Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9087950t1hb158.jpg)
Kā vienā no iemīļotākajām latviešu kinofilmām izteicās filmas varonis, «bankrots ir tad, kad nekā nav.» Ar to arī viss ir pateikts, tādēļ «Nams24» nemeklēja precīzu «bankrota» definīciju ne Vikipēdijā, ne citos avotos. Bet raksta pamatā ir visai šokējošie statistikas dati, kas liecina, ka jau šī gada pirmajā ceturksnī vien Lielbritānijā bankrotēja vairāk nekā 30 tūkstoši privātpersonu, t.i., vairāk nekā 330 cilvēku dienā. Masveidīguma iespaidā var pat rasties maldīgs iespaids, ka bankrots patiesībā nav nekas īpašs.
Saskaņā ar Lielbritānijas valdības Maksātnespējas lietu dienesta datiem, vairāk nekā 30 tūkstošu privātpersonu bankrots 3 mēnešu laikā ir līdz šim augstākais reģistrētais rādītājs valstī. Turklāt tas par 24% pārsniedz bankrotu skaitu līdzīgā periodā pagājušā gadā. Privāto bankrotu skaits 2007.gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 30 075. Analītiķi prognozē, ka 2007.gads varētu kļūt par visu laiku sliktāko gadu parādatmaksas nespējas gadījumu skaita ziņā. Iepriekšējais rekords, kad Apvienotajā Karalistē bankrotēja 107 288 cilvēki, bija tikai gadu iepriekš - 2006.gadā. Togad vidēji dienā bankrotēja 294 cilvēki.
Pasludināt bankrotu ir viens no veidiem, kā atbrīvoties no parādiem, kurus citādi nekādi nokārtot neizdodas. Turklāt privātpersona pati var uzsākt bankrota procedūru ātrāk, nekā to ierosina kreditori. Līdz ar to nepieaug jau tā iekavētie maksājumi un rodas zināma skaidrība par «status quo». Tomēr tas ir galējais solis, jo sekas būs jūtamas vēl ilgi. Īpaši finansu iestādēs. Liebritānijā vismaz sešus gadus pēc bankrota pasludināšanas pastāv ierobežojumi noformēt jaunu kredītu. Turpmāk jebkurā iestādē, kārtojot finansu lietas, jābrīdina, ka reiz esat bankrotējis.
Neskatoties uz virkni neērtību, britu eksperti tomēr uzskata, ka cilvēkam, kuram ir ievērojami parādi, nav nekādu ienākumu un īpašumu, bankrots ir izdevīgākais risinājums. To gan nevar teikt par kreditoriem, kuriem nu jāstājas rindā. Ja atceramies «Bankas Baltija» lietu, kāda starpība, vai rindā esi pirmais vai simts piecdesmit ceturtais? Parādu no bankrotējoša cilvēka/uzņēmuma piedzīt grūti. Saskaņā ar Lielbritānijas likumiem bankrota sekas profesionāļiem, piemēram, advokātiem, ir visai dramatiskas, jo pēc tā pasludināšanas viņi nekad vairs nevarēs strādāt savā specialitātē. Tas pats attiecas uz atsevišķiem sabiedriskiem amatiem, piemēram, parlamenta locekļiem, pensiju vai labdarības fondu pārvaldniekiem utt. Līdz bankrota procedūras beigām privātpersona nevar ieņemt tādus vadošus amatus kā, piemēram, kompānijas direktors. Bet vēlāk bez tiesas atļaujas nevar veidot vai vadīt sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
,
Bankrotējot tiek zaudēts un nodots kreditoru likumīgā pārstāvja rīcībā praktiski viss īpašums - ietaupījumi, banku un investīciju konti, alga, mājoklis, nekustamais īpašums, arī atsevišķas pensionāru priekšrocības, tiek slēgts uzņēmums utt. Protams, ja bankrota brīdī kaut kas vēl pieder. Tomēr Lielbritānijā likumi ir visai toleranti - bankrotējoša cilvēka rīcībā tiek atstātas dažādas personīgās lietas - darba rīki, grāmatas, apģērbs, mēbeles, pat automašīna, ja tā nepieciešama darbam vai biznesam. Komunālo pakalpojumu, piem., gāzes, telefona, elektrības un citi pakalpojumu sniedzēji var neprasīt iepriekšējo rēķinu apmaksu, tajā pašā laikā bez depozīta iemaksas turpmāk savus pakalpojumus vienkārši nesniedz. Bankrota fakts tiek izziņots publiski ne tikai «The London Gazette», nozīmīgākajā britu valdības preses izdevumā, bet arī vietējās avīzēs, tiek informētas pašvaldību iestādes, pakalpojumu sniedzēji, tiesa utt.
