16.februārī Saulkrastu domes vadība un biedrības “Dzīvnieku pansija Ulubele” pārstāvji iedzīvotājus iepazīstināja ar jaunizveidotu kārtību, kas palīdzēs risināt bezsaimnieka kaķu problēmu pilsētā.
Saulkrastos būs kārtība ar bezsaimnieka kaķiem (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To, ka bezsaimnieka kaķi ir problēma, apliecināja vairāki Saulkrastu iedzīvotāji, īpaši minot tirgus rajonu. „Nepaiet ne nedēļa, kad mums atkal jādomā, ko darīt ar kārtējo kaķi. Tā vien šķiet, ka, vasarai beidzoties, katrs trešais atpūtnieks par goda jautājumu uzskata izmest pie tirgus pa vasaru paaugušos un bērniem apnikušo minku. Daži tā arī atklāti dara – piebrauc ar mašīnu un izmet,” sašutusi stāsta kāda pilsētniece. Vasarnieki aizbrauc, bet Saulkrastu iedzīvotājiem jādomā, kas notiks tālāk ar izsalkušajiem un apjukušajiem dzīvnieciņiem.
Saulkrastu domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis ir gandarīts, ka, pateicoties biedrības „Dzīvnieku pansijas Ulubele” izstrādātajai un piedāvātajai bezsaimnieka kaķu sterilizācijas kārtībai, tagad šo jautājumu varēs risināt daudz efektīvāk un humānāk. Pašvaldības uzdevums ir rūpēties, lai iedzīvotāju mieru un drošību netraucētu klaiņojoši dzīvnieki, un šim mērķim tiek atvēlēti līdzekļi no pašvaldības budžeta. „Ja klaiņojošos suņus nogādāja patversmē, tad kaķus līdz šim vienkārši izķēra un iemidzināja, tādēļ labi, ka var atrast kādu saudzīgāku risinājumu arī kaķiem,” bilst domes priekšsēdētājs, „turklāt jaunā kārtība ir ekonomiski izdevīgāka - reizēm izsauktajiem ķērājiem dienas laikā izdevās notvert vien dažus dzīvniekus, pēc neilga laika notverto vietā nāca citi, tātad, problēma palika tikpat samilzusi, tad tagad būs zināmas bezsaimnieka kaķu koloniju adreses, to aprūpētāji, dzīvnieki nevairosies, bet sargās savu teritoriju no sugasbrāļiem un cīnīsies ar grauzējiem, kas arī sagādā ne mazums rūpju.”
Juridiskā biroja „AB Grupa” juriste Inese Bāra atzina, ka pašvaldības ir tiesīgas veidot šādas kolonijas, jo Dzīvnieku aizsardzības likums saka, ka par klaiņojošiem dzīvniekiem nav uzskatāmi sterilizēti kaķi, kas uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā. Tāpat juriste iedzīvotājus detalizēti iepazīstināja ar jauno kārtību, skaidrojot, ka tā izstrādāta, par pamatu ņemot metodi ”noķer – sterilizē - atlaiž”, ko pasaules dzīvnieku aizsardzības organizācijas pētījumos atzinušas par visefektīvāko. Izstrādājot piedāvājumu Saulkrastu pašvaldībai, tika apkopota un izvērtēta arī Latvijas pieredze, kur dažās pilsētās bezsaimnieka kaķu sterilizāciju īsteno kopš 2003.gada. Galvenā atšķirība ir tā, ka kaķus sterilizēšanai vai kastrēšanai neizvēlas pēc nejaušības principa, bet piesaka cilvēks, kas arī turpmāk rūpēsies par šo kaķu uzturēšanu attiecīgajā teritorijā. Tāpat tiek paredzēta pašvaldības – dzīvnieku aizsardzības biedrības - kolonijas uzturētāja - veterinārārsta ciešāka sadarbība.
Kaķu kolonijas izveidošana ir sadalīta vairākos posmos. Pirmā posma laikā tiek iegūta informācija par bezsaimnieka kaķi vai bezsaimnieka kaķu grupu, kas apdzīvo un barojas noteiktā vietā. Seko situācijas apzināšana uz vietas – gan par bezsaimnieka kaķu esamību un to skaitu, gan par personām, kas tos baro un ir gatavas uzņemties to aprūpi.
