Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9081647t1h3c30.jpg)
Šis raksts nav par jaunākajām tehnoloģijām un modernākajiem flīžu musturiem vai īpaši aprīkotām labierīcībām. Vairāk par modernās ģimenes modeli, kura ietekmē veidojas jaunas tendences mājokļu būvniecībā un iekārtošanā. Tiesa, pagaidām galvenokārt ekskluzīvu mājokļu pēc pasūtījuma, kuru platība pārsniedz vidējo. Atbilstoši Amerikas standartiem — sākot no vismaz 350 m2. Rīgā nedaudz mazāk.
Saskaņā ar NAHB (Amerikas Nacionālā mājokļu būvnieku asociācija) prognozēm ASV līdz 2015. gadam vairāk nekā 60% jauno mājokļu gan vīram, gan sievai būs atsevišķa guļamistaba. Un ne jau puritānisku apsvērumu dēļ. Drīzāk praktisku. Psiholoģe un seksa terapeite Joy Davidson skaidro, ka mūsdienu stresa pilnajā dzīves ritmā netraucēts miegs, kad blakus neviens nesvaidās un nekrāc, nozīmē ļoti daudz. Turklāt tā esot arī iespēja uzlabot laulības dzīvi, neieslīgstot rutīnā un «ļaujot saglabāt kādu daļiņu noslēpumainības». Lai vai kā, bet ārzemēs atsevišķas laulāto guļamistabas esot visai izplatīta prakse. Ieviests pat īpašs termins — «atsevišķa kopā būšana» (separate togetherness). Dažos gadījumos laulātie pat dzīvo katrs savā stāvā, piemēram, politiķis un miljardieris Nelsons Rokfellers ar pirmo sievu, vai atsevišķos dzīvokļos vienā un tajā pašā namā, piemēram, aktieris Stīvs Mārtins ar tagad jau bijušo sievu. Rokzvaigzne Miks Džegers aizgāja vēl tālāk — viņam un bijušajai sievai modelei Džerijai Holai Ričmondas rezidencē katram bija sava ieeja, turklāt katrs apdzīvoja savu ēkas spārnu. Tiesa, šīs laulības ir šķirtas, bet, domājams, ne jau atsevišķo dzīves telpu dēļ.
Kā apgalvo Gopal Ahluwalia, NAHB pārstāvis, «viss sākās ar atsevišķām ģērbistabām un vannas istabām, nu pienākusi kārta guļamistabām». Arī citām telpām, piemēram, vairākām virtuvēm, atsevišķām darba telpām jeb kabinetiem, vairākām atpūtas telpām. Tendencei ierīkot atsevišķas laulāto vannas istabas blakus kopīgajai guļamistabai ir sena vēsture, protams, tiem, kas var to atļauties. Kā nākamās sekoja atsevišķas tualetes. Turklāt arī bērniem un viesiem savas. Kā zināms, ASV par mājokļa lielumu bieži spriež pēc vannas istabu un tualešu skaita. Saskaņā ar NAHB datiem mūsdienās gandrīz 70% mājokļu pie katras vannas istabas atrodas atsevišķa tualete.
Jau kādu laiku par normu kļuvušas atsevišķas laulāto ģērbistabas jeb garderobes. Ņemot vērā modes kultu, kad dzīve nav iedomājama bez garderobes atjaunošanas ik sezonu, celtnieki prognozē garderobes istabu platību palielināšanos. Gan dāmām, gan kungiem. Viens no iemesliem esot, lai rīta agruma steigā abi strādājošie laulātie varētu izvēlēties attiecīgajai dienai piemērotu apģērbu, nerīvējoties viens gar otru.
Darba kabinets mājās nav nekas jauns, 94% mājokļu pēc pasūtījuma tāds tiek ierīkots. «Vienīgi pēdējā laikā pieprasītas tiek divas pilnībā aprīkotas darbistabas — viņam un viņai,» uzsver «Sotheby's International Realty» māklere Denise LeFrak Calicchio. Lai izveidotu katra laulātā interesēm atbilstošu atpūtas telpu, piemēram, meditācijas telpu viņai un atpūtas zāli ar biljarda vai pokera galdu un medību trofejām viņam, tiek samazināta kopīgās dzīvojamās istabas platība.
,
Atbilstoši NAHB pētījumam savrupmāju īpašnieku vidū strauji pieaug pieprasījums pēc āra virtuves, kas parasti tiek ierīkota piemājas teritorijā. Arī reģionos, kur siltā sezona ir relatīvi īsa. 76% no otras virtuves īpašniekiem vēlas grilu, bet 47% vēlas ierīkot arī speciālu aprīkojumu alus izliešanai.
Arī Latvijā divas garāžas ģimenei sen ir norma, bet Amerikā, paplašinot garāžas, viena no tām tiek aprīkota ar pacēlāju, instrumentu komplektiem — turpat vai neliela autoservisa iekārtām.
Protams, vienā mājoklī iekļaut atsevišķas privātās telpas katram ģimenes loceklim var tikai tad, ja mājokļa platība ir pietiekami liela. Jeļena Koroļova, Jauno projektu nodaļas direktore «Ober Haus Real Estate Latvia», atzīst, ka «elitāru dzīvokļu, kas apmierinātu ne tikai īpašnieku funkcionālās, bet arī nefunkcionālās prasības ir maz. Sākotnēji tādi tika iekārtoti bijušajos komunālajos dzīvokļos vai denacionalizētajos namos. Tādos dzīvokļos ir gan atsevišķas guļamistabas, pie katras atsevišķa liela vannas istaba, viesu tualete, trenažieru zāle, lifts, kas ved tieši uz dzīvokli, kabinets, viesistaba un citas ekstras». Cita starpā J. Koroļova min arī jaunās tehnoloģijas, piemēram, GUDRĀ MĀJA. Protams, ģimenei, kas dzīvo elitārā dzīvoklī, pieder vairākas autostāvvietas. J. Koroļova uzsver, ka «šādu dzīvokļu tirgū nav daudz, jo to nedrīkst būt daudz, ja runa ir par elitāriem dzīvokļiem. To cenas ir augstas. Turklāt ir viena nianse. Šos īpašumus iegādājas noteiktu aprindu cilvēki. Un šo cilvēku loks ir ļoti ierobežots». Elitāri dzīvokļi pieejami šādos projektos: Alberta iela 1, «Rīdzenes rezidence», Vaļņu iela 4 un vēl nedaudzos.
No otras puses, būvējot savrupmāju vai pērkot dzīvokli jaunajos projektos, platība nav ierobežota. Var taču nopirkt arī divus dzīvokļus blakus vai vienu zem otra, ja vien nebūtu finansiālu ierobežojumu. Zelta vidusceļš, apsverot gan vajadzības un vēlmes, gan iespējas, ir 90 līdz 120 m2. Par to liecina arī respondentu atbildes uz «Nams24» nedēļas jautājumu: «Kāda Jums būtu vēlamākā dzīvokļa platība, ņemot vērā gan cilvēku skaitu ģimenē, gan kredīta un citus maksājumus?»
Atbilstoši šīs aptaujas rezultātiem, ņemot vērā kredīta un citus maksājumus, mājokli lielāku par 120 m2 pagaidām var atļauties tikai reta ģimene. Jācer, ka tikai pagaidām.
Atļaušos piezīmēt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Ja tā padomā — atsevišķās guļamistabas un buduāri, un kabineti, un vēl nez kādas istabas — viss jau bijis gan senā, gan ne tik senā pagātnē. Varbūt tiešām mīlestība un saticība ģimenē saglabātos ilgāk, ja katram ģimenes loceklim būtu ikvienam reizēm tik nepieciešamā vientulības deva, kuru statistiski vidējie nepilnie 25 m2 uz vienu Latvijas iedzīvotāju nu nekādi nevar nodrošināt.