2004.gadā Lielbritānijā mainījās bankrotu likumdošana, atvieglojot bankrotu procedūru un samazinot bankrota procedūras laiku no 3 gadiem līdz vienam vai pat mazāk. Šo izmaiņu mērķis bija atvieglot darījumu cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu uzņēmējdarbību, kamēr privātpersonām bankrota sekas ir daudz smagākas. Starp citu, arī bankrota procedūra maksā naudu. Tomēr lielākais zaudējums ir mājoklis, kurš, visticamāk, tiks pārdots, lai segtu parādus vai vismaz to daļu. Vienīgi, ja mājokli apdzīvo ģimene ar bērniem, Lielbritānijā parasti tiek dots 1 gads laika, lai atrisinātu dzīves vietas jautājumu. Labvēlīgā situācija, atrodot darbu vai citādi uzlabojoties finansiālajai situācijai, pastāv iespēja, ka mājoklis nav jāzaudē. Ja tiek īrēts pašvaldībai vai mājokļu asociācijai piederošs īpašums, visticamāk, ka arī turpmāk būs iespējams dzīvot turpat. Privāts izīrētājs tiesīgs nekavējoties pārtraukt īres līgumu.
Tātad, ja parādi ir tik ievērojami, ka citas izejas nav un esat spiests bankrotēt, Lielbritānijā procedūra ir sekojoša. Jādodas uz Londonas Augstāko Tiesu vai dzīves vietai tuvāko tiesu, kur jāaizpilda attiecīgas veidlapas, kā arī jāiemaksā depozīts 310 mārciņu (un turpmāk - 1 mārciņa aptuveni atbilst 1 latam) apmērā. Turpmākie tiesas izdevumi varētu būt aptuveni 140 mārciņas. Ja parādu saistības ir nopietnas, bet nevēlaties, lai par to uzzina plašāka sabiedrība, tajā skaitā kaimiņi un darba biedri, pastāv iespēja noformēt IVA (Individual Voluntary Arrangement – Individuālā Brīvprātīgā Vienošanās, turpmāk IVA). IVA ir juridiski saistoša vienošanās, kuras nosacījumu ievērošanu uzrauga Licencēts Maksātnespējas Advokāts. Lielbritānijā IVA tika ieviesta 1986.gadā.
IVA ir maksas pasākums, kura izmaksas sasniedz līdz pat 2500 mārciņas. Tomēr šāda vienošanās izmaksā lētāk jeb nes mazākus zaudējumus kā bankrota procedūra, kuras rezultātā tiek zaudēts viss. IVA dod iespēju rast kompromisu ar kreditoriem, ļaujot nomaksāt kredītus noteiktā termiņā, parasti aptuveni piecu gadu laikā. Vienlaicīgi tā ir iespēja izvairīties no bankrota, nezaudējot ne mājokli, ne darbu. Turklāt, atšķirībā no bankrota, IVA ir konfidenciāla vienošanās, kas netiek publiskota. IVA dod iespēju 3 - 5 gadus veikt kopēju ikmēneša maksājumu vienotā kreditoru fondā, kuru uzrauga un kontrolē oficiāli iecelts pārvaldnieks, bet līdz termiņa beigām nesamaksātā summa tiek norakstīta. Rezultātā norakstīti tiek apmēram 75% parāda. Process tiek stingri kontrolēts un vienošanās sastādīta, ņemot vērā faktiskās budžeta iespējas, t.i., liekot maksāt tik, cik reāli var atļauties. Atsevišķos gadījumos pat pastāv iespēja paņemt kredītu. Lai pieteiktos IVA, jābūt parādā vismaz 3 kreditoriem, bet kopējai parāda summai jāpārsniedz 15 000 mārciņas. Obligāta prasība ir darbs, bet ģimenes ikmēneša ienākumi nedrīkst būt mazāki par 1000 mārciņām.
