Elles dīķis Maskavas ielā 264 ir pirmā vieta, kuras apbūves iecere guvusi domes atbalstu, kopš pasludināts moratorijs jaunu ēku celtniecībai iekšpagalmos. Pēc jaunajiem noteikumiem uz apbūvi pretendē vēl pieci pagalmi, bet daudzos būvniecība jau rit pilnā sparā, jo zaļā gaisma dota jau pirms aizlieguma.
Lai gan iedzīvotāju protesti un vides aizstāvju centieni nepieļaut vēsturiskā dīķa apbūvi bija visai aktīvi, detālplānojums 2,8 hektārus plašajai teritorijai Maskavas ielā starp Krāces ielu un 51. vidusskolu Rīgas domē tika apstiprināts bez aizķeršanās. Kādreizējā Kuzņecova porcelāna rūpnīcas māla karjerā Daugavas krastā iecerēts dzīt pāļus, uz tiem būvējot daudzdzīvokļu ēku kompleksu. Pagalmā plānots izveidot pazemes autostāvvietu 450 mašīnām, ierīkot vakara bērnudārzu, restorānu ar skatu uz Daugavu, labiekārtot apkārtējo teritoriju, iztīrīt dīķi, izveidot pār to gājēju tiltiņu, rotaļlaukumu bērniem utt. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa RB informēja, ka pašlaik iecere ir skiču stadijā un tiek gatavots tehniskais projekts. Tiklīdz dome to akceptēs un izsniegs būvatļauju, celtniecība Maskavas ielas iekšpagalmā varēs sākties.
Moratorijs nav šķērslis
Iekšpagalmu apbūves moratorijs nav būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi apbūvēt brīvās vietas mikrorajonu namu pagalmos un publisko apstādījumu teritorijās. Ar Rīgas domes atbalstu detālplāns, kas ir priekšnoteikums iekšpagalma apbūves ieceres apstiprināšanai, pašlaik tiek izstrādāts vēl pieciem zemesgabaliem:
- Maskavas ielā 250, Ķengaraga ielā un tam piegulošajā teritorijā;
- Varžu ielā;
- Hipokrāta ielā un Sergeja Eizenšteina ielā;
- Ozolciema ielā un tam piegulošajā teritorijā;
- K. Valdemāra ielā starp Elvīras un Zirņu ielu.
Par būvniecību K. Valdemāra ielā RB rakstīja jau vairākkārt. Intensīvu iedzīvotāju protestu rezultātā jaunu namu celtniecība uz laiku apturēta iekšpagalmā K. Valdemāra ielā 143/145. Bet turpat blakus, šaurā zemes pleķītī starp Elvīras un Zirņu ielu, kur pašlaik zaļo koki, iecerēts uzbūvēt četras jaunas mājas.
Atļaujas izsniegtas jau sen
Daudzos mikrorajonos, īpaši Purvciemā, novērojamā pagalmu apbūve nebūt nerada iespaidu, ka būvniecībai būtu noteikts kaut kāds aizliegums. Interesējoties par apbūves likumību, nākas atskārst, ka viss ir saskaņots. Līdzīgi kā ar azartspēļu zālēm, kas atļauju darbības uzsākšanai bija saņēmušas jau pirms spēļu eļļu ierobežojošu likumu pieņemšanas, tā arī būvatļaujas daudzstāvu namu būvniecībai dažādos mikrorajonu pagalmos tika izsniegtas krietni pirms moratorija pasludināšanas.
Kopš pērnā gada augusta būvniecības aizliegums attiecas uz aptuveni 1700 zemesgabaliem ēku iekšpagalmos, kas ir nepilni pieci procenti no pilsētas kopējās platības. Izņēmums ir skolu un bērnudārzu rekonstrukcija. Moratorijs nav spēkā, ja dzīvojamās apbūves teritorijās tiek veikta savrupmāju un dvīņu māju būvniecība vai rekonstrukcija un pirms aizlieguma pasludināšanas ir saņemts arhitektūras plānošanas uzdevums vai būvatļauja līdz šo dokumentu termiņa beigām.
Vai jūtat, ka Rīgā būtu iekšpagalmu apbūves moratorijs?
Pārsla, pirmsskolas skolotāja:
– Daudzas zaļās teritorijas pašlaik ir ļoti netīras, tāpēc aizsargāt šo netīrību ir muļķīgi. Iedzīvotājiem tā vai nu pašiem jāsakopj, vai arī jāļauj šo vietu attīstīt. Nedomāju, ka arhitekti izplānos tā, lai būtu sliktāk?– kļūs tikai labāk. Vienlaikus tomēr jāseko, lai šī attīstība būtu vienmērīga?– visus pagalmus un brīvos zemes pleķīšus nevajag aizbūvēt. Citādi dažās jaunās mājās jau ir tā, ka kaimiņš kaimiņam pa logu var roku paspiest.
Ludmila, auklīte:
– Moratorijs nav jūtams, jo būvniecība tik un tā turpinās. Pagalmi visvairāk ir vajadzīgi bērniem, jo viņiem nav kur palikt. Ja reiz bērni ir mūsu nākotne, tad viņu dēļ zaļo zonu vajadzētu saglabāt.
Elvīra Alksne, pensionāre:
– Moratorijs nav jūtams. Tāpat visur būvējas. Tik, cik pašiem iedzīvotājiem sanāk iebilst un protestēt, tik arī izdodas kaut ko panākt. Un arī tad tikai uz laiku.
Evija, farmaceite:
– Varētu būt, ka moratorijs kaut kādā mērā darbojas. Piemēram, vienā no Valdemāra ielas iekšpagalmiem iecerētā apbūve tagad ir apstājusies. Bet kopumā būvniecība Rīgā pieaug ļoti straujos tempos.