Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9083036t1h36ee.jpg)
Jaunākie zinātnieku pētījumi rāda, ka vientuļi cilvēki esot bīstami gan paši sev, gan visai sabiedrībai.
Lielpilsēta un indivīds
Visvairāk vientuļu cilvēku ir lielākajās pasaules metropolēs. Taču tur ir arī daudz tādu, kuri labprāt vēlētos nodibināt ģimeni. Tomēr lielpilsētas vide neveicina pastāvīgu attiecību veidošanos, apgrūtina iepazīšanos ar pretējo dzimumu, un tur valdošā anonimitāte atvieglina tikai uz seksuālu baudu virzītas pazīšanās, kuras pēc neilga laika apnīk. Vīrieši mazāk vēlas saistīties, bet lielākā daļa pilsētnieču labprāt apprecētos. Tomēr viņas baidās to izdarīt pārāk agri... Vientulīgu dzīvesveidu veicina dažādās pilsētvides piedāvātās karjeras veidošanas, izglītošanās, izklaides un atpūtas iespējas. Tāpēc trīsdesmitgadniecei jau ir grūti atrast pastāvīgu partneri, jo vairākums vienaudžu ir precējušies vai arī meklē otru pusīti, kura būtu krietni jaunāka un tātad arī daudz pievilcīgāka.
Citādi ir laukos un mazpilsētās, kur liela daļa iedzīvotāju cits citu pazīst. Te cilvēki nodarbojas ar sīko biznesu. Katram saprotams, ka fermā, dārzniecībā vai viesu namā veiksmīgāk var strādāt vienas ģimenes locekļi. Šajās jomās bieži iesaistās vecvecāki, bērni un mazbērni, veidojot kopīgu ģimenes biznesu.
Te var atrast analoģiju ar dzīvnieku pasauli, jo klajās vietās — savannā un stepē — tie galvenokārt dzīvo grupās (tur tas nepieciešams, lai izvairītos no plēsoņām un atrastu barību). Turpretim mežā un džungļos, kur vieglāk atrast slēptuvi un iztiku, ērtāk izdzīvot vientuļniekiem, bet baram ir grūti turēties kopā.
Drauds sabiedrībai
Kā gan vientuļš cilvēks var apdraudēt sabiedrību? Angļu ekologu pētījumi liecina, ka lielākas mājsaimniecības ar četriem (vai vairāk) locekļiem gadā rada tikai apmēram tonnu atkritumu, bet vientuļš cilvēks — pat līdz 1,5 tonnām. Arī enerģijas un ūdens patēriņš tādā mājsaimniecībā ir krietni vien lielāks, ņemot vērā, ka visu ierīču komplekts kalpo tikai vienam lietotājam, bet izklaide nereti aprobežojas ar televīziju un internetu. Tāpat ir ar izdalīto oglekļa dioksīda daudzumu, kas palielina siltumnīcas efektu. Dzīvojot viens, cilvēks iegādājas apmēram par 40% vairāk dažādu rūpniecības izstrādājumu un pārtikas produktu (ar to izskaidrojams lielāks atkritumu daudzums), kā arī tērē vairāk degvielas.
Te nu diemžēl vainojami arī ražotāji, kuri par izdevīgāku cenu piedāvā produktus lielos, tā sauktajos ģimenes iepakojumos, kurus viens cilvēks nespēj izlietot — un atlikumu izsviež atkritumos. Tomēr pēdējā laikā šī prakse mainās, jo rūpnieki piemērojas prasībām pēc produktiem nelielos iesaiņojumos.
Dzīve kolektīvā
Varbūt vajadzētu ieteikt vientuļiem cilvēkiem dzīvot komūnās, kā to dara studenti. Šajā gadījumā vairāki jaunieši īrē kopīgu dzīvokli ar vienu istabu katram un kopēju atpūtas telpu, virtuvi, vannasistabu un labierīcības. Tā varētu ietaupīt ievērojamu enerģijas daudzumu, pasargāt indivīdus no vientulības un ekonomēt dzīves telpu. Tomēr šis risinājums ir stipri pretrunīgs, jo pie vientulības pieradis cilvēks reti prot pielāgoties līdzbiedriem. Vēl citi speciālisti ierosina uzlikt nodokli vientuļiem cilvēkiem, kuri aizņem pārāk lielu apdzīvojamo platību, kā arī no viņiem iekasēt augstāku veselības apdrošināšanas maksu, jo, kā izrādās, šie cilvēki arī biežāk slimo un cieš no stresa.
Pat smēķētāji un iedzeršanas mīļotāji, kuriem ir ģimene, nodzīvo krietni garāku mūžu, nekā tie netikumu piemeklētie, kuri ir vieni paši un izvairās no pastāvīgām saistībām.
Vēl citi pētījumi apgalvo, ka vientuļniekus vairāk apdraud vecuma demence un sirdskaites nekā ģimenes cilvēkus. Lielāko kaitējumu sabiedrībai nodarot neprecēti vīrieši no 35 līdz 45 gadu vecumam...
Gēnu līmenī
Ar ko izskaidrojamas šīs veselības problēmas? Zinātnieki pēc ilgiem pētījumiem noskaidrojuši, kādēļ indivīdi, kuri vēlas pavadīt dzīvi vientulībā, ir slimīgāki. Izrādās, ka vientuļu cilvēku imūnšūnu darbība ir mazliet citāda nekā ģimenes cilvēkiem. Atšķirības esot konstatētas 209 gēnu aktivitātē, kuri regulē imūnsistēmu un aizkavē iekaisuma procesus. Šie gēni ir atbildīgi arī par noturību pret vīrusu infekcijām un par pretvielu izstrādāšanu.
Turklāt veiksmīga ģimenes dzīve ne vien mazina stresu un pagarina mūžu, bet arī aizkavē noziedzīgu tieksmju rašanos. Ģimenes cilvēkiem ir pastāvīgs, regulārs dienas režīms, viņiem piemīt lielāka atbildības izjūta par līdzcilvēkiem, un arī brīvais laiks ir aizpildīts, kamēr vientuļnieks šajā laikā var darīt visu, ko vien vēlas.
Varbūt var teikt — jācīnās pret sabiedrībā aizvien pieaugošo modi dzīvot vienam, jo tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm, apdraud vidi un cilvēku dzimuma izdzīvošanas izredzes?