Interesanti, ka vienlaicīgi ar bankrotu skaita pieaugumu, Lielbritānijā joprojām pieaug kreditēšanas apjomi. Neskatoties uz bēdīgo statistiku, Lielbritānijas iedzīvotāji gada pirmajā ceturksnī ceļojuši un tērējuši vairāk naudas nekā pagājušajā gadā, liecina Lielbritānijas vadošās interneta rezervācijas kompānijas «HolidayCity.com» apkopotie dati. Viesnīcu rezervēšana līdz marta beigām palielinājusies par 42,5%, iztērējot gandrīz 100 miljonus mārciņu, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 58,7%. Turklāt briti izvēlas ceļot arvien tālāk no mājām, starptautisko ceļojumu galamērķi vidū populārākais ir Oklenda Jaunzēlandē.
Vienlaicīgi samazinās tādu cilvēku skaits, kas veic uzkrājumus vecumdienām. Arvien lielākam skaitam vecāka gadagājuma ļaužu rodas grūtības ar hipotekāro kredītu atmaksu. Jāatzīst, arī Lielbritānijā finansu institūcijas visai plaši reklamē dažādus kredītus, tajā skaitā hipotekāros. Kopumā rodas iespaids, ka briti steidz baudīt dzīves labumus, nedomājot par sekām. Vai arī neprot kontrolēt savus izdevumus arvien pieaugošās dārdzības apstākļos - gan jau valdība atradīs veidu, kā saviem pilsoņiem nelaimē palīdzēt. Kā liecina plašā un vispusīgā informācija par bankrota un maksātnespējas procedūrām, dažādi jauninājumi un atvieglojumi, Lielbritānijā par to tiešām tiek domāts.
,
FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps jau šī gada sākumā brīdināja, ka «Latvijā nav un nebūs sociālas programmas, kuras ietvaros debitoriem palīdzēs dzēst parādus, ja viņi kļūs maksātnespējīgi, saslims vai nomirs. Banku klientiem ir jāsaprot, ka viņiem var arī nākties šķirties no īpašuma».
2007.gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijas Bankas parādnieku reģistrā bija uzkrāta informācija jau par 54 179 parādniekiem, no kuriem fiziskās jeb privātpersonas veido 93,6% jeb 50 722. Interesanti, ka no parāda saistībām, kas reģistrētas līdz šī gada 31.martam, 67,6% jeb 49 040 saistību nepārsniedz 1000 latus. Kopumā analizējot parādnieku reģistra datus jāatzīmē, ka nav vērojams būtisks parādnieku skaita pieaugums. To nodrošina gan valsts ekonomiskā izaugsme, gan iedzīvotāju algu pieaugums. Turklāt daudzi sedz kredītu vai tā daļu pārdodot citu nekustamo īpašumu. Šobrīd gan situācija sāk mainīties, jo atsevišķos tirgus segmentos dzīvokļu cenas jau sāk kristies un plānoto peļņu no īpašuma pārdošanas var arī nesaņemt. Par to var pārliecināties kaut vai sērijveida dzīvokļu cenu tabulā, kuru «Nams24» speciālisti katru mēnesi veido, apkopojot Latvijas nekustamā īpašuma kompāniju «Balsts», «Latio» un «Ober Haus» datus.