Saeima ceturtdien, visticamāk, galīgajā lasījumā, pieņems likumu, kas ratificē Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Līdz ar to Latvija jau jūnija sākumā varētu būt gatava spert pēdējo soli, lai robežlīgums stātos spēkā, – apmainīties ar Krieviju tā sauktajām ratifikācijas grāmatām. Procesu gan var aizkavēt ne tikai bažas par tā tiesiskajām sekām, ja atklātos, ka līgums neatbilst Satversmei, bet arī tas, ka Krievijā ratifikācijas process ir garas birokrātiskas ķēdes pašā sākumā.
Tikai aptuveni septembrī gaidāms Satversmes tiesas (ST) spriedums, vai robežlīgums, kas juridiski nostiprina faktiski esošās robežu izmaiņas, citiem vārdiem, Abrenes apriņķa zaudēšanu, nav pretrunā ar Satversmes 3. pantu, kas atrunā valsts teritoriju.
Lai gan valdošās koalīcijas pārstāvji pauž pārliecību, ka spriedums šādu problēmu neatklās, tomēr neizskan apņemšanās vēl pirms tā apmainīties ar ratifikācijas aktiem. Premjera biroja vadītājs un Tautas partijas prezidenta kandidāts Māris Riekstiņš Neatkarīgajai uz jautājumu, vai prezidents steigtu apmainīties ar ratifikācijas grāmatām, pirms zināms ST spriedums, atbildēja, ka nav vajadzības apspriest hipotētiskas varbūtības, jo vēl nav zināms, vai Krievijas parlaments pabeigs ratifikāciju pirms ST sprieduma. Ja jau pēc tam ST atklātu līguma antikonstitucionalitāti, Latvijai faktiski nebūtu iespēju to atsaukt un valdība nonāktu tiesiskā strupceļā, par ko aizvadītajā nedēļā brīdināja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Satversme noteic, ka prezidentam Saeimā pieņemtie likumi jāizsludina ne agrāk kā desmitajā dienā un ne vēlāk kā 21 dienā pēc to pieņemšanas. Tā kā Saeimā šodien pieņemamajā ratifikācijas likumā noteikts, ka tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas un līdz ar šo likumu izsludināms arī pats līgums, maija beigās vai jūnija sākumā robežlīgums jau būs stājies spēkā Latvijā. Lai tas iegūtu spēku no starptautisko tiesību viedokļa, ratifikācija jāveic arī Krievijas parlamentā un abu valstu pārstāvjiem jāapmainās ar ratifikācijas rakstiem. Nākamais solis pēc ratifikācijas likuma izsludināšanas, ko veic prezidents, jāsper Ārlietu ministrijai (ĀM). Tai saskaņā ar likumu par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem uz Saeimas pieņemtā ratifikācijas likuma pamata jāsagatavo ratifikācijas raksts, kas tad jāparaksta prezidentam un ko līdzparaksta ārlietu ministrs. Tad, ja ratifikācijas process pabeigts arī Krievijā, var notikt ratifikācijas aktu apmaiņa, ko no Latvijas puses pēc likuma var veikt Valsts prezidents vai ārlietu ministrs, vai viņu pilnvarotas personas.
Latvijas vēstniecības Maskavā preses sekretārs Nils Josts skaidroja, ka Krievijā ratifikācija jau ir sākusies, tomēr prognozēt tās beigas esot grūti, ņemot vērā procesa sarežģīto birokrātiju. Lai gan saņemti optimistiski signāli, šobrīd neesot simtprocentīgas garantijas, ka likumdevējorgāni robežlīgumu pagūs ratificēt līdz rudenim, kad sāksies procesu traucējošā priekšvēlēšanu kampaņa.