laiks, kad par attārpošanu nevajadzētu aizmirst. Suņi, kaķi mēdz uzkost zālīti un vēl citus no zemes nākušus labumus, bet, tā kā tie nav termiski apstrādāti vai vismaz elementāri atbrīvoti no putekļiem un citiem mikroskopā vien saskatāmiem dzīviem organismiem, tad nu nejaukie tārpeļi mīļdzīvnieku punčos var sākt uzdzīvot uz nebēdu. Neizdzīti ārā, tie var saēst dzīvnieka iekšējos orgānus...
Un vēl pie parazītiem, kas apdraud jūsu mīluli, neaizmirstiet pieskaitīt arī ausu ērcīti! Tā nemanāmi ierāpos rējēja vai ņauvuļa ausī, kur sāks vairoties. Regulāri tīriet dzīvniekiem ausis un, līdzko pamanāt, ka irbulītis nevis rūsgandzeltens krāsojas, bet ar melnumiem, vērsieties pēc padoma pie veterinārārsta. Pirmā procedūra – ausu izskalošana, bet, ja ērču perēklis jau būs saaudzis, tad paredzama ilgstoša ārstēšana...
Manikīrs, pedikīrs!
Atcerieties, ka arī suņiem un kaķiem ir veicama nagu apgriešana, taču...
Suņiem, kas regulāri minuši asfaltu, nagi būs «novīlējušies», bet pietiks mēnesi padzīvot pa jūrmalas smiltiņām vai meža sūnām, lai nagu garums kļūtu traucējošs. Tad nu jāņem suņu nagu šķērītes un...
Pievērsiet arī uzmanību tiem rējējiem, kas pagalmos dienas vada. Suns jau piemērojas staigāt ar garum gariem nagiem, tomēr tās ir neērtības, turklāt aizlūzis garš nags var radīt sāpes, sastrutojumus... Tāpēc arī pa smiltīm staigājošiem suņiem nagi regulāri jāgriež!
Maķenīt citādi būs ar peļu junkuriem. Ja pilsētās dzīvojošiem mājas kaķiem tiek tas prieks vasaru vadīt laukos vai vasarnīcās, kur viņi tiek laisti brīvsolī, tad gan par ierasto nagu griešanu aizmirstiet! Nagi kaķim ir viens no aizsardzības ieročiem!
Uzmanību! Šauj!...
Dodoties ārpus pilsētas, neļaujiet saviem rējējiem brīvsolī no jums joņot kilometriem tālu. Atcerieties, ka spēkā esošais medību likums atļauj meža zvēru vai lopu ganāmpulku vietās klaiņojošus suņus medniekiem nošaut...
Tā kā daudzviet Latvijā jau piedzīvotas traģēdijas, kad saimnieku suņi, solīti par tālu no sava pagalma paspēruši, ir nogalināti, neriskējiet ar savējiem! Un atgādiniet to arī lauku radiem, kas regulāri vai arī tikai reizumis saviem rējējiem atļauj pagastu apcilpot!
Kā nekā mēs, cilvēki, esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši.