Reputācijas veidošanas mākslinieki - PR

Pēdējos gados Latviju ir pārņēmis sabiedrisko attiecību speciālistu bums. Latvijas Universitātē pērn uz vienu budžeta vietu komunikācijas zinātnes programmā bija pieteikušies 123 studētgribētāji. Šogad vidusskolēnu vidū interese par šīs izglītības gūšanas iespējām ievērojami mazinājusies. Iespējams, jaunieši konstatējuši: ar izglītību un diplomu kabatā vien nepietiek, lai kļūtu par labu speciālistu. Augstskolā gūtās teorētiskās zināšanas, protams, ir stabils pamats tālākajam darbam, bet ar tām ir par maz. Sabiedrisko attiecību speciālists nav tikai labi ģērbts jaunietis, kas pieņemšanās grozās prominenču vidū, iepazīstinot augstus kungus vienu ar otru u.tml. Bieži viņu ikdienas darbs nozīmē rakšanos preses izdevumos un grāmatās. Jāseko aktualitātēm, jāanalizē agrākās norises, lai piekļūtu cilvēku prātiem un tā izveidotu savam klientam vēlamos nākotnes notikumus. Ņemot vērā lielo popularitāti, studēt komunikācijas zinātni vai sabiedriskās attiecības piedāvā teju vai katra augstskola (ieskaitot pat Latvijas Lauksaimniecības universitāti).

Vajadzīgs aicinājums

Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga ilgus gadus nostrādājusi par radio žurnālisti. Pirms apmēram deviņiem gadiem viņu uzaicināja darbā Valsts prezidenta kancelejā (sākumā par preses sekretāra palīgu). Viņa RB saka, ka PR nozare Latvijā nemitīgi attīstās tāpat kā jebkura cita. Taču sabiedrisko attiecību jomā nevar strādāt naudas vai karjeras dēļ, šim darbam vajadzīgs aicinājums. Ja cilvēkam ir cita motivācija, tas tūdaļ ir pamanāms. Latvijas PR speciālistus var sadalīt divās kategorijās: ar pieredzi žurnālistikā un ar akadēmisko izglītību. Gan starp vieniem, gan starp otriem ir daudzi augstas klases profesionāļi.

Ir arī tādi, kuriem nav izpratnes par to, kas īsti ir PR. Visveiksmīgāk var strādāt tie, kas paralēli ieguvuši izglītību arī kādā citā nozarē. Piemēram, A. Rozenbergai ļoti daudz devušas studijas filoloģijas fakultātē. Sabiedrisko attiecību speciālistam grūti iztikt bez labām valodas zināšanām.

Sāk ar radio

Arī «Hansabankas» preses sekretārs Ivars Svilāns pirms darba sākšanas sabiedrisko attiecību jomā aptuveni 15 gadu nostrādājis par žurnālistu. Viņš veidojis dažādus raidījumus un gatavojis ziņas Latvijas Radio. Bijušais radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts viņu uzaicinājis strādāt arī par preses sekretāru. Tā paralēli radio raidījumu vadīšanai viņš gatavojis preses relīzes, konsultējis vadību, veidojis reklāmas kampaņas u.c. Par vienu no saviem sasniegumiem viņš uzskata līdzdalību Latvijas Radio kora zīmola veidošanā un nostiprināšanā. 1993. gadā bijusi doma to likvidēt, un I. Svilāns ieguldījis savu artavu, lai koris tomēr izdzīvotu. Vadības maiņa Latvijas Radio sakritusi ar brīdi, kad «Hansabanka» izsludināja konkursu preses sekretāra amatam. I. Svilāns nolēma tajā piedalīties. Tobrīd viņš bija ieguvis bakalaura grādu Banku augstskolā, tāpēc finanšu lietas nebija svešas. Pēc trim pārrunu kārtām viņš bija pieņemts darbā. «Man pēc tam pateica, cik pretendentu ir pieteikušies... Tas bija trīsciparu skaitlis, pāri simtam,» viņš atceras.

Jāzina mediju darba principi

Arī I. Svilāns atzīst, ka specifiskai izglītībai PR darbā nav izšķirošas nozīmes. Augstskolās dažādās specialitātēs bieži vien māca vienu un to pašu, vismaz daļēji. Preses sekretāra amatā viņš atskārtis galveno – viņa klienti ir žurnālisti. Lai vajadzīgo informāciju novadītu līdz sabiedrībai, jāsaprot mediju vajadzības un darba principi. «PR speciālistam jābūt ziņu narkomānam labā nozīmē. Jāspēj novadīt ļoti daudz informācijas caur sevi,» skaidro I. Svilāns. Viņaprāt, lielākajos PR uzņēmumos šobrīd strādā labi speciālisti. Tomēr mēdz būt arī sliktie piemēri. Laikrakstu redakcijas «apber» ar nevajadzīgām preses relīzēm, traucē ar liekiem telefona zvaniem, vairākkārt pārjautājot, vai viņi ieradīsies uz pasākumiem u.tml. Tiem, kuri vēlas veidot karjeru PR jomā, jārēķinās, ka darbs nebūs tikai preses konferenču rīkošana un banketi pēc tām. Katra situācija ir nestandarta un unikāla, speciālistam jāsaprot, kas uzņēmumam vajadzīgs katrā konkrētā brīdī un ilgtermiņā.

Vajadzīgi pareizie instinkti

Sabiedrisko attiecību firmas «Hill&Knowlton» (H&K) Latvijas uzņēmuma vadītājs Ralfs Vīlands strādā šajā darbā jau 11 gadu. Viņam ir žurnālista izglītība, un savu karjeru viņš sācis avīze «Jūrmala», bet vēlāk četrus gadus bijis redaktora vietnieks laikrakstā «Dienas Bizness». Uzzinājis, ka «H&K» meklē vadītāju Latvijas uzņēmumam, viņš pieteicās šim darbam un ieguva to. Speciālists uzsver, ka izglītībai šajā darbā nav pati lielākā nozīme. Galvenais ir plašs redzesloks un «pareizie instinkti» – jāsaprot, kā veidojas sabiedrības viedoklis. Jābūt patikai strādāt ar sabiedrisko domu un priekam par sava darba rezultātiem. Jālasa arī daudz grāmatu. R. Vīlands atzīst, ka plašais piedāvājums no augstskolām ļauj izvēlēties pietiekami labus darbiniekus. Kopējais PR nozares līmenis Latvijā ir augsts. To atzinuši arī ārvalstu speciālisti.

Latvijā šobrīd darbojas apmēram 20 sabiedrisko attiecību firmu. Ar PR pakalpojumu sniegšanu nodarbojas arī daudzas reklāmas aģentūras un konsultāciju biroji. Tādējādi kopējais PR pakalpojumu sniedzēju skaits varētu būt 60–70. Vēl katrā lielākā uzņēmumā strādā vismaz preses sekretārs, bet daudzos – mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas ar vairākiem darbiniekiem. Līdzīgi ir praktiski katrā valsts un pašvaldību iestādē.

Pirms pāris gadiem PR firmas veidojās kā sēnes pēc lietus. Tagad to skaita pieaugums nedaudz samazinājies – tikai apmēram 10% gadā. Īsi pēc neatkarības atjaunošanas vairums uzņēmēju nesaprata to, cik liela nozīme ir mārketingam, reklāmai un savu lēmumu izskaidrošanai sabiedrībā. Tad sabiedrisko attiecību pakalpojumus izmantoja tikai elitāras firmas. Pēc dažiem gadiem biznesmeņi saprata tēla veidošanas lomu un radās pieprasījums pēc tā. Bija pat tā, ka daudzi pārvērtēja sabiedrisko attiecību nozīmi. Cilvēki iedomājās, ka ar reklāmas kampaņu medijos, rakstiem avīzēs u.tml. var panākt jebkādu rezultātu. Šobrīd cilvēki ir kļuvuši reālistiski un sapratuši, cik daudz var panākt ar PR palīdzību un kas nebūs pa spēkam.

Bizness plaukst

Ministru prezidenta preses sekretāra Arno Pjatkina izglītība arī nav saistīta ar sabiedriskajām attiecībām. Viņš ir mākslinieks keramiķis un iepriekš septiņus gadus strādājis reklāmas nozarē. Aptuveni pirms septiņiem gadiem viņu uzaicināja strādāt par Tautas partijas preses sekretāru, bet kopš 2004. gada viņš ir A. Kalvīša padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos. Viņš RB saka, ka PR ir joma, kurā diez vai kāda teorija stabili darbotos praksē.

PR speciālistiem bieži piedēvē polittehnologu lomu, tipiskākais piemērs tam bija agrākā premjera Andra Šķēles preses sekretārs Jurģis Liepnieks. A. Pjatkins teic, ka tas esot tikai mīts – galvenais esot savstarpēja uzticēšanās, labu attiecību veidošana ar žurnālistiem. Viņaprāt, PR bizness Latvijā šobrīd ir stabils un plaukstošs. Gan valsts iestādēs, gan privātuzņēmumos ir nepieciešami labi sabiedrisko attiecību speciālisti.

Tirgus ir pilns

Latvijas sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas prezidents Ainārs Ērglis gan ir skeptiskāk noskaņots. Viņš RB teic, ka sabiedrisko attiecību tirgus šobrīd ir pilns. Ja turpmāk šajā specialitātē augstskolas beigs vismaz 200 speciālistu ik gadu, viņiem būs grūti atrast darbu. Cerēt uz to, ka PR jomā parādīsies 1000 jaunu darba vietu, ir absolūti nereāli. Turklāt jau esošie gados jaunie speciālisti PR nozari negrasās pamest, notiek galvenokārt darbinieku rotācija nozares iekšienē.

Arī augstskolu piedāvātā izglītības kvalitāte komunikācijas zinātnē nav pārāk augsta (tiesa, dažas, piemēram, Vidzemes augstskola, «Turība», Latvijas Universitāte, pamazām to uzlabo). Tāpēc A. Ērglis iesaka topošajiem studentiem nopietni apdomāt – studēt sabiedriskās attiecības vai izvēlēties citu specialitāti. Otrajā gadījumā viņi ievērojami paaugstinās savu konkurētspēju darba tirgū. Obligāta prasība bez augstskolas diploma PR speciālistiem ir vismaz divu valodu – latviešu un angļu – zināšanas. Labi būtu zināt arī trešo, turklāt vēlams – krievu.

Karjeras iespējas sabiedrisko attiecību jomā ir lielas. Ir pietiekami daudz lielu uzņēmumu, banku, telekomunikāciju operatoru, auto tirgotāju, kuros PR speciālistu algas ir pietiekami augstas. Tomēr jaunajiem speciālistiem jārēķinās, ka labi apmaksāts darbs nebūs pieejams uzreiz pēc skolas. Būtu labi jau studiju laikā mēģināt strādāt. Ja CV nav ierakstīta vismaz divu trīs gadu darba prakse, nevar cerēt, piemēram, uz 800 latu algu pirms nodokļu nomaksas.

Faktori, kas palīdz gūt panākumus sabiedrisko attiecību nozarē

Prasmes:

• gramatiski pareizs runas stils,
• māksla pārliecināt.
• Zināšanas:
• padziļinātas zināšanas par plašsaziņas līdzekļu darbu,
• izpratne par vadības procesiem,
• lietišķais un finanšu ķēriens.

Spējas:

• spēja risināt problēmas,
• spēja pieņemt lēmumus,
• spēja strādāt ar cilvēkiem,
• spēja iegūt uzticību,
• spēja uzņemties atbildību.

Īpašības:

• prasme paredzēt un adekvāti spriest,
• enerģiskums un entuziasms,
• plašs interešu loks un zinātkāre,
• prasme uzklausīt sarunu biedrus,
• prasme izturēt «triecienus»,
• izkopts stils.