Pēc tam seko bezsaimnieka kaķa nogādāšana pie veterinārārsta, kaķa sterilizācija, vakcinācija pret trakumsērgu un apzīmēšana, visbeidzot – bezsaimnieka kaķa nogādāšana atpakaļ tā pastāvīgajā mītnes vietā. Biedrības „Dzīvnieku pansijas Ulubele” pārstāve Ilze Džonsone uzsvēra, ka, realizējot kaķu sterilizāciju, ir svarīga iedzīvotāju aktivitāte un atbalsts, kā arī koloniju apsaimniekotāju uzticēšanās biedrībai. Bažas par veidu, kādā dzīvnieciņi tiks ķerti, vai tā nebūs parasta izķeršana, kad atbrauc vīri ar tīkliem, un kā kopumā varētu izvērsties šī sadarbība bijuši galvenie jautājumi, kas interesējuši zvanītājus pēdējo dienu laikā. I.Džonsone klātesošos iepazīstināja ar aprīkojumu, kāds ir biedrības rīcībā un ar ko tiek nodrošināti kaķu koloniju veidotāji.
Koloniju aprūpētāji ir piesardzīgi un reizēm baidās atzīties, ka palīdz dzīvniekiem, jo apkārtējo cilvēku reakcija mēdz būt pat naidīga, tā par saviem novērojumiem stāstīja saulkrastiete un labi pazīstamā kosmetoloģe Baiba Jevdokimova, kas brīvprātīgi uzņēmusies palīdzēt kaķu aprūpētājām izveidot pirmo sterilizēto kaķu koloniju Saulkrastos. B.Jevdokimovas kundze klātesošajiem stāstīja par savu pieredzi, kā arī mudināja citus, kam nav vienaldzīgs šo dzīvnieciņu liktenis, iesaistīties un palīdzēt. „Grūtākais ir noķert. Manā kontā jau ir 20 kaķi un vēl aptuveni 25 gaida rindu, kaut gan mans aicinājums nav ķert kaķus”, smaidot bilst Jevdokimovas kundze, tā labprātīgi uzņemdamās atbildību citu bezatbildīgo vietā.
Asne Krišjāne no „Dzīvnieku SOS” demonstrēja, kā darbojas speciālais būris kaķu ķeršanai, kuru pēc kārtas varēs saņemt koloniju aprūpētāji. Klausītāji saņēma vērtīgus padomus par kaķim tīkamāko ēsmu pievilināšanai, kas izrādījās visparastākās konservu brētliņas, no kāda vecuma var kaķi ķert, cik ilgi tam jāpaliek veterinārārsta uzraudzībā un kā atpazīt jau reiz noķertu kaķi, proti, tam ir nogriezts auss galiņš. Turpmāk sterilizēto kaķu iezīmēšanai izveidošanai izvēlēta tetovēšanas metode – pēc operācijas kaķa ausī tiks ietetovēts burts “S”. Tikšanās nobeigumā kaķu aizgādņi rakstīja biedrībai iesniegumus, lai pieteiktu kolonijas jaunizstrādātajai sterilizācijas kārtībai. ”Iesniegums ir pats pirmais darbs, kas kaķu aprūpētājiem būs jāpaveic, lai kaķu kolonija tiktu sterilizēta,” uzsvēra I. Džonsone.
Informāciju par bezsaimnieka kaķu sterilizācijas kārtību un tās norisi varēs atrast domes mājas lapā www.saulkrasti.lv un vietējā presē - “Saulkrastu Domes Ziņās” un “Saulkrastu Avīzē”. Informācija būs pieejama pie Saulkrastu veterinārārsta Armanda Vaidera un zooveikalā. Iedzīvotājus aicina būt pacietīgiem, jo pieteikumus no koloniju apsaimniekotājiem pieņems rindas kārtībā, tādēļ, iespējams, veidosies rindas.