Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9080404t1h63c7.jpg)
Katram procesam likumsakarīgi piemīt sava attīstības gaita: viss kādreiz sākas un reiz beidzas. Parasti starp sākumu un beigām vēl ir vairākas stadijas, kuras attiecīgajam procesam piešķir īpašu nozīmi, piemēram, sarežģījums, kāpums un kritums, jauns kāpums, lai attiecīgais process varētu piedzīvot savu kulmināciju un pārietu loģiskā atslābinošā nobeiguma fāzē.
Protams, procesa gaita ir mainīga, un ne vienmēr viss attīstās pēc konkrētas shēmas, taču, ja viss beidzas tikko sācies, diezin vai var runāt par to, ka kaut kas vispār maz ir bijis…
Seksuālo procesu likumsakarības
Seksuālā tuvība arī ir process — tas, katru reizi arvien sākoties no jauna, tomēr piedzīvo savu noslēguma fāzi. Partneri, kuri ir ieinteresēti procesa gaitā, ļoti cer uz kulmināciju — orgasmu, taču bieži vien viņi aizmirst — lai arī pāra darbība ir nedalāma, katram no viņiem virzība uz kulminatīvo punktu notiek absolūti individuālā kārtībā.
Kā liecina teorija un prakse — parasti vīrieši ir tie, kuri, saīsinot sākumfāzi līdz minimumam un apejot visādus emocionāli fizioloģiskos kāpumus un kritumus, var ātri baudīt mīlēšanās kulmināciju, lai pēc tam ļautos vismaz desmit minūšu patīkamam atslābumam.
Savukārt mūslaiku sievietēm, kurām orgasms vispār iestājas retos gadījumos, prasība pēc dažādajām dzimumtuvības fāzēm ir organiski nepieciešama. Un tā nav sieviešu iegriba vai kaprīze, ka viņas bieži atsakās no «ātrā» seksiņa, izvēloties pliku neko tikai tāpēc, ka sekss bez attiecīga seksuālā uzbudinājuma var būt ne tikai prasts kopulatīvais akts, bet var pat nodarīt sāpes.
Pēc seksologu neskaitāmajiem pētījumiem, var secināt — ja sieviete dzimumakta laikā nepiedzīvo vairākas šī aktīvā procesa attīstības fāzes, faktiski viņa nepiedzīvo neko!