Valdība nepieciešamību šā gada janvārī steidzamības kārtā pieņemt strīdīgos Nacionālās drošības likuma grozījumus pamato ar valsts apdraudējuma analīzi par 2006. gada rudeni, kad Latvijā notika NATO valstu līderu sanāksme.
Drošības likuma izmaiņu steidzamību skaidro ar valsts apdraudējumu rudenī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas izriet no aģentūras LETA rīcībā nonākušā Ministru kabineta (MK) atbildes raksta projekta Satversmes tiesai (ST).
Atbildes rakstā, kas otrdien, 8. maijā, tiks izskatīts MK sēdē, valdība norāda, ka grozījumu pieņemšanas brīdī Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Informācijas analīzes dienesta sagatavotās valsts apdraudējuma analīzes liecinājušas par būtisku situācijas saasinājumu un pieaugošo apdraudējuma līmeni visās tradicionāli aktuālajās valsts nacionālo drošību apdraudošajās jomās.
No tālākā paskaidrojuma teksta izriet, ka šīs analīzes veiktas pērn rudenī, kad paaugstināts draudu līmenis Latvijā bija noteikts NATO līderu sanāksmes dēļ, bet dokumentā nav paskaidrots, vai šis apdraudējums bija spēkā arī pēc sanāksmes — šā gada 8. janvārī, kad valdība Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma grozījumus.
«Latvijas ārējā un iekšējā drošības vidē 2006. gada novembrī pastāvēja potenciāli ekonomiskās drošības apdraudējumi, neatrisināti vides aizsardzības jautājumi, organizētās noziedzības un korupcijas problēmas, īpaši aktualizējās teroristisko organizāciju iespējamais apdraudējums,» teikts dokumenta projektā.
Lēmumam izmantot Satversmes 81. pantā noteiktās tiesības pamatā bijusi «neatliekama vajadzība nekavējoties panākt visu drošības sistēmas izpildvaras rīcībā esošo resursu koordinētu un saskaņotu rīcību valsts un sabiedrības drošības apdraudējuma samazināšanai».
Kā ziņots, partijas «Jaunais laiks» (JL) deputāti lūguši ST izvērtēt grozījumu atbilstību Satversmes 1.un 81. pantam. Deputāti apšauba, ka grozījumu pieņemšana bija «neatliekama vajadzība».
Valdības atbildes raksta projektā stāstīts par Latvijas dalību starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kas kalpo par iemeslu teroristu organizācijām identificēt Latviju kā savu mērķa objektu. Tāpat tiek norādīts uz asimetriskā kara doktrīnas elementiem, kurus arvien plašāk izmantošot teroristi. «Terorisma idejas klasiskā motivācija nemainīsies, bet būtiski mainīsies teroristu pielietotās metodes un iespēja iznīcināt, sagraut savus pretiniekus,» teikts dokumenta projektā.
Valdība atbildes rakstam plāno pievienot sarakstu ar «konkrētiem valsts apdraudējuma faktiem», kuri bijuši zināmi laikā no 2006. gada oktobra līdz decembrim un kuru dēļ bijis nepieciešams likuma grozījumus pieņemt steidzami.
Publiskoti šie fakti gan netiks, jo saskaņā ar 2004. gada oktobrī pieņemto valsts noslēpuma objektu sarakstu tie ir slepeni, norādīts dokumentā.
Rīt valdība otrreiz lems par atbildi ST šajā lietā, jo 20. martā MK pieņemtais dokuments nav apmierinājis tiesnešus. ST lūdza valdību līdz 10. maijam iesniegt ST citu atbildes rakstu, atsevišķi nodalot informāciju un faktus, kam noteikts valsts noslēpuma statuss, un atsevišķi — informāciju par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko pamatojumu, kam nav noteikts valsts noslēpuma statuss.
ST preses sekretāre Līna Kovalevska aģentūrai LETA sacīja, ka ST lūgusi MK atbildes rakstu pārformēt tā, lai ST var šo informāciju izmantot lietas izskatīšanā tiesā. Viņa pauda cerību, ka valdība šo lūgumu respektēs.
ST tiesnešiem neesot pielaides valsts noslēpumam un tādas neesot arī tiesas darbiniekiem. Turklāt arī spriedumā, kas tiks pieņemts lietā, ST nevarētu atsaukties uz ierobežotas pieejamības informāciju, jo tas grautu konstitucionālās tiesas prestižu.
Kā ziņots, patlaban grozījumu spēkā stāšanās ir apturēta, jo tos neizsludināja Valsts prezidente. Par tiem notiks referendums.