Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9084843t1h1bd4.jpg)
Skaisti, balti zobi ir svarīgi cilvēka izskatam un pašvērtībai. Ja cilvēks nevar brīvi smaidīt, viņš nevar socializēties. Tomēr der atcerēties, ka Baltijas jūras reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem zobi ir samērā dzeltenīgi un baltas zobu virtenes mums nekad nebūs. Atliek viens mierinājums — dzeltenīgie zobi ir samērā stipri un spēcīgi. Tas arī ir iemesls, kādēļ dzeltenīgāki zobi sliktāk balinās, jo to emalja ir spēcīgāka un ķīmiskajai vielai ir grūtāk tai izkļūt cauri. Savukārt mirdzoši baltie zobi ir trauslāki, norāda Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Mironova.
Gluži kā ar smilšpapīru
Baltinošajām un balinošajām zobu pastām ir divi dažādi iedarbības mehānismi, tieši tādēļ tās izšķir, lai arī efekts tiek gaidīts viens — baltāki zobi. «Pēc niknuma un rezultāta pirmo var minēt baltinošo zobu pastu, kuras sastāvā ir abrazīvi. Tie iedarbojas uz zobu aplikumu, līdz ar to zobi tiek labāk notīrīti. Klasiskie abrazīvi ir sāls, soda, silīcijs — dažādu izmēru granulas. Jebkurai pastai ir abrazīvi. Ja to nav, pasta neveic zobu tīrīšanas funkcijas. Cits jautājums, cik liela ir zobu pastas abrazivitāte,» skaidro A. Mironova.
Abrazīvās vielas, kas atrodas baltinošo zobu pastu sastāvā, mehāniski noņem aplikumu un kā ar smilšpapīru nopulē zobu virsmu. Tomēr jāņem vērā, ja zobiem ir kādi defekti, abrazīvo pastu lietošana tos var tikai pastiprināt. Tādēļ liela vērība jāpievērš zobu tīrīšanas tehnikai, jo no tās lielā mērā atkarīgs iznākums. Pārlieku spēcīga un nepareiza zobu tīrīšana var noberzt emalju, un rezultātā zobi kļūst jutīgi pret karstu un aukstu, kā arī skābu. A. Mironova norāda, ka nekādā gadījumā baltinošās zobu pastas ar abrazīviem nevajadzētu lietot kopā ar elektrisko zobu birsti. Jebkura virsma dilst, arī zobu emalja, kas pēc būtības ir paši cietākie audi cilvēka organismā.
Ir arī baltinošās zobu pastas, kuru pamatā ir fermenti jeb enzīmi, un to iedarbība ir pilnīgi citāda. Uz zobu emaljas virsmas no siekalām veidojas olbaltumvielu plēvīte, uz kuras veidojas baktēriju saturošs aplikums. Ferments šķīdina šo olbaltumvielu slānīti. Līdz ar to cilvēkam zobi vairs nav jāberž, bet fermenti izšķīdina aplikumu visā mutes dobumā. Šobrīd Latvijā pieejamas tikai divas zobu pastas, kurās ir fermenti, jo tās ir salīdzinoši dārgas. Tās ir «Yotuel» un «R.O.C.S.».
Baltinošo pastu plusi un mīnusi
«Jāņem vērā, ka abrazīvas zobu pastas aplikumu notīra tur, kur abrazīvās daļas saskaras ar zobu. Līdz ar to zobu tīrīšanas efekts ir neregulārs. Ja cilvēks zobus tīra nepareizi un ir izvēlējies cietu zobu birsti, tad viņš savus zobus var sabojāt. Šā iemesla dēļ zobu emaljā gar smaganām dažos gadījumos veidojas it kā izgrebtas silītes, vadziņas. Un tas vairs nav atjaunojams. Lietojot šādas zobu pastas, zobi paliek jutīgi, tas ir lielākais mīnuss. Savukārt baltinošās zobu pastas ar fermentiem iedarbojas tikai uz aplikumu, un zobs paliek neskarts. Turklāt tas vienmērīgi iztīra mutes dobumu. Ir cilvēki, kas apgalvo, ka, lietojot baltinošās zobu pastas ar fermentiem, zobi paliek pat par diviem toņiem gaišāki,» saka A. Mironova.
Nevar kļūt par vienīgo pastu
Nav labuma bez ļaunuma, tāpēc, lai nenodarītu pāri zobiem, zobu pastas vēlams kombinēt, mainīt. Abrazīvās pastas ir ieteicams kombinēt ar citām zobu pastām, piemēram, no rīta zobus mazgāt ar zobu pastu, kas vairāk paredzēta smaganu ārstēšanai, un vakarā izmantot abrazīvo baltinošo zobu pastu un notīrīt to, kas pa dienu uz zobiem uzkrājies. «Vēl var, piemēram, mēnesi izmantot abrazīvu zobu pastu un pēc tam tikpat ilgu laiku lietot zobu pastu, kurā iekļautas minerālvielas, vai lietot emalju atjaunojošus līdzekļus — fluora lakas, kalcija, fosforu saturošus līdzekļus. Ja cilvēks mēnesi zobus ir padeldējis, tad pēc tam mēnesi vajadzētu tos atkal pabarot ar nepieciešamajām vielām. Ar fermentu saturošajām zobu pastām ir citādi — tās var lietot pastāvīgi, jo tās zobus jutīgus nedarīs. Piemēram, lietojot «R.O.C.S.» zobu pastas, zobi vienlaikus tiek gan baltināti ar tur esošajiem fermentiem, gan arī baroti ar pievienotajām minerālvielām,» iesaka A. Mironova.
Var panākt pretējo efektu
Balinošās zobu pastas uz zobu iedarbojas ķīmiski. Aktīvās vielas pārsvarā ir ūdeņraža peroksīds. Skābe (visbiežāk peroksīds jeb ūdeņraža pārskābe) iedarbojas uz emaljas krāsvielas saitēm, padarot zobus gaišākus. Lietojot šīs pastas, var novērot blakusparādības — zobu jutīgumu un dažos gadījumos smaganu iekaisumu.
Balinošo pastu pārmērīgi bieža lietošana var novest pie pretēja efekta: zobi kļūst jutīgi un krītaini balti, poraini, tādējādi uzņēmīgāki pret iekrāsošanos. «To var salīdzināt ar matu balināšanu. Ja ir neatbilstoša koncentrācija, mati tiek pārbalināti. Vienīgi mati ataug, bet zobi ne. Drošam rezultātam iesaku, piemēram, balinošo zobu pastu lietot divas nedēļas rītā un vakarā, un tad zobu pastu nepieciešams mainīt ar citu, minerālvielām saturošu. Ar šo pastu palīdzību var panāk par diviem toņiem gaišākus zobus. Bet der zināt, lai noturētu gaišāku efektu, šādu balināšanu nāksies uzturēt visu laiku. Tad jau labāk uzticēties balināšanai, ko veic zobārstniecības kabinetā, speciālista uzraudzībā. Turklāt šādai balināšanai būs ilglaicīgāks efekts, no diviem līdz trim gadiem,» saka A. Mironova.
Vispirms tomēr jākonsultējas
Baltināšanu un balināšanu var veikt tikai no 18 gadu vecuma, jo līdz tam laikam bērna un pusaudža zobi nobriest. Šādas zobu pastas neiesaka grūtniecēm, cilvēkiem ar vairogdziedzera saslimšanām, arī tiem, kam ir kuņģa reflukss, kas lieto asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, jo ir izmainīta siekalu tece. Balināt zobus noteikti nedrīkst cilvēki ar smaganu iekaisumiem un citiem mutes dobuma bojājumiem, arī tad, ja zobos atrodas helio materiāla plombas, kuras balināšanas laikā baltākas nekļūst, bet saglabā iepriekšējo krāsu, līdz ar to zobi var izskatīties raibi. Balinošās vielas bojā arī pašu plombu struktūru, padarot tās porainas un neizturīgas.
Bet ir cilvēki, kam zobu balināšana būtu ieteicama. Piemēram, tiem, kas bērnībā saņēmuši tetraciklīna grupas antibiotikas, kas ļoti bojā zobu krāsu, tos iekrāsojot pelēkzaļus. Tad balināšana ir viens no veidiem, kā ļauties smaidam.
«Pirms uzsāk lietot šīs pastas, ieteicams vispirms aiziet pie zobu higiēnista, kas noņems zobu aplikumu, zobakmeni, nopulēs zobus, un tad cilvēkam būs vieglāk uzturēt balināšanas vai baltināšanas efektu. Ja ir uzkrājies zobakmens, ir smaganu iekaisums, tad, lietojot balinošās un baltinošās zobu pastas, nebūs sasniedzams gaidītais efekts. Turklāt zobārsts vai zobu higiēnists izvērtēs zobu stāvokli un ieteiks, vai cilvēks vispār drīkst lietot abrazīvu vai balinošu zobu pastu,» rosina A. Mironova.
Der zināt
Uz daudzām baltinošajām zobu pastām ir norādīts abrazivitātes indekss — RDA. Tas liecina, cik daudz abrazīvo vielu ir zobu pastā.
- Ja RDA ir mazāks par 70, tad abrazīvo vielu koncentrāts ir samērā mazs — tas būs bērnu un sensitīvajās zobu pastās.
- Ja RDA ir no 70 līdz 100, tad ir zema abrazivitāte — šāda pasta paredzēta ikdienas lietošanai. Tik liela abrazivitāte ir arī baltinošajās zobu pastās ar fermentiem.
- Ja RDA ir no 100 līdz 150 — vidēji liela abrazivitāte. Šāda koncentrācija ir lielākoties visās Whitening» (baltinošajās) zobu pastās. Šādas zobu pastas var lietot vienreiz dienā vai arī kursa veidā, pēc tam izmantojot citu zobu pastu. Tā nav ieteicama kā pamatpasta.
- Ja RDA ir lielāks par 150 — ļoti augsta abrazivitāte, tādas var lietot tikai vienreiz nedēļā. Tāda koncentrācija ir lielākoties profesionālajās pulējamajās zobu pastās.